Talka Tatārijas salāta izplatības ierobežošanai sākās ar instruktāžu par to, kā augu atpazīt un pareizi izravēt.
Invazīvajam Tatārijas salātam ir gara mietsakne, tāpēc ir svarīgi augu izraut maksimāli dziļi, ar visu sakni, un likt maisā, lai auga sēklas ar vēja palīdzību neizplatās tālāk, atzīmēja Apsēna.
Talkotājiem tika izdalīti cimdi un maisi, kuros vākt Tatārijas salātu. Vēlāk visu savākto utilizē.
Daudzgadīgais Tatārijas salāts aizņem lielas audzes un nav Latvijai raksturīga suga – tas ienācis no stepes puses un dienvidiem, Kaukāza puses, stāstīja RD eksperte. Viņa atzīmēja, ka pastāv dažādas versijas, kā augs ievests Latvijā.
"Iespējams, ievests ar sēklām, ievedot labību un koksni. Šajā vietā izplatība varētu būt saistīta ar ostu, ievedot kokmateriālus un graudus no ārzemēm," stāstīja Apsēna.
Tatārijas salāts ir izplatījies Baltijas jūras piekrastē un sāk veidot lielas audzes dabas parka "Piejūra" teritorijā, tostarp Rītabuļļu–Daugavgrīvas pludmalē. Tāpat invazīvais augs aug dzelzceļa sliežu malās, atzīmēja Apsēna.
Talkotāji Tatārijas salātu vāca vairāk nekā kilometra garumā. Talkā izravēto augu apjoms vēl tiks apkopots.
Tatārijas salāts ir aptuveni 60 centimetru garš daudzgadīgs lakstaugs ar zilganzaļām lapām, kas atgādina rukolu, un zili violetiem ziediem. Tas ir dominants augs, un piekrastes biotopos ir tam piemērotākie apstākļi, sacīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Pierīgas reģionālā administrācijas Dabas aizsardzības daļas vecākā eksperte Elīna Deksne.
Jūras piekraste ir Tatārijas salāta dabiskā vide – smilšaina un sausa. "Tam šeit nav konkurentu, ātri izplatās un ar spēcīgu sakņu sistēmu pārņem kāpas," norādīja Deksne. Tas nomāc vietējos augus un var mainīt piejūras biotopu struktūru.
DAP eksperte Deksne talkās piedalās katru gadu un ir novērojusi, ka Tatārijas salāts samazinās.
"Vairāk ir garumā mazu augu, bet kopumā tādu nav daudz.
Iepriekš uz kāpu nogāzēm bija ļoti blīvas audzes ar lieliem augiem," skaidroja Deksne.
Arī viņa atzīst, ka brīvprātīgo talkotāju šogad ir vairāk. DAP eksperte pieļauj, ka tas saistīts ar invazīvo sugu tēmu popularizēšanu. "Šī problēma paliek arvien aktuālāka. Vēršam sabiedrības uzmanību uz invazīvajām sugām, jo tās sāk traucēt dzīvi," norādīja Deksne.
