Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vitas ģimenē jau 12 gadus dzīvo runcis Pifs. Ziemā kaķis dzīvo tikai telpās, bet vasarā – laukos, kur spēlējas ar citiem kaķiem. Pirms pāris mēnešiem Vitas meita Katrīna mājās atnesa četrus gadus vecu kaķenīti Lati no patversmes, un abi kaķi miermīlīgi sadzīvot nespēj. Late vēro un medī Pifu, kurš uz agresiju nereaģē. Zoopsihiatrs Alberts Čipuštanovs iesaka dzīvniekus kopā barot un vienlaicīgi glaudīt, lai raisītu pozitīvas emocijas, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Rītabuļļos 21. jūlijā aizvadīta jau ceturtā talka invazīvā auga Tatārijas salāta izplatības ierobežošanai, un šogad atsaucība bijusi lielāka – aptuveni 30 cilvēku vākuši invazīvo augu vairāk nekā kilometra garumā. Talkas ir devušas rezultātu, un Tatārijas salāts kāpās ir konstatēts mazāk, atzina Rīgas domes (RD) Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Dabas un apstādījumu nodaļas galvenā speciāliste eksperte Līga Apsēna.
Latvijā konstatēti jau vairāk nekā 140 putnu gripas uzliesmojumi, arī lapsām. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pievērš uzmanību arī kaķiem – Polijā ar gripu inficējušies un miruši vairāki desmiti šīs sugas pārstāvju. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) profesors Kaspars Kovaļenko atzina – vīruss var nostabilizēties kaķu populācijā, izplatīties un kļūt par kaķu gripu.
Sākumā trīs, bet šobrīd divi stārķēni – tā šovasar gājis stārķu ģimenei, kura neatlaidīgi izcīnīja savu vietu tomēr ligzdot uz pārbūvējamā Kuldīgas kultūras centra jumta. Biologi saka – šī sezona nav bijusi tā labvēlīgākā stārķu ligzdošanas, un ir daudz ligzdu, kur nav neviena mazuļa vai vasaras laikā stārķēnu skaits ir samazinājies.
Cik bieži jūs esat stāvējuši ar atkritumiem rokās, nesaprotot, kā tos šķirot? Varbūt atbilde ir meklējama piktogrammās? Dānijā īpašas piktogrammas izstrādātas jau 2016. gadā, bet šobrīd šī sistēma ir obligāta visās tās pašvaldībās. Piktogrammas pārņēmis arī atkritumu šķirošanas, nodošanas un apmaiņas poligons Liepājas pusē, Latvijas Televīzijas raidījumā "Zaļgalvis" stāstīja vides inženiere Liene Jākobsone.
Šonedēļ Valsts vides dienests (VVD) saņēmis vairākus satrauktu Iecavas iedzīvotāju ziņojumus, kuri bažījās par iespējamu Iecavas upes piesārņojumu. VVD inspektori pēc upes apsekošanas un analīzēm secinājuši, ka šobrīd mazūdens un sausuma perioda ietekmē ir savairojušās aļģes, informēja VVD, norādot, ka ķīmisku vielu piesārņojums upē patlaban nav konstatēts.
Daļa cilvēku uzskata, ka iemauktu nēsāšana ir saistīta ar riskiem iedzīvoties fizioloģiska rakstura problēmās, piemēram, uz āru izvirzītiem elkoņiem un muguras kaitēm. Vēl daļa uzskata, ka ar kaklasiksnām var traumēt kaklu, žņaugt vai raustīt suni, kā arī izraisīt dzīvniekā lieku stresu. Tomēr katram suņu ekipējumam ir sava nozīme. Dzīvnieka labsajūtai ieteicams izvēlēties iemauktus, kas pieguļ ribām un mugurai, informēja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Beļģu aitu suns malinuā ir pieprasīts policijā, armijā un robežsardzē, tomēr nepieredzējušiem saimniekiem šo šķirni neiesaka. Malinuā ir ļoti aktīvs suns, kas ir jāapmāca un kam jāvelta daudz laika. Turklāt arī suņa saimniekam jābūt pieredzējušam un labi apmācītam, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Jau gandrīz trīs nedēļas Latvijā rit oficiālā vēžošanas sezona. Vides inspektori cītīgi uzrauga, lai vēžotāji ievērotu visus noteikumus, taču pirmie pārkāpumi jau fiksēti. Savukārt vides pētnieki ir bažīgi par mainīgo ekoloģiju un invazīvajām vēžu sugām. Tās no ierastās vides izspiež vietējās vēžu sugas, kuru aizsardzībai nav valsts atbalsta.
Pērn Latvijā pirmo reizi konstatētā invazīvā saldūdens medūza Craspedacusta sowerbii šogad novērota arī Mazajā Baltezerā, vēstīja Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).
Lai sekmētu sadarbību starp ūdensmalu kopienām no visas Latvijas, kā arī kopīgiem spēkiem sakārtotu un attīstītu Latvijas gleznainās piekrastes, izveidota jauna interneta platforma "ūdensmalas.lv", informēja biedrība "Ūdensmalu attīstībai", kas izveidojusi šo vietni.
Agrāk gandrīz visi suņu īpašnieki baroja savus mīluļus ar kauliem, taču tas nav pareizi. Ja suns ir svaigēdājs, tad jēli kauli ir jādod obligāti, tomēr suņi, kas ēd sauso barību, bez kauliem var iztikt. Tomēr ceptus un vārītus kaulus dzīvniekam dot nevar, jo tie ir grūti sagremojami un var saskrāpēt gremošanas traktu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Par to, vai jāapmāca arī mazi suņi, sabiedrībā viedokļi dalās. Daļa uzskata, ka mazie sunīši ir izlutināti, jo ar to apmācību neviens nenodarbojas. Daži cilvēki konstatējuši, ka tieši mazie suņi ir agresīvi un skaļāki par lielajiem. Tomēr jebkura suņa apmācība ir lietderīga – suns klausa, atsaucas, ļauj pieskarties un ir draudzīgāks pret apkārtējiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".