Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Trīs gadus vecais vācu aitu suns Rembo, kas guva smagus ievainojumus frontē Ukrainā, sācis dienestu Ungārijas policijā. Par spīti ilgstošam atveseļošanās periodam un svešai videi dzīvnieks ir gatavs mācīties.
Lietuvā ienācis itin mīlīgs divtūkstošo gadu sākuma trends – suņu joga. Gan jogas instruktori, gan suņu audzētāji konceptā saskata iespēju šādi vairot prieku, kā arī motivāciju sportot.
Savvaļā mītošās, pie cilvēka nepieradinātās, bet dabai nepieciešamās taurgovis Latvijā un citur Eiropā likuma izpratnē tiek uzskatītas par mājlopiem. Mājlopu uzturēšanai ir noteiktas prasības – dzīvniekiem ir jābūt apzīmētiem, reģistrētiem un ik gadu ir jāņem asinsanalīzes. Tā kā šīs prasības nav iespējams izpildīt, tiek meklēti risinājumi Eiropas līmenī, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
6. jūnija dienas vidū, apmeklētāju klātbūtni neuzskatot par lielu šķērsli, Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā pasaulē nāca kamieļu mātītes Leilas pirmdzimtais – 30 kilogramu smags kamieļu mazulis.
Šī gada aprīlī Baltijas jūrā tika palaista Rīgas Zooloģiskajā dārzā dzimusī roņu mazulīte Sniegpulkstenīte. Tai ir piestiprināts raidītājs, tādējādi dodot iespēju zoodārza darbiniekiem un pētniekiem sekot roņa gaitām jūrā.
Pēc vetārstu ierosinājuma Lauksaimniecības datu centra datubāzē pie sava mīluļa informācijas tagad var pievienot vēl viena cilvēka e-pasta adresi un telefona numuru, ar ko sazināties vajadzības gadījumā, ja ar pašu saimnieku nav iespējams sakontaktēties.
Naktī no 13. uz 14. jūniju no pagaidu novietnes pie iebrauktuves Rīgas starptautiskajā autoostā uz pastāvīgo atrašanās vietu Ģenerāļa Radziņa krastmalā tika pārvietots un iestādīts autoostas sarkanais ozols, informēja Rīgas domē.
Latvijas Nacionālais dabas muzejs no 21. jūnija līdz 17. septembrim rīkos izstādi "Gļotsēnes Latvijā – krāšņums no plazmodija līdz sporām", kas tapusi sadarbībā ar gļotsēņu pētnieci Julitu Klušu un Latvijas Mikologu biedrību. Pirmo reizi muzeja apmeklētājiem fotogrāfijās būs iespēja aplūkot gļotsēnes, kas nemaz nav sēnes, bet līdzinās arī dzīvniekiem, informēja Dabas muzejā.
Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā sācis kursēt autonomais elektriskais prāmis. Operētājkompānijas pārstāvji uzskata, ka ekoloģiskais transporta līdzeklis var palīdzēt atslogot parasto transporta infrastruktūru ar ūdeņiem bagātajā pilsētā.
Gaidāmajā karstuma vilnī ir svarīgi parūpēties gan par savu, gan savu mīluļu labsajūtu. Karstums var ietekmēt arī veselību, tāpēc ir jāievēro piesardzība, nodrošinot dzeramo ūdeni un vietu, kur patverties no tiešiem saules stariem.
Līdz Otrajam pasaules karam tā bija lielākā aizsargājamā dabas teritorija Latvijā, bet patlaban tas ir mazākais no nacionālajiem parkiem. Parkam ir sena un interesanta vēsture un unikāli apskates objekti, ja vien ir labi apavi un vēlme kāpt uz augšu vai laisties lejup kādreizējā Baltijas ledus ezera dibenā.
Mēģinot saprast, kāpēc odi vairāk uzmācas vienam un mazāk kādam citam, ir veidojušies dažādi mīti par to, kādas asinis odiem garšo. Pareizā atbilde ir – visas, jo odi savās medībās nevadās pēc asins garšas, bet gan sviedru smakas un ķermeņa siltuma, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja bioloģijas doktors, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors, kukaiņu pētnieks Voldemārs Spuņģis.
Slovākijā kādai zemnieku ģimenei jārisina neparasta situācija. Viņu magoņu laukos apmetušies desmitiem gulbju, kas nemaz nedomā pamest šo apvidu, jo putni pārvērtušies par "narkomāniem".
Alūksnes ezera zušus alūksnieši dēvē par savu valūtu un brendu. Bet vai tie ezerā būs arī nākotnē? Alūksnes ezerā zuši dabiskā ceļā nevairojas un arī nokļūt uz nārsta vietu Sargasu jūrā pat gribēdami viņi nevarētu, jo ceļā ir daudz šķēršļu. Savukārt mākslīgi tagad tos pavairot arī ir problemātiski, jo vietās, kur zutim nav iespējama migrācija uz jūru, Eiropas Savienības (ES) regula šim mērķim liedz piesaistīt publisko finansējumu.
Ekspedīcijā Zālamana salās Latvijas dabas pētnieki atraduši jaunas vaboļu, gliemju un spāru sugas, informēja ekspedīcijas vadītājs Dmitrijs Teļnovs.
Šovasar sēņu ražu, iespējams, nelabvēlīgi ietekmēs sausums, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele.
Zinātnieki konstatējuši, ka kopš 1980. gada putnu skaits Eiropā samazinājies par aptuveni 25%. Viskritiskākā situācija ir intensīvās lauksaimniecības zonās.
Sabiedrībā ir pārāk tolerējoša attieksme pret vardarbību pret dzīvniekiem un vardarbību vispār, – diskutējot, kā Latvijā var panākt uzlabojumus mājdzīvnieku labturības jomā, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" vienisprātis bija diskusijas dalībnieki.
Neatļautas atpūtnieku klātbūtnes un nometnes iekārtošanas dēļ Kurzemes pusē iztraucēta klinšu ērgļu ligzdošana. Iespējams, tieši cilvēku klātbūtnes dēļ mātīte uz ilgu laiku aizlidojusi, kā dēļ bojā gājis klinšu ērgļu mazulis. Klinšu ērglis Aquila chrysaetos ir viens no retākajiem Latvijā ligzdojošajiem plēsīgajiem putniem, informēja Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).
Burāšanas sacensību "The Ocean Race" dalībnieki sportu savieno ar zinātni. Pateicoties pētījumiem, konstatēts, ka okeānu piesārņojums ar mikroplastmasu pieaug satraucoši ātri.
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
