Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Šogad pilsētas pļavu sezona, kur savvaļas augu dabas daudzveidības saglabāšanai līdzdarbojas Latvijas Dabas fonds (LDF), Rīgas dome un apkaimes biedrības, aizvadīta sausuma zīmē, tomēr apkoptajās pļavās pirmo reizi parādījušās ziedošas dzirkstelītes, pļavas dzelzenes, parastās pīpenes un citi savvaļas augi. Savukārt Dreiliņkalna pilsētas pļavā uzziedējusi arī ļoti reta un īpaši aizsargājama savvaļas suga, kas raksturīga piejūras zālājiem – zemeņu āboliņš, informēja projektā iesaistītie.
15. septembrī pulksten 10 dabas parkā "Ragakāpa" notiks pirmā talka invazīvās vārpainās korintes ierobežošanai, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē. Talkā, kur projekta "LatViaNature" ietvaros notiks vārpainās korintes ierobežošanas darbu atklāšanas pasākums, piedalīsies arī invazīvo sugu eksperti.
Austrijas provincē Karintijā sarīkotas simboliskas Pasterces ledāja bēres. Pasākuma mērķis bija pievērst sabiedrības uzmanību globālās sasilšanas izraisītai ledāju kušanai Alpos un visā pasaulē.
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 13. līdz 17. septembrim būs skatāma daudzu iemīļotā rudens izstāde "Sēnes 2023". Šogad līdzās muzeja darbinieku dabā ievāktajam materiālam apmeklētāji varēs ielūkoties arī gļotsēnēm un to pētniecībai veltītā izstādē, informēja muzejā.
Šobrīd nav iedarbīgu metožu, kā savākt mikroplastmasu. Mūsu pašu ziņā ir ar to cīnīties, ierobežojot plastmasas patēriņu savā mājsaimniecībā, Latvijas Radio 2 raidījumā "Nākotnes pietura" norādīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) vadošā pētniece un mikroplastmasas laboratorijas vadītāja, Dr. biol. Inta Dimante-Deimantoviča.
Straujās klimata izmaiņas jau šobrīd būtiski maina jūru ekosistēmas un spiež mainīt saimniekošanas veidus. Nīderlandes zvejnieki komerciālos apjomos sākuši zvejot Norvēģijas omārus, kas kādreiz reti patrāpījās to tīklos.
Dabas parka "Piejūra" teritorijā Vakarbuļļos izveidota labiekārtota Veselības taka, kurā dažādu vecumu cilvēki ar atšķirīgu fizisko sagatavotību var izkustēties, atrodoties dabā, vienlaikus mazinot apmeklētāju antropogēno slodzi uz Eiropas nozīmes aizsargājamiem biotopiem, informēja Rīgas domē.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) projekts "LatViaNature" uzsācis Latvijā jaunu brīvprātīgas sadarbības modeļu testēšanu ar privāto zemju īpašniekiem – līgumiskās attiecībās balstītu dabas vērtību saglabāšanas pieeju, informēja DAP, norādot, ka jaunos modeļus testēs 140 saimniecībās Latvijā.
Arī Igaunijā piekrastes mežos izplatās invazīvās dzīslkāta bekas (Aureoboletus projectellus), vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR. Kā igauņu medijiem skaidroja speciālists, šī sēne piekrastes mežos izplatās ar ātrumu līdz 100 kilometriem gadā un ar tās ienākšanu jāsamierinās, jo tās izplatību apturēt nav mūsu spēkos.
Papes Ornitoloģisko pētījumu centrā, kas atrodas Dienvidkurzemē, pašlaik pulcējušies studenti un pētnieki no vairākām valstīm, kuri veic dažādus pētījumus, uzzinot arvien jaunus faktus par sikspārņu, putnu un kukaiņu migrāciju. Putnu un sikspārņu migrācijas pētniecībai arvien biežāk izmanto dažādas mūsdienu tehnoloģijas, kas palīdz iegūt precīzākus datus. Šogad pētniekiem izdevies atklāt arī jaunu spāru sugu Latvijā – dienvidu klajumspāri.
Jūlijas Troksnes mājas ir kā miera osta tiem, kam šajā dzīvē klājies visgrūtāk, jo aiz katra mīlīgā purniņa slēpjas skaudrs dzīvesstāsts. Ģimene Jūliju raksturo kā traku pozitīvā nozīmē, jo ne kurš katrs spēj turēt rūpi pār plašu lauku saimniecību, pulciņu zirgu, vistām, kaķiem un bariņu suņu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Sagaidījuši siltās augšupejošās gaisa strāvas, stārķi jau devušies prom uz Āfriku, ko sasniegs pēc diviem, trim mēnešiem. Tikmēr dabas sargi brīdina par briesmām, ko putniem nodara elastīgās gumijas un savilcēji, ar ko zemnieki un tirgotāji sasien redīsu un zaļumu saišķus un ziedu pušķus. Vācijā reģistrēti ziņojumi par beigtiem stārķiem, kuri saēdušies šādus gumijas izstrādājumus.
Latvijas vasarai sliecoties uz beigām, mežos palielinās gan sēņu daudzums, gan to dažādība. Vienlaikus dienu no dienas mežos pieaug sēņotāju skaits. Taču viņiem ir konkurenti, jo sēnes ēd ne vien cilvēki, bet arī dzīvnieki – daudzum daudzu sugu dzīvnieki. Daudzus no tiem ar neapbruņotu aci nevar saskatīt.
Brīvībā palaisti septiņi krusas negaisā cietušie stārķi, kuri trīs nedēļas atguva veselību savvaļas putnu patversmē "Drauga spārns".
Uzdāvini skolotājai zeltslotiņu pušķi un izrotā ar tām savas mājas – aicina Latvijas Dabas fonds īpašā akcijā, lai pievērstu lielāku sabiedrības uzmanību invazīvajiem augiem un iespējām cīnīties ar tiem. Zeltslotiņas visbiežāk sastopamas lielāko pilsētu tuvumā, un efektīvākais veids to ierobežošanā ir rakšana un ravēšana. Bet, ja tās plūc un izmanto kā ziedus vāzē, jābūt uzmanīgiem un pušķis nevis jāizmet, bet, izvairoties no sēklu tālākas izplatības, jāiznīcina.
Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā mājvietu ir atradusi varde ar neparastu, oranžu krāsojumu. To zoodārza speciālisti sociālajos tīklos pamanīja 15. augustā un uzreiz sazinājās ar dīķa īpašnieku par iespēju vardi apskatīt klātienē, informēja Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pārstāve Elīza Lindāne.
Ja sēni nepazīsti, tad tev tā nav ēdama – tā izšķirties par veltēm mežā ieteica mikoloģe Inita Dāniele, norādot, ka sēņu iepazīšanai vislabāk mežā doties kopā ar kādu, kurš tās iepazinis. Savukārt, pārnesot mājās pilnu groziņu, jālūko nesacept sēnes pārāk lielā eļļas daudzumā. Tāpat ar sēnēm var padarīt sātīgāku kabaču un citu dārzeņu sautējumu, pamācīja diētas ārsts.
Latvijas Nacionālā dabas muzeja šovasar izsludinātajā foto iniciatīvā "Meklējam Latvijā lielākos skudru pūžņus" saņemti vairāki desmiti fotogrāfiju no gandrīz visiem Latvijas novadiem. Izvērtējot iesūtītos skudru pūžņu attēlus, Dabas muzeja entomologi to vidū atklājuši arī vairākus dižpūžņus, informēja muzejā.
Kā lielgraudu krusai, tā arī zibens izlādēm ir nepieciešami lietus gubu mākoņi. Situācijas, kad veidojas lielgraudu krusa, nav bieži un to nosaka dažādu apstākļu un likumsakarību sakritība, Latvijas Radio raidījumā "Radio vilks dabā" skaidroja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa.
Kāpēc sēnes ir būtiski lasīt klūgu groziņā, nevis plastmasas maisiņā, Latvijas Televīzijas raidījumam "Pārtikas revidents" skaidroja Latvijas Mikologu biedrības biedre, Latvijas Dabas muzeja mikoloģe un viena no "Lielās Latvijas sēņu grāmatas" līdzautorēm Inita Dāniele.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
