Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Igaunijā no Ziemassvētku eglēm top putnu būri
Igaunijā no lielo Ziemassvētku egļu stumbriem top putnu būrīši. Šādā veidā tiek radīti mājokļi spārnotajiem faunas iemītniekiem un pievērsta sabiedrības uzmanība dabas aizsardzības jautājumiem.
Akmeņogļu izskaušana Eiropā no enerģijas iegūšanas aspekta ietekmē arī Baltiju
Pasaules klimats mainās strauji, tāpēc pagājušajā gadā Glāzgovā COP26 Klimata samitā 40 valstis parakstīja vienošanos, lai izskaustu akmeņogles kā enerģijas iegūšanas veidu. Pāreja uz citu enerģijas ieguves veidu prasa lielas investīcijas, un daļa pasaules valstu ir paziņojušas, ka temps, kādā mēs vēlamies redzēt ogļu izmantošanas pārtraukšanas, nav savienojams ar valstu ekonomiskās attīstības scenārijiem.
Kādu Francijas ciemu «pārņem» mežacūkas
Francijā kādā ciemā mežacūkas regulāri pārvietojas pa ielām. Un pašvaldībai šķietami tas netraucē, jo līdz šim nekas nav darīts, lai dzīvniekus nogādātu atpakaļ mežā.
Vides eksperti par Eiropas Zaļo kursu: Vairāk izmaksu ikdienā, bet lielākas cerības planētai
Eiropas Zaļā kursa ieviešana iedzīvotājiem ikdienā nozīmēs papildu izmaksas, taču, ja neko nedarīsim klimata pārmaiņu jautājumā, ilgtermiņā maksāsim daudz vairāk, atzina Pasaules Dabas fonda Latvijā projektu vadītāja Laura Treimane. Savukārt planētai Zaļais kurss sniedz cerību, ka mūsu saimniekošana ilgtermiņā varētu kļūt mazāk postoša,  uzsvēra Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis.
Kalifornijā akvārijā mīt 90 gadus veca zivs
Vairāk nekā metru gara, 18 kilogramus smaga un 90 gadus veca – tā ir Austrālijas plaušu zivs, kas dzīvo Sanfrancisko pilsētā ASV un kuru uzskata par vecāko akvārijā mītošo zivi pasaulē.
Liepājā pie Tosmares ezera atjauno retu biotopu
Liepājā, Tosmares ezera krastā, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsākusi kaļķainā zāļu purva atjaunošanu, aptuveni 23 hektāru plašu teritoriju atbrīvojot no kokiem un krūmiem. Kaļķainie zāļu purvi Eiropā ir reti sastopami, un dabas liegumā “Tosmare” tas aizauguma dēļ pamazām pārvēršas par mežu. Dabas aizsardzības speciālisti apņēmušies to nepieļaut, lai neizzustu tikai šai konkrētajai videi raksturīgās augu un gliemežu sugas.
Augšdaugavas novadā vecās Ziemassvētku egles zoodārzā izbaro dzīvniekiem
Kādā nelielā zoodārzā Augšdaugavas novadā ir atrasts veids, kā utilizēt Ziemassvētku eglītes. Tās zoodārzā tiek izbarotas dzīvniekiem. Šādi tuvāko apdzīvoto vietu iedzīvotājiem ir iespēja atbrīvoties no eglītēm, kas, pateicoties novada multikulturālam iedzīvotāju sastāvam, notiek mēneša garumā, savukārt dzīvnieki saņem ziemā nepieciešamos vitamīnus un barības vielas.
Klimata likums Latvijā. Vai iedzīvotāji vēl var ietekmēt tā tapšanu
Vairākās Eiropas valstīs kā atbilde klimata pārmaiņām ir Klimata likuma pieņemšana. Ideālajā pasaulē tas ir normatīvais akts, kas sniedz vadlīnijas, konceptuālu atbalstu, norādes un normas, kā pēc iespējas labāk pielāgoties klimata pārmaiņām. Šāds likums būs arī Latvijā – lai arī tā pirmā publiskā apspriešana jau ir noslēgusies, joprojām salīdzinoši maz cilvēku zina, ka tāds likums top, radio “Naba” raidījumā “Nezāle” atzina biedrības “Zaļā brīvība” pārstāve Linda Zuze un Rīgas Enerģētikas aģentūras direktors Jānis Ikaunieks. Viņi norādīja, ka joprojām nav par vēlu dalīties ieteikumos, ko Klimata likumā vajadzētu iekļaut.
Uz laiku apmeklētājiem slēgta Šlīteres dabas taka
Pērnās nedēļas stiprais vējš radījis postījumus Slīteres Nacionālajā parkā, kur cietusi Šlīteres dabas takas laipa. Iekams tā tiek atjaunota, padarīta apmeklētājiem droša un ērti lietojama,  Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uz laiku šo taku līdzās Šlīteres bākai slēdz. Dabas tūristi aicināti apmeklēt citas dabas takas.
Apdraudēts berberu makaks – rets pērtiķis
Berberu makaki ir reta pērtiķu suga, kas  sastopama Vidusatlasa kalnu nacionālajā parkā Marokā. Šai sugai, kas tiek uzskatīta par Marokas ekoloģisko mantojumu, tagad draud izmiršana.
Lūznavas muižā top sikspārņu izziņas skola
Lūznavas muižā un tās parka teritorijā turpinās „Sikspārņu izziņas dzīvās skolas” izveide. Muižas bēniņos apmeklētājus gaidīs izstāde par 16 Latvijā mītošo sikspārņu sugām, bet parkā varēs ne tikai dienā, bet arī nakts laikā izzināt sikspārņu dzīvi, sadzirdēt un arī ieraudzīt šo reto dzīvnieku lidojumu. 
Dūmu smaka, sēnītes un pāragra nogatavošanās. Kā klimata pārmaiņas sagandē vīnu
Klimata pārmaiņu dēļ vīnogas sākušas nogatavoties ātrāk. Ja sākotnēji var šķist, ka tam būs pozitīvs efekts un vienā gadā vīndari varētu tikt pie vairākām ražām, tad realitātē viss ir daudz sarežģītāk, raidījumam “Vides fakti” skaidroja uzņēmuma “Noble wine” pārdošanas vadītājs Ronalds Pētersons. Tāpat vīna kvalitāti negatīvi ietekmē lietavas, ugunsgrēki un krusas.  
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt