Ziemā izklaides var būt dažādas. Arī dzīvniekiem. Piemēram, Helsinku zoodārza darbinieki nolēma uzvelt sniegavīru un novērot, kā dažādi dzīvnieki uztver tā klātbūtni.
Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Par “vēja rozēm” dēvē pangas jeb lapu kumšķus, kuros kārklu rožzieda pangodiņi ierīko savas “bērnistabas”. Tajās kopš vasaras mitinās kāpuri, bet vēlāk – kūniņas. Vislabāk “vēja rozes” ir ieraugāmas tieši ziemā, kad lapu koki un krūmi ir pliki.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina šajās brīvdienās piedalīties ziemojošo ūdensputnu uzskaitē. Ziemojošo ūdensputnu uzskaite ir starptautisks sabiedriskā monitoringa projekts, kas norisinās jau kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, lai apzinātu šo putnu sugu populāciju ziemā.
Kaķis spēj inficēties ne tikai ar Covid-19 (SARS-CoV-2), bet arī ar īpašo kaķu koronavīrusu (FCoV), kas cilvēkam gan nav bīstams. Kā atpazīt kaķu koronavīrusa pazīmes un kā rīkoties saimniekam, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns, veterinārmedicīnas doktors Kaspars Kovaļenko.
Latvijas tirgū ik gadu nonāk 20 000–25 000 tonnu jauna un lietota apģērba, tādējādi palielinot tekstila izstrādājumu daudzumu, kas potenciāli draud kļūt par atkritumiem. Tekstila atkritumi, nonākdami atkritumu poligonā, tiek sasmalcināti un saspiesti, lai tālāk tiktu noglabāti tur uz visiem laikiem. Taču izmešanai paredzēto apģērbu var arī radoši pārveidot, tādējādi dodot tam otru dzīvi.
Pagājušā gadsimta vidū sākās plastmasas masveida ražošana. Šajā laikmetā masveidā to sastopam vietās, kur šim materiālam nebūtu jānonāk. Arī Latvijas ezeros konstatētas sīkas plastmasas daļiņas, un to izcelsme skaidri iezīmē cilvēka darbības rezultātu, apliecināja pētniece Inta Dimante-Deimantoviča.
Biedrība “Ziemeļvidzemes ģeoparks” nosauca Latvijas 2021. gada ģeovietu. Šogad par Gada ģeovietu plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas un balsošanas rezultātā tika izvēlēti Staldzenes stāvkrasti, kas atrodas Kurzemē un ir 6 kilometrus garš jūras krasta posms uz ziemeļiem no Ventspils.
Daudzviet Ķīnā zemi pārklājusi bieza sniega sega. Piemēram, Jaaņā, kas atrodas valsts dienvidrietumos, ziemas priekus īpaši izbauda divas lielās pandas.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība nu jau 26. gadu ir izraudzījusies gada putnu, šogad šo godu piešķirot laukirbei. Tā gada putna godā celta nevis tāpēc, ka būtu rets putns, bet gan ievērojama ar savu slēpto dzīvesveidu.
Krievija pievienojusies to valstu sarakstam, kurās lietderīgi izmanto vecās Ziemassvētku egles. Piemēram, galvaspilsētā Maskavā izveidoti vairāk nekā 500 to pieņemšanas punkti.
Ziemassvētki pagājuši, un līdz ar to jāatbrīvojas no skaisti rotātajām eglītēm. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) vairāki simti svētku eglīšu atdotas kādam zoodārzam.
Latvijas Dabas fonds (LDF) paziņojis, ka 2021. gada dzīvotne ir upju straujteces un dabiski upju posmi – Eiropā un Latvijā īpaši aizsargājams biotops. Šī dzīvotne ietver upju straujteces – upes un upju posmus ar akmeņainu vai oļainu gultni un strauju ūdens tecējumu, kā arī visus citus dabiskos, nepārveidotos upju posmus neatkarīgi no straumes ātruma.
Rīgas zoodārza ķenguru mājas kopējus pirmdienas rītā sagaidīja ne vien baltas sniega kupenas, bet arī možs ķengurēns, kurš pametis drošo patvērumu – mammas somu un pirmo reizi mēģinājis nostāties uz kājām. Mazulis pašlaik varētu būt septiņus līdz astoņus mēnešus vecs, un gada vecumā tas mammas somu pametīs pavisam.
Par 2021. gada dzīvnieku Latvijas Nacionālais dabas muzejs izraudzījis balto un pelēko zaķi. Kāpēc baltajam zaķim klimata sasilšana kaitē, bet pelēkajam palīdz, kāpēc šo zvēru skaits Latvijā ir sarucis un kas tiem palīdz, kāda ir to ķermeņa uzbūve un kas palīdz paglābties no plēsējiem, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja Latvijas Nacionālā dabas muzeja pedagoģe Una Bērziņa, Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Vilnis Skuja un bioloģe un žurnāliste Anita Upīte.
Par “Gada dzīvnieku 2021” pasludinātas divas zīdītāju sugas – pelēkais zaķis un baltais zaķis, informēja Latvijas Nacionālā dabas muzeja pārstāve Polīna Šķiņķe. Par abiem zaķiem vienlaicīgi muzejs izvēlējies runāt tāpēc, ka joprojām nereti cilvēki domā, ka Latvijā mīt viens zaķis, kas vasarā ir pelēks, bet ziemā – balts.
Šveicē Davosas ezers pārklāts ar ledu un, reaģējot uz temperatūras izmaiņām, rada dīvainas skaņas, kādēļ iesaukts par "dziedošo" ezeru.
Aizvadītā gada pēdējās dienās Latvijas lielveikalos varēja vērot pamatīgi iztukšotus zivju stendus. Vienas no zivīm, kas veikalu plauktos pazuda īpaši ātri, bija karpas. Tas nenoliedzami ir skaidrojams ar Jaungada sagaidīšanas tradīcijām un vēlmi galdā likt tieši karpas. Taču izrādās, ka savvaļā šīs zivis nebūt nav plaši izplatītas.
Ziemeļu gulbis, ornitologu žargonā dēvēts par „ziemeļnieku”, – ir viens no prāvākajiem Latvijas un arī visas Eiropas putniem. Viņa spārnu izpletums lielāks par diviem metriem, svars mēdz krietni pārsniegt desmit kilogramus. Lido braši.
Latvijas Botāniķu biedrības Sūnu grupa par 2021. gada sūnu izvēlējusies nelielu aknu sūnu – līklapu novelliju (Nowellia curvifolia), liecina paziņojums biedrības mājaslapā. Šī sūna sastopama saimnieciskās darbības maz skartos, sugām bagātos egļu mežos un ir dabisko meža biotopu indikatorsuga.
Nikaragvas galvaspilsētas Managvas zooloģiskajā dārzā piedzimis balts Bengālijas tīģerēns. Šādu nokrāsu lielajiem kaķu dzimtas pārstāvjiem nodrošina īpašs gēns.
Jaunākie
Interesanti