Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Igaunijā no lielo Ziemassvētku egļu stumbriem top putnu būrīši. Šādā veidā tiek radīti mājokļi spārnotajiem faunas iemītniekiem un pievērsta sabiedrības uzmanība dabas aizsardzības jautājumiem.
Serbijas austrumu daļā netālu no Vršacas pilsētas izveidots jauns savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas centrs. Pēc izārstēšanas pacienti tiek atlaisti savā ierastajā dzīves vidē – savvaļā.
Pasaules klimats mainās strauji, tāpēc pagājušajā gadā Glāzgovā COP26 Klimata samitā 40 valstis parakstīja vienošanos, lai izskaustu akmeņogles kā enerģijas iegūšanas veidu. Pāreja uz citu enerģijas ieguves veidu prasa lielas investīcijas, un daļa pasaules valstu ir paziņojušas, ka temps, kādā mēs vēlamies redzēt ogļu izmantošanas pārtraukšanas, nav savienojams ar valstu ekonomiskās attīstības scenārijiem.
Francijā kādā ciemā mežacūkas regulāri pārvietojas pa ielām. Un pašvaldībai šķietami tas netraucē, jo līdz šim nekas nav darīts, lai dzīvniekus nogādātu atpakaļ mežā.
Jūrā noķertos savvaļas lašus zvejniekiem, makšķerniekiem un zemūdens medniekiem obligāti ir jāatlaiž atpakaļ, atgādina Vides dienests. Šogad vienā dienā lomā paturēt atļauts tikai vienu no audzētavām izlaistu lasi, ko var atpazīt pēc nogrieztās taukspuras.
Veterinārārstu biedrība iesniegusi priekšlikumu Tieslietu ministrijā, kurā rosina paredzēt kriminālatbildību īpašniekam, kura bezatbildīgi turēts dzīvnieks sakropļo vai nogalina citu dzīvnieku.
Eiropas Zaļā kursa ieviešana iedzīvotājiem ikdienā nozīmēs papildu izmaksas, taču, ja neko nedarīsim klimata pārmaiņu jautājumā, ilgtermiņā maksāsim daudz vairāk, atzina Pasaules Dabas fonda Latvijā projektu vadītāja Laura Treimane. Savukārt planētai Zaļais kurss sniedz cerību, ka mūsu saimniekošana ilgtermiņā varētu kļūt mazāk postoša, uzsvēra Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis.
Sestdien, 29.janvārī, dabas liegumā "Randu pļavas", kas ir netālu no Salacgrīvas, Kuivižos, notiks trešais Niedru skulptūru festivāls.
Vairāk nekā metru gara, 18 kilogramus smaga un 90 gadus veca – tā ir Austrālijas plaušu zivs, kas dzīvo Sanfrancisko pilsētā ASV un kuru uzskata par vecāko akvārijā mītošo zivi pasaulē.
Liepājā, Tosmares ezera krastā, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsākusi kaļķainā zāļu purva atjaunošanu, aptuveni 23 hektāru plašu teritoriju atbrīvojot no kokiem un krūmiem. Kaļķainie zāļu purvi Eiropā ir reti sastopami, un dabas liegumā “Tosmare” tas aizauguma dēļ pamazām pārvēršas par mežu. Dabas aizsardzības speciālisti apņēmušies to nepieļaut, lai neizzustu tikai šai konkrētajai videi raksturīgās augu un gliemežu sugas.
Kādā nelielā zoodārzā Augšdaugavas novadā ir atrasts veids, kā utilizēt Ziemassvētku eglītes. Tās zoodārzā tiek izbarotas dzīvniekiem. Šādi tuvāko apdzīvoto vietu iedzīvotājiem ir iespēja atbrīvoties no eglītēm, kas, pateicoties novada multikulturālam iedzīvotāju sastāvam, notiek mēneša garumā, savukārt dzīvnieki saņem ziemā nepieciešamos vitamīnus un barības vielas.
Rīgas Zooloģiskajā dārzā 2021. gadā pasaulē nākuši 116 sugu dzīvnieki, informēja zoodārzā.
Vairākās Eiropas valstīs kā atbilde klimata pārmaiņām ir Klimata likuma pieņemšana. Ideālajā pasaulē tas ir normatīvais akts, kas sniedz vadlīnijas, konceptuālu atbalstu, norādes un normas, kā pēc iespējas labāk pielāgoties klimata pārmaiņām. Šāds likums būs arī Latvijā – lai arī tā pirmā publiskā apspriešana jau ir noslēgusies, joprojām salīdzinoši maz cilvēku zina, ka tāds likums top, radio “Naba” raidījumā “Nezāle” atzina biedrības “Zaļā brīvība” pārstāve Linda Zuze un Rīgas Enerģētikas aģentūras direktors Jānis Ikaunieks. Viņi norādīja, ka joprojām nav par vēlu dalīties ieteikumos, ko Klimata likumā vajadzētu iekļaut.
Latvijas Veterinārārstu biedrība iesniegusi priekšlikumu Tieslietu ministrijā paredzēt kriminālatbildību īpašniekam, kura bezatbildīgi turēts dzīvnieks sakropļo vai nogalina citu dzīvnieku, informēja biedrībā.
Pērnās nedēļas stiprais vējš radījis postījumus Slīteres Nacionālajā parkā, kur cietusi Šlīteres dabas takas laipa. Iekams tā tiek atjaunota, padarīta apmeklētājiem droša un ērti lietojama, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uz laiku šo taku līdzās Šlīteres bākai slēdz. Dabas tūristi aicināti apmeklēt citas dabas takas.
Berberu makaki ir reta pērtiķu suga, kas sastopama Vidusatlasa kalnu nacionālajā parkā Marokā. Šai sugai, kas tiek uzskatīta par Marokas ekoloģisko mantojumu, tagad draud izmiršana.
Par interesantu tūrisma objektu Kolumbijā kļuvuši bēdīgi slavenā narkokaraļa Pablo Eskobara nīlzirgi un to pēcnācēji. Ietekmīgais noziedznieks tos savulaik turēja savā personiskajā zooloģiskajā dārzā.
Lūznavas muižā un tās parka teritorijā turpinās „Sikspārņu izziņas dzīvās skolas” izveide. Muižas bēniņos apmeklētājus gaidīs izstāde par 16 Latvijā mītošo sikspārņu sugām, bet parkā varēs ne tikai dienā, bet arī nakts laikā izzināt sikspārņu dzīvi, sadzirdēt un arī ieraudzīt šo reto dzīvnieku lidojumu.
Plašu popularitāti Austrālijā ieguvis decembrī Sidnejas zooloģiskajā dārzā dzimušais Džentū pingvīnu mazulis. Kā zvaigznei pienākas, pirmās peldēšanas nodarbības Čārlijs sāka pieredzējuša trenera uzraudzībā.
Klimata pārmaiņu dēļ vīnogas sākušas nogatavoties ātrāk. Ja sākotnēji var šķist, ka tam būs pozitīvs efekts un vienā gadā vīndari varētu tikt pie vairākām ražām, tad realitātē viss ir daudz sarežģītāk, raidījumam “Vides fakti” skaidroja uzņēmuma “Noble wine” pārdošanas vadītājs Ronalds Pētersons. Tāpat vīna kvalitāti negatīvi ietekmē lietavas, ugunsgrēki un krusas.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
