Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Runājot par nēģiem, pareizas ir abas versijas – tos var uzskatīt gan par zivīm, jo tie dzīvo ūdenī, elpo bez žaunām, ir mugurkaulnieki, bet tikpat labi tos var pieskaitīt arī pie apaļmutniekiem jeb ūdens iemītniekiem ar čūskveidīgu ķermeni. Latvijā bieži izplatīti ir upes un strauta nēģi, reti sastopami arī jūras un Ukrainas strauta nēģi, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" pētnieks Kaspars Abersons.
Gaisam iesilstot, aizvien vairāk cilvēku dodas baudīt gan saules, gan ūdens peldes. Veselības inspekcijas veiktās analīzes liecina, ka pilnīgi visās 59 oficiālajās Latvijas peldvietās ūdens kvalitāte ir laba un peldēties var droši. Šajās vietās droši var peldēties arī tādēļ, ka tur izvietotas bojas un atrodas glābēji, kuri uzrauga peldētājus.
Liela daļa dzīvnieku spēj maskēties. Šī spēja palīdz kustoņiem pasargāt sevi no plēsējiem un citiem ienaidniekiem, maldinot tos, vai – gluži pretēji – tā palīdz plēsējiem nemanāmāk piekļūt viņu potenciālajiem upuriem.
16. maijā deviņas Latvijas Dabas fonda mobilā ganāmpulka Galovejas šķirnes govis ar teļiem ieradās Vakarbuļļu pļavā, lai jau ceturto gadu noganītu šo teritoriju, atjaunojot dabisko pļavu. Govis ir miermīlīgas, draudzīgas un radinātas pie cilvēku klātbūtnes, informēja Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa.
Lai daļēji novērstu Eiropas Komisijas (EK) pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru par Biotopu direktīvas saistību neizpildi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas ieviesīs izmaiņas dabas liegumu iedalījumā un to teritorijās visā Latvijā. Tie paredz noteikt 76 jaunus dabas liegumus un paplašināt sešus esošos dabas liegumus, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) pilsētā Ņujorkā tiek meklēti veidi, kā ēkas padarīt videi draudzīgākas. Siltumnīcas efektu radošo gāzu izmešu samazināšana ietverta arī juridiski saistošos dokumentos.
Cilvēki, bēgot no kara, savā dzīvesvietā nereti atstāj mājdzīvniekus. Brīvprātīgie daudzus no viņiem kara laikā ir izglābuši. Arī no frontes reģioniem. Tagad dzīvnieki izmitināti patversmē Harkivā un cer kādreiz atrast jaunas mājas, bet daži ir adoptēti uz ārzemēm.
Kornvolas grāfistē Anglijā uziets šai klimata zonai neraksturīgs ūdens iemītnieks – daudzkrāsainais jūras gliemezis, kura latīniskais nosaukums ir Babakina anadoni. Krāšņā radība atrasta vienā no Falmutas klinšu baseiniem, ziņo britu raidorganizācija BBC.
Klimatiskie apstākļi mainās invazīvajām sugām par labu, un tās sugas, kas šoziem nepārziemoja, nākošajā gadā jau var pārziemot un sākt izplatīties Latvijas dabā, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) projekta "LIFE-IP LatViaNature" Invazīvo sugu nodaļas vadītāja Santa Rutkovska.
Latvānis, Kanādas zeltgalvīte, korinte, puķu sprigane – dabā katru no šiem augiem noteikti būs redzējis ikviens no mums. Tās ir invazīvās sugas, kas, ievestas svešā vidē, kļūst agresīvas – izkonkurē vietējās sugas un strauji pārņem teritoriju. Dabas koncertzāles mūziķi šādām invazīvajām sugām šogad piešķīruši arī skaņu.
Lai gan mazāk nekā vasarā un rudenī, arī pavasarī sēnes var atrast, turklāt pavasara sēņošana kļūst aizvien populārāka, Latvijas Radio raidījumā "Starpbrīdis" pastāstīja Latvijas Dabas muzeja direktora vietniece attīstības jautājumos, mikoloģe Diāna Meiere. Īpaši populāra pavasara sēņotāju vidū šogad ir kļuvusi Austrija agrene.
Šobrīd Latvijā atpakaļ tiek savākti aptuveni 50% iegādāto bateriju un akumulatoru. Šogad vasarā Eiropas Komisija, visticamāk, pieņems noteikumus, ka 2030. gadā dalībvalstīs šim rādītājam būs jāsasniedz 70%.
Daugavā jau pilnā sparā rit zivju nārsts. Šogad zivis sākušas nērst ikrus agrāk nekā iepriekšējos gados. Aprīļa beigās un maija sākumā Daugavā salika mākslīgās zivju nārsta ligzdas, un tajās jau ir ikri.
Venta ir viena no Latvijas lašupēm, tomēr šo zivju resursi upē samazinās. To ietekmē gan klimata pārmaiņas, gan upes aizaugšana. Lai situāciju kaut nedaudz uzlabotu, ik gadu tajā tiek ielaisti mākslīgi audzēti lašu un taimiņu mazuļi. Viena no vietām, kur tie uzsāka savu patstāvīgo dzīvi, bija Kuldīgā esošais Ventas posms netālu no senā velvju tilta.
Pētot pļavas, purvus, mežus, upes un ezerus, piejūras un iekšzemes kāpas, alas un iežu atsegumus kopumā 1,3 miljonu hektāru platībā, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ieguvusi valsts vēsturē pilnīgākos datus par Latvijas dabu. Kā norādīja DAP – noslēgusies dabas skaitīšana jeb Latvijas pirmreizējā dabas vērtību inventarizācija.
Rīkojot starptautiskas nozīmes pasākumus, svarīgi radīt ne tikai jaunas koncertzāles un skatuves, bet izmantot jau esošās vietas – ar cieņu pret vietas vēsturi, respektējot notikušo un to, kādas dzīves tur ir pavadītas, var sakopt pamestu teritoriju un piešķirt tai jaunu dzīvi. Tā bijušā "Liepājas metalurga" teritorija pārtop par kultūras telpu un vietu mākslai, Latvijas Televīzijas raidījumā "Zaļgalvis" stāstīja kultūras producente Baiba Bartkeviča.
Patvaļīga, nelikumīga būvniecība Lielā Stropu ezera krastā Daugavpilī ietekmē šīs ūdenstilpes nākotni. Par tajā mītošajām zivīm un putnu ligzdošanas vietām uztraucas gan Valsts vides dienests (VVD), gan Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). Kaut gan vietējie iedzīvotāji, kuriem ezera krastā ir privātmājas, jau iepriekš sodīti par nelikumīgu būvniecību, negodprātīgā rīcība turpinās.
Lai palīdzētu krupjiem droši šķērsot autoceļus pavasara migrācijas laikā un nonākt savās nārsta vietās, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) jau otro gadu aicināja brīvprātīgos iesaistīties kampaņā "Misija – KRUPIS. Izglāb princi!". Šogad aicinājumam atsaucās 108 brīvprātīgie, kas misijas laikā apzinātajos 50 autoceļu posmos kopumā pavadījuši sešas diennaktis un izglābuši 1500 krupjus un daudzus citus abiniekus, pārnesot tos drošībā no ceļa brauktuves uz ceļa malu.
Kolibri putniņi ir īpaši ar saviem relatīvi necilajiem izmēriem un prasmi, ļoti ātri vicinot spārnus, it kā karāties gaisā. Turklāt viņi no visiem pasaules putniem ir vienīgie, kuri spēj lidot atpakaļgaitā. Minētie dotumi būtiski atvieglo kolibri piekļuvi barībai – ziedu nektāram. Kolibri dzīvo tikai Amerikā, bet Latvijā dzīvo viņiem līdzīgi kukaiņi – samērā bieži sastopamie insekti no pūkmušu dzimtas.
Noslēdzoties aktīvajai roņu mazuļu sezonai jeb laikam, kad liedagā vērojami roņu mazuļi, joprojām ir neliela sabiedrības daļa, kurā vērojama neizpratne par to, ka vesels ronis ir jāatstāj mierā un palīdzība tam nav vajadzīga, secinājusi Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). Šosezon palīdzība bijusi nepieciešama trīs roņu mazuļiem.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
