Sadaļas Sadaļas
Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Dzīvnieku patversmēs nonāk mazāk suņu
Pēdējā laikā dzīvnieku patversmēs nonāk mazāk klaiņojošo suņu, un palielinās to noklīdušo dzīvnieku skaits, kuri atgriežas pie īstajiem saimniekiem. Iemesli tam esot gan attālinātais darbs, kas ļauj vairāk pieskatīt dzīvniekus, gan sterilizācijas programmas, gan arī apzinīgāka saimnieku attieksme pret suņu čipošanu un čipa reģistrēšanu.
Iestājies īstais laiks lūšu un balto zaķu vērošanai dabā
Parasti laikā, kad iestājas sals vai uzsnieg sniegs, ne vienam vien rodas iespaids, ka sniega sega varētu būt pārsteigusi arī dzīvniekus. Taču tā vis nav – nedz sniega parādīšanās, nedz gluži pretēji – salīdzinoši vēlā ziemas iestāšanās šogad nav mainījusi dzīvnieku uzvedību, kuriem šis ir vai nu aktīvas rosīšanās vai gulēšanas laiks.
Kāpēc rapsis ir kaitīgs stirnām
Šogad beidzot sagaidījām ziemu ar salu un biezu sniega kārtu, taču meža zvēriem šādos laikapstākļos ir grūtāk tikt pie pārtikas, tāpēc stirnas sākušas meklēt barību ziemāju laukos. Sociālajos tīklos ievietots video ar manāmi apjukušu un pēc skata apreibušu stirnu, kas guļ uz lauka. Izrādās – rapsis šiem dzīvniekiem ir kaitīgs. Kas īsti notiek ar stirnām pēc mielošanās rapšu laukā, un vai tām var palīdzēt?
Kad daba «izšauj korķus». Saruna par vidi podkāstā «Zaļgalvis»
Kas ir bioloģiskā pļava, un kā top jaunais vides raidījums “Zaļgalvis”?  Kā veidojušās raidījuma komandas attiecības ar vidi? Kādas situācijas atstājušas neizdzēšamu iespaidu uz priekšstatiem par dabu un savu vietu tajā? Par šiem tematiem podkāsta “Zaļgalvis” pirmajā sērijā raidījuma redaktore Eva Johansone iztaujā rakstnieku, raidījuma vadītāju Rvīnu Vardi un režisoru Uģi Olti. Podkāstā par Rvīnu un Uģi stāsta arī viņu draugi mūziķis Jānis Šipkēvics, aktīviste Lolita Tomsone un "Satori" galvenais redaktors Henriks Eliass Zēgners.
Dižraibais dzenis – prāvais Latvijas kalējs
Latvijā sastopamas deviņas dzeņveidīgo putnu sugas. Šī vēstījuma centrālais tēls dižraibais dzenis (Dendrocopos major) nav lielākais no mūsu dzeņveidīgajiem, nav arī lielākais no dzeņu apakšdzimtas pārstāvjiem, taču, nenoliedzami, ir prāvākais no mūsu īstenajiem dzeņiem. Viņam Latvijā ir četri ģints brāļi – citi dzeņi.
Mednieki: Vilku populācija Latvijas mežos pieaug
Mednieki secinājuši, ka vilku populācija Latvijā ir ne tikai stabila – vilku skaits pat sāk pieaugt. Piemēram, šajā medību sezonā atļauto 280 vilku medīšanas robeža sasniegta jau pērnā gada beigās.
Meteorologs: Jau šī paaudze Latvijā pieredzēs klimata pārmaiņu sekas
Lai gan salīdzinājumā ar citiem reģioniem Latvija no klimata pārmaiņu viedokļa neatrodas sliktākajā pozīcijā, tās notiek tik strauji, ka jau šī paaudze pieredzēs sekas, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” prognozēja Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.
No Līgatnes dabas takām uz Slovākiju devušies divi aļņi
No Līgatnes dabas takām uz jaunu mājvietu Slovākijā pārcēlušies divi Līgatnes dabas takās dzimuši aļņu tēviņi, informēja Dabas aizsardzības pārstāvis Valters Kinna. Atšķirībā no Latvijas Slovākijā aļņu populācija ir ļoti maza, un tie ir aizsargājamo dzīvnieku statusā.
Kā Latvijā glābs izzūdošos meža sanitārus dzeņus?
Tapis dzeņu aizsardzības plāns, kurā paredzēts pievērst īpašu uzmanību dažādām sugām: baltmugurdzenim, dižraibajam dzenim, mazajam dzenim, vidējam dzenim, trīspirkstu dzenim, melnajai dzilnai un pelēkajai dzilnai. Dzeņu skaits samazinās, turklāt daudzas no šīm sugām ir retas un ar specifiskām prasībām, kuras mūsdienu mežsaimniecības prakse nenodrošina, plāna nepieciešamību Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Jānis Priednieks un ornitologs Madars Bergmanis.
Kā rodas «vēja rozes»?
Par “vēja rozēm” dēvē pangas jeb lapu kumšķus, kuros kārklu rožzieda pangodiņi ierīko savas “bērnistabas”. Tajās kopš vasaras mitinās kāpuri, bet vēlāk – kūniņas. Vislabāk “vēja rozes” ir ieraugāmas tieši ziemā, kad lapu koki un krūmi ir pliki.
Kādas ir kaķu koronavīrusa pazīmes? Skaidro veterinārārsts
Kaķis spēj inficēties ne tikai ar Covid-19 (SARS-CoV-2), bet arī ar īpašo kaķu koronavīrusu (FCoV), kas cilvēkam gan nav bīstams. Kā atpazīt kaķu koronavīrusa pazīmes un kā rīkoties saimniekam, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns, veterinārmedicīnas doktors Kaspars Kovaļenko.
Tekstila apgleznošana – iespēja mazināt atkritumu skaitu poligonos
Latvijas tirgū ik gadu nonāk 20 000–25 000 tonnu jauna un lietota apģērba, tādējādi palielinot tekstila izstrādājumu daudzumu, kas potenciāli draud kļūt par atkritumiem. Tekstila atkritumi, nonākdami atkritumu poligonā, tiek sasmalcināti un saspiesti, lai tālāk tiktu noglabāti tur uz visiem laikiem. Taču izmešanai paredzēto apģērbu var arī  radoši pārveidot, tādējādi dodot tam otru dzīvi.
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt