Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Dzīvniekiem strādāt kopā liek vienkārši un labi identificēti ekoloģiski un evolucionāri faktori, piemēram, plēsonība – grupā vienkārši ir drošāk. Šādu modeli, kad indivīdi dzīvo lielās grupās, sauc par sociālu uzvedību, un tā raksturīga daudziem dzīvniekiem, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja biologs, Tartu Universitātes profesors, Latvijas Universitātes profesors Indriķis Krams, norādot, ka, piemēram, vārnas pēdējo 10, 20 gadu laikā piedzīvojušas lielas pārmaiņas un sākušas biežāk dzīvot grupās, it īpaši to novēro pilsētā.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) kopā ar biedrību "Vecdaugavieši" aicina ikvienu interesentu sestdien, 23. septembrī, pulksten 11 piedalīties dabas atjaunošanas talkā Rīgā esošajā dabas liegumā "Vecdaugava". Talkas galvenais uzdevums ir nopļautās zāles un siena novākšana no pļavas, pirms tālāku apsaimniekošanu pārņems zirgi.
16. septembrī Daugavgrīvas pludmalē "Zero Waste Latvija" rīkotajā piekrastes atkritumu zīmolu auditā, kad tika analizēti stundas laikā savāktie atkritumi, lai saprastu, kuru ražotāju preces visvairāk piesārņo pludmali, secināts – absolūts atkritumu "līderis" ir uzņēmuma "Imperial Brands" ražoto cigarešu "Winston" izsmēķi, informēja audita rīkotāja Elīna Kolāte.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina 30. septembrī un 1. oktobrī ikvienu doties vērot gājputnu rudens migrāciju, vienlaikus piedaloties Eiropas putnu vērošanas dienās jeb "EuroBirdwatch 2023". Par novērotajiem gājputniem ieteicams ziņot dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv, tādējādi sekmējot sabiedriskās zinātnes kustību Latvijā.
Par Pokaiņu mežu, kurā valsts uzņēmums "Latvijas valsts mežos" sācis mežizstrādi, eksperti pauda bažas jau pērn. Šogad, kad mežu skāris egļu astoņzobu mizgrauzis, koku ciršana turpinās un nerimst arī vietējo iedzīvotāju bažas.
Vārpaino korinti daudzi pazīst melno, saldo ogu dēļ. Taču tā šobrīd iekļauta invazīvo sugu sarakstā. Korintes straujās izplatības dēļ apdraudētas vairākas Latvijas mežos aizsargājamās sugas un priežaudzes. Tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde kopā ar citām vides institūcijām sākusi korinšu apkarošanu. Notika arī pirmā talka Ragakāpas dabas parkā.
Viens no ļoti bīstamiem kaitēkļiem, kuram patīk ceļot, ir koksngrauzis Āzijas ūsainis (Anoplophora glabripennis). Šis lapu koku kaitēklis var ieceļot valstī ar koku stādāmo materiālu un kravas pārvadāšanā izmantoto koksnes iepakojamo materiālu. Kaitēklis ieviešoties var izraisīt to lapu koku masveida bojāeju, kas Latvijā aizņem ievērojamu daļu no visām meža platībām, brīdināja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu karantīnas departamenta Fitosanitārās uzraudzības daļas vecākā inspektore Evija Kučinska.
Sestdien notiks Pasaules talka, kad visās pasaules valstīs iedzīvotāji ir aicināti sakopt savu apkārtni savācot atkritumus. Talka norisināsies jau sesto reizi, un šogad uzsvars likts uz jauniešu iesaisti, lai saklausītu viņu vīziju par pasauli, kurā vēlētos dzīvot. Ceturtdien pie Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) notika talkas ieskaņas pasākums, kurā tika iestādīti rododendru krūmi.
Par sēnēm nereti izskan dažādas leģendas un apgalvojumi: trešā diena mums zināmo ēdamo sēņu ievākšanai ir labākā, jo pēc nedēļas tās jau būs vecas; ar sēņu baudīšanu svaigā veidā aizrauties nevajadzētu; indīgas sēnes nevar atpazīt pēc rūgtenas garšas, – šos un citus mītus un patiesības par Latvijā tik iecienītajām meža veltēm Latvijas Radio 2 raidījumā "Radio vilks dabā" komentēja mikoloģe Inita Dāniele.
Latvijas meži vilināt vilina ievērojamu daļu ļaužu doties sēnēs. Pašpatēriņam vai pārdošanai derīgo ēdamo sēņu meklētāju pulks mūsu valstī nudien ir gana liels. Nu jau pilnā sparā rit sēņotāju pastiprinātas aktivitātes laiks. Tas nozīmē, ka rit arī stresa periods daļai savvaļas dzīvnieku. Kā nekā: mežos rūc auto motori, lūst zari zem cilvēku soļiem, skan sēņotāju grupējumu sasaukšanās.
Latvijas dabiskās pļavas šobrīd ir uz izzušanas robežas – tās saglabājušās vien 0,9% valsts teritorijas. Lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju tas uztrauc, un viņi būtu gatavi kaut ko darīt, lai tās saglabātu un atjaunotu, secināts Latvijas Dabas fonda (LDF) šovasar veiktajā pētījumā, kura dati liecina – tikai trešdaļa iedzīvotāju zina, ka dabiskās pļavas Latvijā izzūd.