Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Svinīgā ceremonijā pie vārdiem tikuši Rīgas zoodārza lūsēni
Svinīgā ceremonijā pie vārdiem tikuši Rīgas zoodārza lūsēni
Ceturtdien notikuši vārda došanas svētki Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā mītošajiem lūšu mazuļiem, kurus nokristījuši par Rūdi un Rasu. Jēkabpils jau vairāk nekā 10 gadus ir zoodārza lūšu aizbildņi, tāpēc lēmumu par vārdiem pieņem novada iedzīvotāji, informēja zoodārzā.
Ar ļoti reta auga uzziedēšanu Rīgā aizvadīta pilsētas pļavu sezona
Ar ļoti reta auga uzziedēšanu Rīgā aizvadīta pilsētas pļavu sezona
Šogad pilsētas pļavu sezona, kur savvaļas augu dabas daudzveidības saglabāšanai līdzdarbojas Latvijas Dabas fonds (LDF), Rīgas dome un apkaimes biedrības, aizvadīta sausuma zīmē, tomēr apkoptajās pļavās pirmo reizi parādījušās ziedošas dzirkstelītes, pļavas dzelzenes, parastās pīpenes un citi savvaļas augi. Savukārt Dreiliņkalna pilsētas pļavā uzziedējusi arī ļoti reta un īpaši aizsargājama savvaļas suga, kas raksturīga piejūras zālājiem – zemeņu āboliņš, informēja projektā iesaistītie.
Rīko pirmo talku cīņai ar invazīvo vārpaino korinti Ragakāpas dabas parkā
Rīko pirmo talku cīņai ar invazīvo vārpaino korinti Ragakāpas dabas parkā
15. septembrī pulksten 10 dabas parkā "Ragakāpa" notiks pirmā talka invazīvās vārpainās korintes ierobežošanai, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē. Talkā, kur projekta "LatViaNature" ietvaros notiks vārpainās korintes ierobežošanas darbu atklāšanas pasākums, piedalīsies arī invazīvo sugu eksperti.
Austrijā sarīko simboliskas ledāja bēres
Austrijā sarīko simboliskas ledāja bēres
Austrijas provincē Karintijā sarīkotas simboliskas Pasterces ledāja bēres. Pasākuma mērķis bija pievērst sabiedrības uzmanību globālās sasilšanas izraisītai ledāju kušanai Alpos un visā pasaulē.
Dabas muzejā notiks ikgadējā sēņu izstāde
Dabas muzejā notiks ikgadējā sēņu izstāde
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 13. līdz 17. septembrim būs skatāma daudzu iemīļotā rudens izstāde "Sēnes 2023". Šogad līdzās muzeja darbinieku dabā ievāktajam materiālam apmeklētāji varēs ielūkoties arī gļotsēnēm un to pētniecībai veltītā izstādē, informēja muzejā.
Cīņā ar mikroplastmasu esam strupceļā, jāmeklē jaunas metodes. Saruna ar bioloģi
Cīņā ar mikroplastmasu esam strupceļā, jāmeklē jaunas metodes. Saruna ar bioloģi
Šobrīd nav iedarbīgu metožu, kā savākt mikroplastmasu. Mūsu pašu ziņā ir ar to cīnīties, ierobežojot plastmasas patēriņu savā mājsaimniecībā, Latvijas Radio 2 raidījumā "Nākotnes pietura" norādīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) vadošā pētniece un mikroplastmasas laboratorijas vadītāja, Dr. biol. Inta Dimante-Deimantoviča.
Ziemeļjūras sasilšana maina Nīderlandes zvejnieku lomus
Ziemeļjūras sasilšana maina Nīderlandes zvejnieku lomus
Straujās klimata izmaiņas jau šobrīd būtiski maina jūru ekosistēmas un spiež mainīt saimniekošanas veidus. Nīderlandes zvejnieki komerciālos apjomos sākuši zvejot Norvēģijas omārus, kas kādreiz reti patrāpījās to tīklos.
FOTO. Vakarbuļļos izveidota jauna Veselības taka
FOTO. Vakarbuļļos izveidota jauna Veselības taka
Dabas parka "Piejūra" teritorijā Vakarbuļļos izveidota labiekārtota Veselības taka, kurā dažādu vecumu cilvēki ar atšķirīgu fizisko sagatavotību var izkustēties, atrodoties dabā, vienlaikus mazinot apmeklētāju antropogēno slodzi uz Eiropas nozīmes aizsargājamiem biotopiem, informēja Rīgas domē.
Igauņu mikologs: Ar invazīvās dzīslkāta bekas izplatību ir jāsamierinās
Igauņu mikologs: Ar invazīvās dzīslkāta bekas izplatību ir jāsamierinās
Arī Igaunijā piekrastes mežos izplatās invazīvās dzīslkāta bekas (Aureoboletus projectellus), vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR. Kā igauņu medijiem skaidroja speciālists, šī sēne piekrastes mežos izplatās ar ātrumu līdz 100 kilometriem gadā un ar tās ienākšanu jāsamierinās, jo tās izplatību apturēt nav mūsu spēkos.
Papes pētījumu centrā zinātnieki atklājuši Latvijā vēl neredzētu spāru sugu
Papes pētījumu centrā zinātnieki atklājuši Latvijā vēl neredzētu spāru sugu
Papes Ornitoloģisko pētījumu centrā, kas atrodas Dienvidkurzemē, pašlaik pulcējušies studenti un pētnieki no vairākām valstīm, kuri veic dažādus pētījumus, uzzinot arvien jaunus faktus par sikspārņu, putnu un kukaiņu migrāciju. Putnu un sikspārņu migrācijas pētniecībai arvien biežāk izmanto dažādas mūsdienu tehnoloģijas, kas palīdz iegūt precīzākus datus. Šogad pētniekiem izdevies atklāt arī jaunu spāru sugu Latvijā – dienvidu klajumspāri.
Sniedz pagaidu mājas nelaimē nonākušiem dzīvniekiem. Jūlijas Troksnes pieredze
Sniedz pagaidu mājas nelaimē nonākušiem dzīvniekiem. Jūlijas Troksnes pieredze
Jūlijas Troksnes mājas ir kā miera osta tiem, kam šajā dzīvē klājies visgrūtāk, jo aiz katra mīlīgā purniņa slēpjas skaudrs dzīvesstāsts. Ģimene Jūliju raksturo kā traku pozitīvā nozīmē, jo ne kurš katrs spēj turēt rūpi pār plašu lauku saimniecību, pulciņu zirgu, vistām, kaķiem un bariņu suņu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Gumijas lentes un savilcēji rada draudus stārķiem
Gumijas lentes un savilcēji rada draudus stārķiem
Sagaidījuši siltās augšupejošās gaisa strāvas, stārķi jau devušies prom uz Āfriku, ko sasniegs pēc diviem, trim mēnešiem. Tikmēr dabas sargi brīdina par briesmām, ko putniem nodara elastīgās gumijas un savilcēji, ar ko zemnieki un tirgotāji sasien redīsu un zaļumu saišķus un ziedu pušķus. Vācijā reģistrēti ziņojumi par beigtiem stārķiem, kuri saēdušies šādus gumijas izstrādājumus.
Ar sēņotājiem mežos konkurē peles, vāveres un citi kustoņi
Ar sēņotājiem mežos konkurē peles, vāveres un citi kustoņi
Latvijas vasarai sliecoties uz beigām, mežos palielinās gan sēņu daudzums, gan to dažādība. Vienlaikus dienu no dienas mežos pieaug sēņotāju skaits. Taču viņiem ir konkurenti, jo sēnes ēd ne vien cilvēki, bet arī dzīvnieki – daudzum daudzu sugu dzīvnieki. Daudzus no tiem ar neapbruņotu aci nevar saskatīt.
Cīņā ar invazīviem augiem aicina plūkt zeltslotiņu pušķus
Cīņā ar invazīviem augiem aicina plūkt zeltslotiņu pušķus
Uzdāvini skolotājai zeltslotiņu pušķi un izrotā ar tām savas mājas – aicina Latvijas Dabas fonds īpašā akcijā, lai pievērstu lielāku sabiedrības uzmanību invazīvajiem augiem un iespējām cīnīties ar tiem. Zeltslotiņas visbiežāk sastopamas lielāko pilsētu tuvumā, un efektīvākais veids to ierobežošanā ir rakšana un ravēšana. Bet, ja tās plūc un izmanto kā ziedus vāzē, jābūt uzmanīgiem un pušķis nevis jāizmet, bet, izvairoties no sēklu tālākas izplatības, jāiznīcina.
Rīgas zoodārzā nonākusi neparastas krāsas varde
Rīgas zoodārzā nonākusi neparastas krāsas varde
Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā mājvietu ir atradusi varde ar neparastu, oranžu krāsojumu. To zoodārza speciālisti sociālajos tīklos pamanīja 15. augustā un uzreiz sazinājās ar dīķa īpašnieku par iespēju vardi apskatīt klātienē, informēja Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pārstāve Elīza Lindāne.
Diētas ārsts: Sēņu ēdienus nav vēlams pārlieku sacept taukos vai pārsālīt
Diētas ārsts: Sēņu ēdienus nav vēlams pārlieku sacept taukos vai pārsālīt
Ja sēni nepazīsti, tad tev tā nav ēdama – tā izšķirties par veltēm mežā ieteica mikoloģe Inita Dāniele, norādot, ka sēņu iepazīšanai vislabāk mežā doties kopā ar kādu, kurš tās iepazinis. Savukārt, pārnesot mājās pilnu groziņu, jālūko nesacept sēnes pārāk lielā eļļas daudzumā. Tāpat ar sēnēm var padarīt sātīgāku kabaču un citu dārzeņu sautējumu, pamācīja diētas ārsts.
FOTO: Dabas muzeja iniciatīvā daudzviet Latvijā atrasti dižpūžņi
FOTO: Dabas muzeja iniciatīvā daudzviet Latvijā atrasti dižpūžņi
Latvijas Nacionālā dabas muzeja šovasar izsludinātajā foto iniciatīvā "Meklējam Latvijā lielākos skudru pūžņus" saņemti vairāki desmiti fotogrāfiju no gandrīz visiem Latvijas novadiem. Izvērtējot iesūtītos skudru pūžņu attēlus, Dabas muzeja entomologi to vidū atklājuši arī vairākus dižpūžņus, informēja muzejā.
Sinoptiķe: No pērkona baidīties nevajag, jābaidās no zibens
Sinoptiķe: No pērkona baidīties nevajag, jābaidās no zibens
Kā lielgraudu krusai, tā arī zibens izlādēm ir nepieciešami lietus gubu mākoņi. Situācijas, kad veidojas lielgraudu krusa, nav bieži un to nosaka dažādu apstākļu un likumsakarību sakritība, Latvijas Radio raidījumā "Radio vilks dabā" skaidroja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd