Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Trešdaļa Baltijas jūras jau ir mirusi. Saruna ar vides eksperti Magdu Jentgenu
Jau gadiem eksperti ceļ trauksmi par stāvokli Baltijas jūrā – dzīvība tajā turpina izzust un daudzviet zem viļņiem nevis rosās zivis un cita jūras radība, bet valda piķa melna tumsa un tukšums. Piesārņojuma ietekmē ļoti savairojas aļģes, kas jūrā rada bezskābekļa zonas – apmēram trešdaļa no Baltijas jūras jau ir mirusi,  Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Pasaules dabas fondā (PDF) Latvijā Magda Jentgena atzina sarunā ar podkāsta “Zaļgalvis” vadītāju Rvīnu Vardi.
Sliktu ūdenstilpju kvalitāti plāno uzlabot deviņos objektos Latvijā
Ja vidēji Eiropā  labā stāvoklī ir 40% ūdenstilpju, tad Latvijā tikai  33% no ūdeņiem ir uzskatāmi par labas kvalitātes, raidījumam “Vides fakti” skaidroja “LIFE” projekta “GoodWater IP” administratīvais vadītājs Jānis Šīre. Projekta ietvaros ir identificēti deviņi objekti, kuros plānots sasniegt labu ūdens kvalitāti.
Lietuvā meklē veidus, kā novērst Baltijas jūras piesārņojumu
Lietuvas zinātnieki attīsta vairākas idejas, kā novērst vai mazināt Baltijas jūras piesārņojumu. Šādas aktivitātes atbalsta arī Lietuvu pārstāvošais Eiropas Savienības vides, okeānu un zivjsaimniecības komisārs Virginijs Sinkevičus.
Kubā glābj klimata izmaiņu postītās pludmales
Kubas varas iestādes īsteno īpašu plānu, lai glābtu krāšņās salas pludmales. Tās visvairāk apdraud erozija un globālās sasilšanas izraisītā jūras līmeņa celšanās.
Saules paneļu iespējas lauksaimniecībā. Vai Latvija tam būtu gatava?
Citās valstīs jau vairākus gadus tiek domāts par to, kā attīstīt tā saucamos lauksaimniecībā integrētos saules paneļus, kas ļautu vienlaikus gan izmantot zemi pārtikas audzēšanai, gan enerģijas ieguvei. Latvijā šāda ideja vēl ir jauna un tik drīz, visticamāk, netiks īstenota, jo saules paneļi ir dārgi, taču lauksaimniecības zemes Latvijā ir salīdzinošu daudz, atzina inženierzinātņu doktors Dzintars Jaunzems.
Aprēķins aiz mīlestības. Kāpēc melnie mušķērāji veido daudzus pārus
Apjomīgā pētījumā noskaidrots, ka melnā mušķērāja mātītes veido vairākus pārus un audzina vairāku tēviņu bērnus, lai briesmu gadījumā iegūtu lielāku aizsardzību, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja viens no pētījuma autoriem, Tartu Universitātes profesors, Latvijas Universitātes asociētais profesors, biologs Indriķis Krams.
ASV kādas cūciņas īpašnieks cīnās par tās tiesībām
Kāds Amerikas Savienoto Valstu (ASV) iedzīvotājs sācis cīņu par savas mīlules – cūciņas – tiesībām. Varas iestādes uzskata, ka tā ir tikai lauksaimniecības dzīvnieks, bet saimnieks norāda uz emocionālo saikni ar cūku.
Itālijā atzīmē nacionālo Kaķu dienu
Itālijā tiek atzīmēta nacionālā Kaķu diena, kad īpaši pievērš uzmanību šo dzīvnieku unikalitātei, kā arī aktualizē bez pajumtes palikušo kaķu problēmu.
Kas ir «sūnu kumšķi» rožu dzeloņos
Rudeņos, kad rozēm sāk birt lapas, vienā otrā to krūmā top arvien vieglāk pamanāmi savdabīgi veidojumi, kas pirmajā acu uzmetienā zināmā mērā atgādina zarotnes dzeloņos ieķērušos sūnu kumšķus. Tagad – ziemā, kad visas lapas ir pavisam nobirušas, šie kumšķi kļuvuši īpaši viegli ieraugāmi.  Jā, bet šie kumšķi nav sūnu kumšķi. Tie ir kukaiņa – rožu sūnveida panglapsenes (Diplolepis rosae) – pangas.
Rīgas zoodārzā varētu neatgriezties ziloņi
Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā ziloņi varētu neatgriezties, prezentējot zooloģiskā dārza virsplāna izstrādi, izskanējis šodien Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā.
Klimata pārmaiņas pamatīgi ietekmē kafijas ražu
Klimata pārmaiņa Latīņamerikā, Āzijā un Āfrikā ietekmē kafijas nozari, tādējādi netieši skarot arī Latviju, kur vidēji viens iedzīvotājs patērē 4–5 kilogramus kafijas gadā, raidījumam “Vides fakti” skaidroja “Swedbank” investīciju jomas vadītājs Oļegs Jemeļjanovs.
Tas nav aksesuārs rokassomiņā – kas jāzina par drošsirdīgo čivavu?
Holivudas komēdijas par blondīnēm ir nodarījušas pāri ne tikai blondīnēm, bet arī čivavām. Viņu komēdiju tiražētais tēls pilnīgi neatbilst patiesībai. Šie suņi pārsteidz savus saimniekus ar savu inteliģenci un vēlmi mācīties – daudzi suņi piedalās arī adžilitī sacensībās. Arī tas, ka viņi visu savu dzīvi pavada dāmu rokās vai rokassomiņās, ir tikai un vienīgi mīts.
Kāpēc sunim un kaķim ir jātīra zobi katru dienu
Žilbinošs smaids ir skaistākā rota, taču tikai retais zina, ka tas attiecas ne tikai uz cilvēkiem, bet arī viņu mīluļiem. Gan kaķu, gan suņu zobus vēlams tīrīt reizi dienā. Ja tas netiek darīts, barības atliekas un baktērijas sāk veidot aplikumu. Agrāk vai vēlāk aplikums pārvēršas zobakmenī, kas var izraisīt ne tikai zobu bojāšanos, bet arī izkrišanu un nopietnas slimības.
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt