Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Robežsardzes Kinoloģijas centrā gadā piedzimst ap 30 kucēnu
Valsts robežsardzē dienesta pienākumus uz zaļās robežas, kā arī robežkontroles punktos līdzās kinologiem pilda aptuveni simt dienesta suņi. Viņi visi ir ne tikai izgājuši speciālu apmācību kursu Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas centrā, bet arī tur dzimuši un speciālistu vadībā trenēti un gatavoti pirmajiem pārbaudījumiem. Gada laikā centrā piedzimst vidēji 30 kucēni, no kuriem aptuveni 70% ir derīgi profesionālajam dienestam.
Pie barotavām Latvijā janvāra beigās saskaitīti 8000 putni
Janvāra beigās Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) ikgadējā akcijā “Ziņo par putniem dārzā” 213 vietās Latvijā uzskaitīti vairāk nekā 8100 putni, pārstāvot 67 dažādas putnu sugas, informēja biedrības pārstāve Kitija Balcere.
Kukaiņu pētnieks: Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Latvijā atmirušās koksnes nav gana
Atmirusī koksne ir ļoti nozīmīga mežu ekosistēmai, un Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, tās ir daudz. Taču pēc būtības rādītāji nav iepriecinoši, jo šajā statistikā ietilpst arī atmirusī koksne ar salīdzinoši nelielu diametru, taču bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu veicina tāda, kas ir vismaz 20 cm diametrā, raidījumā “Vides fakti” norādīja entomologs Kristaps Vilks.
Leduslāči Kanādā stundām vārtās kupenās
Ar lielu sajūsmu biezo sniega kārtu Brūkfildas zooloģiskajā dārzā Kanādā izbauda leduslāči. Ar biezo, silto kažoku apveltītie dzīvnieki stundām vārtās baltajās kupenās.
Kampaņā «Misija – KRUPIS. Izglāb princi!» aicina ziņot par abinieka migrācijas vietām
Cilvēku ietekmes rezultātā visā pasaulē strauji samazinās krupju skaits. Arī Latvijā, pieaugot satiksmes intensitātei, ik pavasari migrācijas laikā aiziet bojā neskaitāmi daudz krupju. Lai saglabātu krupju populāciju un palīdzētu tiem veiksmīgi šķērsot autoceļus, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina sabiedrību ziņot par zināmajiem autoceļu posmiem, ko gadu no gada pavasarī šķērso migrējošie krupji.
Igaunijā no Ziemassvētku eglēm top putnu būri
Igaunijā no lielo Ziemassvētku egļu stumbriem top putnu būrīši. Šādā veidā tiek radīti mājokļi spārnotajiem faunas iemītniekiem un pievērsta sabiedrības uzmanība dabas aizsardzības jautājumiem.
Akmeņogļu izskaušana Eiropā no enerģijas iegūšanas aspekta ietekmē arī Baltiju
Pasaules klimats mainās strauji, tāpēc pagājušajā gadā Glāzgovā COP26 Klimata samitā 40 valstis parakstīja vienošanos, lai izskaustu akmeņogles kā enerģijas iegūšanas veidu. Pāreja uz citu enerģijas ieguves veidu prasa lielas investīcijas, un daļa pasaules valstu ir paziņojušas, ka temps, kādā mēs vēlamies redzēt ogļu izmantošanas pārtraukšanas, nav savienojams ar valstu ekonomiskās attīstības scenārijiem.
Kādu Francijas ciemu «pārņem» mežacūkas
Francijā kādā ciemā mežacūkas regulāri pārvietojas pa ielām. Un pašvaldībai šķietami tas netraucē, jo līdz šim nekas nav darīts, lai dzīvniekus nogādātu atpakaļ mežā.
Vides eksperti par Eiropas Zaļo kursu: Vairāk izmaksu ikdienā, bet lielākas cerības planētai
Eiropas Zaļā kursa ieviešana iedzīvotājiem ikdienā nozīmēs papildu izmaksas, taču, ja neko nedarīsim klimata pārmaiņu jautājumā, ilgtermiņā maksāsim daudz vairāk, atzina Pasaules Dabas fonda Latvijā projektu vadītāja Laura Treimane. Savukārt planētai Zaļais kurss sniedz cerību, ka mūsu saimniekošana ilgtermiņā varētu kļūt mazāk postoša,  uzsvēra Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis.
Kalifornijā akvārijā mīt 90 gadus veca zivs
Vairāk nekā metru gara, 18 kilogramus smaga un 90 gadus veca – tā ir Austrālijas plaušu zivs, kas dzīvo Sanfrancisko pilsētā ASV un kuru uzskata par vecāko akvārijā mītošo zivi pasaulē.
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt