Sadaļas Sadaļas
Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Pētījums: Daļa iedzīvotāju joprojām neprot šķirot atkritumus
Daļa iedzīvotāju nezina, kā pareizi šķirot atkritumus, un vieglo atkritumu konteineros bieži liek nepiemērotas lieta, secināts  AS “AJ Power Recycling”, biedrības “Zero Waste Latvija” un SIA “ZAAO” kampaņā “Gudri  pakot – gudri šķirot” veiktais pētījums. Šādas kļūdas notiek nezināšanas, nevis ļaunprātības dēļ, pieļāva “Zero Waste Latvija” pārstāve, Rīgas domes deputāte Mairita Lūse ("Par!"/"Progresīvie").
Staltbrieži kļūst draudzīgāki lielā salā
Šī gada ziema staltbriežiem nekādas neērtības nesagādā, ja vien tie ir paēduši, norādīja briežu dārza un zemnieku saimniecības vadītāja Laila Pērse. Tāpēc briežu dārzos tos ziemā pastiprināti baro ar sienu un auzām.
Dzīvnieku patversmēs nonāk mazāk suņu
Pēdējā laikā dzīvnieku patversmēs nonāk mazāk klaiņojošo suņu, un palielinās to noklīdušo dzīvnieku skaits, kuri atgriežas pie īstajiem saimniekiem. Iemesli tam esot gan attālinātais darbs, kas ļauj vairāk pieskatīt dzīvniekus, gan sterilizācijas programmas, gan arī apzinīgāka saimnieku attieksme pret suņu čipošanu un čipa reģistrēšanu.
Iestājies īstais laiks lūšu un balto zaķu vērošanai dabā
Parasti laikā, kad iestājas sals vai uzsnieg sniegs, ne vienam vien rodas iespaids, ka sniega sega varētu būt pārsteigusi arī dzīvniekus. Taču tā vis nav – nedz sniega parādīšanās, nedz gluži pretēji – salīdzinoši vēlā ziemas iestāšanās šogad nav mainījusi dzīvnieku uzvedību, kuriem šis ir vai nu aktīvas rosīšanās vai gulēšanas laiks.
Kāpēc rapsis ir kaitīgs stirnām
Šogad beidzot sagaidījām ziemu ar salu un biezu sniega kārtu, taču meža zvēriem šādos laikapstākļos ir grūtāk tikt pie pārtikas, tāpēc stirnas sākušas meklēt barību ziemāju laukos. Sociālajos tīklos ievietots video ar manāmi apjukušu un pēc skata apreibušu stirnu, kas guļ uz lauka. Izrādās – rapsis šiem dzīvniekiem ir kaitīgs. Kas īsti notiek ar stirnām pēc mielošanās rapšu laukā, un vai tām var palīdzēt?
Kad daba «izšauj korķus». Saruna par vidi podkāstā «Zaļgalvis»
Kas ir bioloģiskā pļava, un kā top jaunais vides raidījums “Zaļgalvis”?  Kā veidojušās raidījuma komandas attiecības ar vidi? Kādas situācijas atstājušas neizdzēšamu iespaidu uz priekšstatiem par dabu un savu vietu tajā? Par šiem tematiem podkāsta “Zaļgalvis” pirmajā sērijā raidījuma redaktore Eva Johansone iztaujā rakstnieku, raidījuma vadītāju Rvīnu Vardi un režisoru Uģi Olti. Podkāstā par Rvīnu un Uģi stāsta arī viņu draugi mūziķis Jānis Šipkēvics, aktīviste Lolita Tomsone un "Satori" galvenais redaktors Henriks Eliass Zēgners.
Dižraibais dzenis – prāvais Latvijas kalējs
Latvijā sastopamas deviņas dzeņveidīgo putnu sugas. Šī vēstījuma centrālais tēls dižraibais dzenis (Dendrocopos major) nav lielākais no mūsu dzeņveidīgajiem, nav arī lielākais no dzeņu apakšdzimtas pārstāvjiem, taču, nenoliedzami, ir prāvākais no mūsu īstenajiem dzeņiem. Viņam Latvijā ir četri ģints brāļi – citi dzeņi.
Mednieki: Vilku populācija Latvijas mežos pieaug
Mednieki secinājuši, ka vilku populācija Latvijā ir ne tikai stabila – vilku skaits pat sāk pieaugt. Piemēram, šajā medību sezonā atļauto 280 vilku medīšanas robeža sasniegta jau pērnā gada beigās.
Meteorologs: Jau šī paaudze Latvijā pieredzēs klimata pārmaiņu sekas
Lai gan salīdzinājumā ar citiem reģioniem Latvija no klimata pārmaiņu viedokļa neatrodas sliktākajā pozīcijā, tās notiek tik strauji, ka jau šī paaudze pieredzēs sekas, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” prognozēja Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.
No Līgatnes dabas takām uz Slovākiju devušies divi aļņi
No Līgatnes dabas takām uz jaunu mājvietu Slovākijā pārcēlušies divi Līgatnes dabas takās dzimuši aļņu tēviņi, informēja Dabas aizsardzības pārstāvis Valters Kinna. Atšķirībā no Latvijas Slovākijā aļņu populācija ir ļoti maza, un tie ir aizsargājamo dzīvnieku statusā.
Kā Latvijā glābs izzūdošos meža sanitārus dzeņus?
Tapis dzeņu aizsardzības plāns, kurā paredzēts pievērst īpašu uzmanību dažādām sugām: baltmugurdzenim, dižraibajam dzenim, mazajam dzenim, vidējam dzenim, trīspirkstu dzenim, melnajai dzilnai un pelēkajai dzilnai. Dzeņu skaits samazinās, turklāt daudzas no šīm sugām ir retas un ar specifiskām prasībām, kuras mūsdienu mežsaimniecības prakse nenodrošina, plāna nepieciešamību Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Jānis Priednieks un ornitologs Madars Bergmanis.
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt