Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) aicina ceļotājus Latvijā neievest "zaļos suvenīrus", kuros var būt bīstamas augu karantīnas slimības. Tās var ieviest pat ar čiekuriem, kādu krāšņu tomātu vai bonzai kociņu. Augu aizsargātājiem bažas arī par iespējamu kartupeļa vēža ienākšanu Latvijā, jo risks tam tikt ievazātam pastāvīgi ir augsts. Tāpat kategoriski aizliegts no ārzemēm vest tomātus, jo nesen Eiropā ienācis karantīnas organisms, kas postoši ietekmē tomātu ražu.
Ja sēnēm nepiemistu paradums ceļot no valsts uz valsti, tad mēs tā arī nekad nebūtu iepazinuši šī rudens absolūto zvaigzni un neskaitāmu fotosesiju galveno varoni – dzīslkāta beku. Kas tā ir un kā te iemaldījusies?
Kāds Dānijas uzņēmums gaļas produktu aizstājēju ražošanai aizvien plašāk izmanto mums pierastos kartupeļus. Pārsteigumu par šīm iespējām neslēpj arī vietējie zemnieki.
Lielbritānijas zoologi sākuši trīs gadu ilgu pētījumu, lai noskaidrotu, vai apmeklētāji ietekmē nebrīvē dzīvojošu surikatu labsajūtu. Pētījuma rezultāti varētu palīdzēt uzlabot arī citu dzīvnieku uzturēšanās apstākļus zooloģiskajos dārzos.
Šogad Daugavpils Universitāte sāks izstrādāt dabas lieguma un īpaši aizsargājamās "Natura 2000" teritorijas "Liepājas ezers" dabas aizsardzības plānu.
Polārpētnieki no Latvijas šogad viesojušies Alpos, lai pētītu ledājus šajā Eiropas reģionā. Alpu ledāji kūst ārkārtīgi strauji, un zinātnieku prognozes paredz, ka līdz gadsimta beigām tie nokusīs par vismaz četrām piektdaļām, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" atzina Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Kristaps Lamsters un šīs fakultātes doktorantūras studenti Pēteris Džeriņš un Lelde Švinka.
Vidēji katrs eiropietis gadā izmet 130 kilogramus pārtikas jeb vismaz 500 eiro. Lai problēmu risinātu, jāsāk ar izglītību skolās, bet nevar aizmirst arī uzmanīt un izglītot ēdināšanas iestādes un mājsaimniecības, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda profesore, ekonomikas doktore, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, kā arī biedrības "Zero Waste Latvia" valdes locekles Elīna Kolāte un Maija Krastiņa.
Ir tikai loģiski, ka pēc augu aizsardzības līdzekļu lietošanas to atliekvielas tiek atrastas augsnē. Svarīgi, lai tās nenonāk ūdenstilpnēs vai nesasniedz pārāk lielu koncentrāciju. Ievācot augsnes paraugus Latvijā, atliekvielas tiek atrastas, taču ne augstākā koncentrācijā kā atļauts, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Augu aizsardzības zinātniskā institūta "Agrihorts" vadītāja Viktorija Zagorska.
Vairākās Šveices pilsētās sarīkoti publiski banketi, kuros ēdieni bija sagatavoti no veikalos neizpārdotās pārtikas. Iniciatīvas mērķis ir aktualizēt pārtikas izšķērdēšanas problēmu un tās ietekmi uz klimatu.
Augusta sākumā notikušajā postošajā vētrā ievainoto stārķu un citu putnu glābēji no "Ežu hospitāļa" svētdien ar ziedotāju atbalstu atklāja "Stārķu māju". Tā būs vieta, kur pārziemot un turpmāk dzīvot putniem, kuri vairs nekad nevarēs pacelties spārnos.
Tāpat kā cilvēkiem, arī mūsu mīluļiem suņiem un kaķiem reizi gadā jāpārbauda veselība. Jauniem dzīvniekiem to var apvienot ar ikgadējo vakcināciju, bet suņu un kaķu senioriem reizi gadā vēlams uztaisīt arī asins analīzes, lai noķertu iespējamās problēmas laikus, Latvijas Radio raidījumā "Ķepa uz sirds" ieteica veterinārārste Zane Briģe.
Septembra vidus ir kulminācija kādai dabas izrādei – mežus satricina bauris jeb staltbriežu riests. Meža ķēniņi ar varenajiem ragu kroņiem iznāk norās un jaunaudzēs, kur cīnās par savu harēmu.
Tallinas Zooloģiskajā dārzā piektdien iemidzināta 13 gadus vecā Austrumāfrikas melnā degunradža mātīte Kibibi, tādējādi dažu mēnešu laikā zooloģiskais dārzs zaudējis abus savus degunradžus.
Rudens ražas novākšanas periods ir ikgadējs uzplaukuma laiks maziem divspārņiem – drozofilām jeb augļu mušiņām, kas tautā vietām tiek dēvētas par skābuma mušiņām un kurām ir kas kopīgs arī ar cilvēkiem – mēs viņām krietni līdzināmies ģenētiski, LTV raidījumā "4. studija" stāstīja dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis.
Serbijas zoodārzā no brīvprātīgajiem tika uzņemts lauvu mazulis, kas tika atrasts klejojam ceļmalā.
Vasaras nogale, rudens sākums – laiks, kad pļavās, dārzos, parkos, mežmalās, krūmājos cilvēku uzmanību mēdz pievērst īpašas skaņas. Ir dzirdama taisnspārņu kārtas kukaiņu muzicēšana. Diennakts gaišajā laikā skan siseņu čirkstināšana un sienāžu sisināšana. Bet vakara krēslā un nakts sākumā skan sienāžu – vienīgi dziedātājsienāžu – sisināšana.
Atikas zooloģiskajā dārzā Grieķijā, netālu no galvaspilsētas Atēnām, noticis kāds pasaulē reti sastopams brīnums – piedzimis sarkanās pandas mazulis.
Vairāku dienu garumā šoruden veikta Tartaka upes posma sakopšana Latgalē, kas sagādāja arī dažādus izaicinājumus. Daugavpilietis un sporta entuziasts Jānis Vilcāns, kurš kopā ar domubiedriem ik rudeni dodas uz apkārtējām upēm un rīko attīrīšanas talkas, norāda – tas ir viņa sirdsdarbs un dāvana dzimtajai pusei.
Dzīvniekiem strādāt kopā liek vienkārši un labi identificēti ekoloģiski un evolucionāri faktori, piemēram, plēsonība – grupā vienkārši ir drošāk. Šādu modeli, kad indivīdi dzīvo lielās grupās, sauc par sociālu uzvedību, un tā raksturīga daudziem dzīvniekiem, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja biologs, Tartu Universitātes profesors, Latvijas Universitātes profesors Indriķis Krams, norādot, ka, piemēram, vārnas pēdējo 10, 20 gadu laikā piedzīvojušas lielas pārmaiņas un sākušas biežāk dzīvot grupās, it īpaši to novēro pilsētā.
Nākamo desmit gadu laika Āfrikas savvaļā plānots palaist brīvībā aptuveni 2000 degunradžu, kas audzēti nebrīvē tam paredzētās fermās.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
