Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Ir interesanti un, neslēpšu, man personiski ļoti patīkami, ka vēstures tēmas un stāsti par cilvēkiem, kam bijusi izšķiroša loma gan zinātnes, gan sabiedrības attīstībā kopumā, piesaista arī mākslas pasaules uzmanību. Vēl jo vairāk patīkami, kas tas notiek ne tikai tur "ārā", tālajā, lielajā pasaulē, bet arī šeit pie mums – Latvijā. Pietiek atcerēties kaut vai Maikla Freina lugas "Kopenhāgena" panākumus Jaunajā Rīgas teātrī pirms kādiem gadiem desmit. Atgādināšu, ka lugas sižets bija par divu izcilu 20. gadsimta fiziķu Nila Bora un Vernera Heizenberga attiecību samezglošanos Otrā pasaules kara laikā. Bet tagad par citu fiziķi – Robertu Openheimeru. Tikko, jūlija vidū, Rīgas kinoteātros, praktiski vienlaicīgi ar Parīzi, Londonu un Ņujorku, pirmizrādi piedzīvoja Kristofera Nolana filma "Openheimers". Jāatzīstas, ka filmu noskatīties vēl tikai gatavojos, tādēļ šis raksts nebūs vis pārdomas par filmu, bet gan dažas atmiņu epizodes, ko manī uzvilnījusi filmas parādīšanās.
Lai arī pagaidām Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu izstrādātais zemūdens drons, kas piemērots Latvijas apstākļiem, tirgū nav pieejams, jo notiek pilnveides darbi, taču interese par projektu ir liela.
Atceros, pirms diezgan daudziem gadiem manās rokās ne gluži nejauši, bet nonāca norvēģu rakstnieka Justeina Gordera, kurš latviešu lasītājam vairāk pazīstams ar savu grāmatu "Sofijas pasaule", vēl viens sacerējums, šoreiz angļu valodā – "Vita Brevis: A Letter to St Augustine" ("Vita Brevis: Vēstule Svētajam Augustīnam"). Atļaušos visai brīvi un pavisam īsi ieskicēt grāmatas iesākumu.
ASV uzņēmums "Not Impossible Labs" ir radījis tehnoloģiju, kas ļaus izbaudīt mūziku arī vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem cilvēkiem. Ar haptiskām vestēm, kuras papildina roku un kāju aksesuāri, mūzikas skaņas iespējams pārveidot vibrācijās. Izgudrojumu koncertos paspējuši izmēģināt gan klasiskās mūzikas cienītāji, gan arī ASV popdīvas "Lady Gaga" fani.
Eiropas Savienībā (ES) pirmoreiz gaisā pacēlies medicīnas vajadzībām paredzēts bezpilota lidaparāts jeb drons. Transportlīdzeklis ir paredzēts divām personām un sākotnēji varētu pārvadāt donoru asinis un orgānus.
Neskatoties uz straujo tehnoloģiju attīstību, ir jomas, kur elektroniskie detektori jūtami atpaliek no bioloģiskajiem, – suņu deguni aizvien ātrāk un precīzāk spēj atrast meklētās smaržas. Turklāt pat tās, kas glabājas vairākus gadus. Latvijā suņus-biodetektorus, kā tā tos oficiāli dēvē, apmāca Valsts policijas Kinoloģijas centrā. Kā tas notiek?
Pirmie superdatori pasaulē parādījās jau 20. gadsimta 60. gados. Līdz mūsdienām tie attīstījušies tik ļoti, ka jaudīgākais superdators Eiropā spēj aizstāt pat pusotru miljonu parasto datoru. Arī Latvijā ir superdators, kuru izmanto gan dabas un tehnisku procesu, gan cilvēku gēnu pētniecībā, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Rīgas Tehniskās universitātes Augstas veiktspējas skaitļošanas centra vadošais pētnieks un "EuroCC 2" projekta jeb Latvijas Superskaitļošanas kompetences centra vadītājs Ilmārs Slaidiņš.
Lai dotu iespēju iedzīvotājiem uzlabot savas digitālās prasmes un, iespējams, ieinteresēties par kādu no informācijas tehnoloģiju (IT) profesijām, kustība "Riga TechGirls" rīko bezmaksas tiešsaistes kursu "Iepazīsti tehnoloģijas", kas pieejami ikvienam, un laika posmā no 15. augusta līdz 2. novembrim sniegs ieskatu tajā, no kā sastāv IT joma un ko šie divi burti nozīmē, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja kustības pārstāve Laura Kiseļova.
No idejas palīdzēt Ukrainas cietušajiem līdz tās praktiskai realizācijai un sūtījumam – šādu ceļu izgājis kāds Rīgas skolēns, kurš vasarā vēlējies veltīt savus pūliņus brīvprātīgajam darbam. Un to arī darījis, ar sava 3D printera palīdzību izgatavojot dažus desmitus acu aizsargu.
Par Rietumu pasaules cilvēkiem ik pa brīdim saka, ka mēs esam grāmatu cilvēki. Pētnieki un antropologi apgalvo, ka teiciens ir radies (kurš gan to var precīzi pateikt?) nevis tādēļ, ka mums patīk lasīt grāmatas vispār, bet gan no apgalvojuma – mēs esam Grāmatas (ar lielo burtu) cilvēki. Šajā kontekstā Grāmata ir ļoti konkrēta. Tie ir kristiešu svētie raksti Bībele. Rietumu cilvēks vismaz savās kultūrvēsturiskajās saknēs ir Bībeles cilvēks. Gana daudz ir dzirdēts gan mūsu pašu dzimtu vēsturēs, gan kopumā, ka bērni lasīt mācījušies tieši no Bībeles, jo nemaz ne tik sen tā nereti ir bijusi vienīgā mājās pieejamā grāmata.
Spānijā notiek Vācijā ražota lidojoša taksometra izmēģinājumi. Eksperti uzskata, ka šāds transportlīdzeklis varētu kļūt plaši pieejams šīs desmitgades beigās.
Kopš pagājušās nedēļas Eiropas Savienībā (ES) pieejams tehnoloģiju giganta "Google" gada sākumā radītais mākslīgā intelekta rīks – sarunu robots "Bard". Atšķirībā no plaši pazīstamā "Chat GPT", šim sarunbotam jautājumus var ne tikai uzrakstīt, bet arī ierunāt. Turklāt arī atbildes pieejamas audio formātā. Rīks uztver arī attēlus un var tos komentēt, vēstīts vietnes "The Verge" tehnoloģiju apskatā.
Pārtikas veselība, ilgtspēja un drošība ir virzieni, kuros vajag pārmaiņas, lai cilvēce nākotnē nesaskartos ar milzu problēmām. Piemēram, pieaugot gaļas cenām un nepieciešamajiem resursiem tās ražošanā, cilvēkiem jāpielāgojas un jāmeklē alternatīvi olbaltumvielu avoti, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" norādīja Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienas "EIT Food Hub Latvia" vadītāja Alīna Dolmate.
Indija piektdien palaidusi kosmosā raķeti, kam jānogādā bezpilota kosmosa kuģis ar izpētes robotu uz Mēness virsmas.
Vasara turpinās, un nu jau nevienu vairs nepārsteidz patiesa versme, kas kļuvusi teju par ikdienišķu vasaras pavadoni. Gribas baudīt atvaļinājumu vai brīvu nedēļas nogali, apsēsties zem ēnaina koka un iemalkot kādu dzērienu. Kāds dzēriens jums šajā brīdī ienāca prātā? Glāze vēsa baltvīna? Mūsdienu kultūrā tas ļoti iederētos. Tomēr šoreiz par citu dzērienu – par karstu tēju.
Tehnoloģiju entuziasti aicina turpināt piedalīties "Balsu talkā", ierunājot nelielu tekstu iniciatīvas mājaslapā. Šobrīd ierunātas 127 stundas, taču organizatoru mērķis ir savākt 1000, lai latviešu valoda digitālajā vidē spētu konkurēt ar citām, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja informācijas tehnoloģiju (IT) speciālists, programmatūras tulkošanas entuziasts Raivis Dejus un Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informācijas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas vadošā pētniece Ilze Auziņa.
Sociālā tīkla "Facebook" īpašnieka – uzņēmuma "Meta" – radītais "Threads" tehnoloģiju pasaulē izraisījis kārtīgu viļņošanos. Jau pirmajās septiņās stundās, kopš lietotne kļuva pieejama lejupielādei, tajā reģistrējās vairāk nekā 10 miljoni cilvēku. Tehnoloģiju eksperti to dēvē par līdz šim spēcīgāko mikroblogošanas vietnes "Twitter" sāncensi. LSM.lv aplūkoja, vai sajūsmai par "Threads ir pamats, kā tā atšķiras no "Twitter" un ko tur var izlasīt.
Šveices pilsētā Ženēvā šajās dienās notiek Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Starptautiskās Telekomunikāciju savienības un tās partnerorganizāciju mākslīgā intelekta samits. Starp tā dalībniekiem ir arī vairāki desmiti roboti – humanoīdi.
Vasara turpinās, domas un sajūtas attiecīgi gaisīgākas… Tāpēc šajā laikā vēlos nedaudz pamainīt skatpunktu uz pasauli, pārslēdzoties no eksaktās pasaules pārstāvjiem Pitagora, Zenona, Einšteina un Šrēdingera uz humanitārāk domājošiem dižgariem.
Ieviņa Stūrīte ir augkopības zinātņu doktore un Norvēģijas Bioekonomikas institūta pētniece, kas ikdienu aizvada Norvēģijā, kur iegūts arī doktora grāds. Pētnieces zinātniskā darbība saistīta ar pļavkopību, īpaši tauriņziežiem, slāpekļa zudumiem ziemas periodā un oglekļa uzkrāšanu ilglaicīgos un regulāri atjaunotos zālājos. Viņasprāt, līdz šim pētnieki pārāk maz uzmanības ir pievērsuši augsnei, taču tagad tas strauji mainās, Stūrīte vērtēja Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā", norādot, ka daba mūs ilgi ir piecietusi un "domājusi", vai tad cilvēks kādreiz nekļūs prātīgāks.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
