Sadaļas Sadaļas
Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Kā samazināt Zemes orbītas piesārņošanu ar kosmosa atkritumiem?
Lai samazinātu kosmosa atkritumus, viena no reālākajām idejām ir palaist orbītā satelītus, kas beidz savu aktīvo darbību, kontrolēti atgriežoties atmosfērā un tur sadegot. Pašreiz problēmas rada orbītā riņķojošie apmēram 3 tūkstoši aktīvu un ap 4 tūkstošiem darbību izbeigušie satelīti, kas reizēm nekontrolēti krīt uz Zemes vai rada bojājumus kosmosa stacijās un satelītos. Par kosmosa atkritumu utilizēšanu Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā stāstīja “Starspace” observatorijas saimniece Anna Gintere un informācijas tehnoloģiju (IT) speciālisti un kosmosa entuziasti Raitis Misa un Ints Ķešāns.
Latvijas zinātnieki izstrādā jaunas paaudzes zāles pret malāriju 
Dažs labs jāņubērns pēc svinēšanas zaļumos pamostas, pamatīgi odu sakosts. Par laimi, Latvijas odi nav tik bīstami kā tropu un subtropu reģionos, kur tie pārnēsā malārijas plazmodiju. Odam iedzeļot, parazīts nokļūst organismā, un cilvēks sasirgst ar malāriju. Tās ārstēšanai ir pieejami medikamenti, taču parazīti ar laiku kļūst imūni pret zālēm. Jaunu risinājumu, kā tikt galā ar šo nāvējošo slimību, atraduši Latvijas zinātnieki. 
 Vakcīnas pret Covid-19. Kopīgais un atšķirīgais iedarbības mehānismā
Radot vakcīnas pret koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19, farmācijas kompānijas izmantoja metodes, par kuru drošumu absolūti nav jāuztraucas, Latvijas Radio raidījumam "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra studiju direktors un vadošais pētnieks, profesors Kaspars Tārs.
Ģeoinformātikas pieaugošā nozīme: Mērniecība, kartēšana un noziedznieku ķeršana
Kartēšanas un mērniecības metodes un iespējas pēdējās desmitgadēs mainījušās līdz nepazīšanai. Tagad plaši izmanto telefona lietotnes, kas brīdina par sastrēgumiem, pieejami satelītu attēli, kas informē par plūdiem vai plašiem savvaļas ugunsgrēkiem. Ģeoinformātikas nozīmi Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedras vadītājs Aivars Markots un šīs fakultātes doktorants un Lauku atbalsta dienesta ģeogrāfiskās informācijas sistēmas speciālists Harijs Ijabs.
Latvijā pirmo reizi pēta mikroplastmasas piesārņojumu Baltijas jūras piekrastē
Latvijā sākts līdz šim nebijis pētījums par mikroplastmasas piesārņojumu Baltijas jūras piekrastē. To no Nidas līdz pat Ainažiem veic Latvijas Hidroekoloģijas institūts un Latvijas Universitātes studenšu korporācija "Selga", kas vēlas pievērst sabiedrības uzmanību faktam, ka vidē uzkrājas plastmasas piesārņojums, kas, vispirms nonākot, piemēram, zivju organismā, tālāk jau nokļūst cilvēku uzturā.
Kādēļ ir slimības, pret kurām nav vakcīnu?
Lai gan Covid-19 ir jauna slimība un īsā laikā radušās daudzas to izraisošā vīrusa mutācijas, pret šo slimību jau izstrādātas efektīvas vakcīnas. Taču joprojām ir slimības, kuru izraisītāji mainās daudz straujāk, tādēļ pat pēc vairāku desmitu gadu centieniem izveidot vakcīnas tās joprojām nav izgudrotas, skaidroja profesors Kaspars Tārs.
Ko spēj sieviete zinātnē? Saruna ar 3 Latvijas zinātniecēm
Trīs Latvijas zinātnieces saņem prestižo "L'Oreal Baltic" balvu "Sievietēm zinātnē". Katra no atzinīgi novērtētajām pētniecēm darbojas savā jomā un atzīst, ka sievietēm zinātnes nozarēs Latvijā netrūkst izaicinājumu jau no skolas vecuma, taču vienlaikus secina, ka nav arī nepārvaramu šķēršļu būtiskiem sasniegumiem fizikā, medicīnā un citās jomās.
Pētniece: Slikti ventilēts gaiss klasē vēlāk radīs problēmas iegūt labāk apmaksātu darbu
Veidojot energoefektīvas ēkas, telpas ir kļuvušas hermētiskākas, bet cilvēki, kas tajās pulcējas, palielina izelpotās ogļskābās gāzes (CO2) koncentrāciju. Ja telpas neventilē, klasēs skolēniem ir arvien grūtāk koncentrēties, Latvijas Radio raidījumam "Zināmais nezināmajā" norādīja Rīgas Tehniskās universitātes Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece Līva Asere.
Profesors Tārs: Lielu atšķirību starp Covid-19 vakcīnām nav; efektīvas ir visas
Ja salīdzina pēc dažām tehnoloģijām ražotās adenovīrusa vektora un mRNS vakcīnas pret Covid-19, starp tām teorētiski nevajadzētu būt lielām atšķirībām, jo galarezultāts ir vienāds, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” teica Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra studiju direktors un vadošais pētnieks, profesors Kaspars Tārs.
Zinātniece Kigitoviča saņem balvu par «nogurušo siržu» ārstēšanu
"L'Oreal Baltic" sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām apbalvojusi septiņas talantīgas Baltijas valstu zinātnieces. 6000 eiro savu pētījumu veikšanai saņem trīs zinātnieces no Latvijas – Vita Rovīte, Inga Pudža un Dana Kigitoviča. Dana Kigitoviča ir ārste, un pēc garas darba dienas slimnīcā viņa velta spēkus, lai atrastu iespēju, kā ārstēt pacientu ''nogurušās sirdis''.
Latvijas biomateriālu zinātnes lepnums – Loču ģimene
Dagnijas un Jāņa Loču ģimene ir ļoti labi zināma Latvijas un daudzu citu zemju zinātnieku aprindās – abi strādā ar dažādiem biomateriāliem. Ar to palīdzību jau tagad un nākotnē vēl plašāk varēs daudz ātrāk un efektīvāk cīnīties ar kaulaudu bojājumiem. Šobrīd viņu laboratorijās tiek pētīts, kā olu čaumalās esošās vielas varētu izmantot cilvēku kaulu atjaunošanai.
Kompaktie ūdens filtri ceļotājiem ne vienmēr droši lietošanai
Ūdens filtru ražotāji ceļotājiem arvien biežāk piedāvā dažādi izmēra kompaktus ūdens attīrīšanas filtrus. Pasmel ūdeni no upes vai ezera, izfiltrē un lieto! Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas asociētā profesore Linda Mežule, kas daudz pētījusi dzeramā ūdens attīrīšanas tehnoloģijas, iesaka ar šādām vilinošām iekārtām būt uzmanīgiem.
Jaunuzņēmumi saloka māju, ražo stiepli kosmosa vajadzībām un apmāca mākslīgo intelektu
Kompetenti speciālisti, kā arī atbalstoša vide ir tikai daži no iemesliem, kāpēc vietējie un ārzemju uzņēmēji izvēlas savus jaunuzņēmumus veidot Latvijā. Šeit ir vieta unikālam salokāmo māju dizainam “Brette Haus”, gan pasaulē vadošajam mākslīgā intelekta un valodas apstrādes uzņēmumam “SummarizeBot”, gan arī vieta, kur tehnoloģiju uzņēmums “2AM” ražo materiālus aviācijas un kosmosa vajadzībām.
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt