Ruta Vanaga, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātniece, strādā, lai izveidotu jaunus celtniecības materiālus – ēku konstrukcijās iestrādātu mehānismu, kas nodrošinās enerģijas pārnesi no ārpuses uz iekšpusi.
Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
2021. gada 2. augustā Latvija ir kļuvusi par Eiropas kodolpētījumu organizācijas (CERN) asociēto dalībvalsti, kas jau gandrīz 70 gadu ir pasaulē vadošais zinātniskais centrs, kurā notiek globāli nozīmīgi zinātnes atklājumi. Tieši CERN ir izgudrots internets, bet viens no publiski zināmākajiem atklājumiem – 2012. gadā ar Lielā hadronu paātrinātāja palīdzību CERN tika pierādīta Higsa bozona eksistence.
Latvijas iedzīvotāji ir samērā aktīvi kopš pavasara meklējuši meteorītus, un pašlaik ir cerības uz trīs jauniem atradumiem, informēja Meteorītu muzejā. Līdz šim valsts teritorijā 200 gadu laikā atrasti vien četri kosmiskie ieži. Meteorīti ir lielisks materiāls, lai daudz vairāk uzzinātu par Visumu un tā evolūciju. Ir cerības, ka kopumā valsts teritorijā varētu atrast aptuveni desmit šādus iežus.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums “#DigitālāsBrokastis” piedāvā savas iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Droni jeb tālvadības bezpilota gaisa kuģi no militārās jomas ir ieviesušies civilajā, to izmantojuma spektrs ir ļoti plašs, taču dronu pilotiem, lai tos varētu vadīt, ir jāreģistrējas tāpat kā autovadītājiem. Ir pieejamas arī dažādas kartes, kurās norādītas vietas, kur ar droniem var lidot un kur tas aizliegts, Latvijas Radio podkāsta raidījumā “Digitālās brokastis” skaidroja Civilās aviācijas aģentūras Bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošuma nodaļas vadītājs Ilmārs Ozols un ''Latvijas Mobilā telefona'' Dronu skolas pārstāve Evija Plone.
Ņemot vērā lielo interesi par bezmaksas apmācībām sievietēm “Iepazīsti tehnoloģijas”, biedrība “Riga TechGirls” pagarinājusi pietiekšanos programmai līdz 10. augustam, Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” stāstīja biedrības vadītāja Anna Andersone.
Informācijas tehnoloģijas (IT) ir viena no straujāk augošajām un labāk apmaksātajām nozarēm valstī, un šajā jomā pieprasījums ir pēc vismaz 3000 IT nozares studentiem gadā, lai gan šodien to skaits ir vismaz reizes četras mazāks – tikai 700 absolventi gadā, Latvijas Radio raidījumam "#DigitālāsBrokastis" stāstīja "SAF Tehnika" īpašnieks Normunds Bergs un "Riga TechGirls" dibinātāja Anna Andersone.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums “#DigitālāsBrokastis” piedāvā savas iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) pašgājējs robots “Perseverance” sāks vākt Marsa iežu paraugus, lai vēlāk tos ar citiem kosmosa lidaparātiem nogādātu uz Zemes.
Itālijas pilsētā Neapolē 56 gadus vecam pacientam pirmo reizi pārstādīta mākslīgā sirds ar bioloģiska materiāla vārstiem, ko radījusi kāda Francijas kompānija.
Laba parole sākas no vairāk kā četrpadsmit simboliem, un tie nevar būt tikai burti vai cipari, savukārt autentifikācijai neiesaka izmantot sociālos tīklus vai "Google", jo tas ir nedrošs risinājums, Latvijas Radio 1 raidījumā „Kā labāk dzīvot” skaidroja speciālisti – "Smart-ID" izstrādātāja "SK ID Solutions" Latvijas filiāles vadītāja Sanita Meijere un "Cert.lv" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis.
Plastmasas maisiņš, kas radīts no dabai draudzīgiem materiāliem, nav nekāds jaunums. Pasaulē radītai bioplastmasai nu blakus varēsim likt tepat Latvijā radītus materiālus, kas ir līdzvērtīgi sintētiski radītai plastmasai, bet pilnībā sadalās vidē. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) laboratorijā radīts šāds mikrobioloģiskas izcelsmes materiāls, kas, nonākot dabā, nenodarīs tai kaitējumu.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums “#DigitālāsBrokastis” piedāvā savu iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Dānijas pilsētas Orhūsas varas iestādes grasās uzlabot tīrību publiskās vietās ar īpašu robotu palīdzību, kas spēj atpazīt priekšmetus, savākt zemē nomestos izsmēķus un pildīt citus uzdevumus.
Iekšzemes kopprodukts jeb IKP nav labākais labklājības mērīšanas veids, jo mūsdienās izstrādātas citas metodes, piemēram, sabiedrības attīstības pakāpes mērīšanas indekss jeb HDI, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektors Mārtiņš Danusēvičs.
Ar Krievijas nesējraķeti “Sojuz” Zemes orbītā no Tālo Austrumu stacijas "Vostočnij" nogādāti 36 Lielbritānijas komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma "OneWeb" satelīti.
Notekūdeņu sistēmas lielajās Latvijas pilsētās nav gatavas intensīvākiem nokrišņiem Baltijas jūras reģionā un sezonāliem plūdiem, tādēļ pētnieki iesaistījušies dažādās iniciatīvās un vairākās pilsētās uzsākta lietus notekūdeņu līmeņa novērošana, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” pastāstīja Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta direktors Jānis Rubulis.
Anestezioloģijas elementi intensīvajā terapijā un reanimācijā izmantoti jau pirms mūsu ēras, bet tās nākotne pieder antidotiem jeb medikamentiem, pēc kuru ievadīšanas anestezējošais efekts ātri zūd. Tāpat lielas cerības anestēzijā saistās ar gaistošiem ieelpojamiem preparātiem uz inerto gāzu bāzes, tomēr ārsts ar savu pieredzi joprojām ir pārāks par mākslīgo intelektu. Par anestezioloģijas iespējām Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Anestezioloģijas un reanimatoloģijas klīnikas vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedras vadītājs profesors Indulis Vanags.
"Riga TechGirls" aicina iedzīvotājus pieteikties bezmaksas tiešsaistes apmācību kursam par tehnoloģiju iespējām. Nodibinājums īpaši aicina uz nodarbībām dāmas, jo apmācībās tiks lauzti stereotipi par to, ka tehnoloģijas ir paredzētas tikai vīriešiem.
Lai samazinātu kosmosa atkritumus, viena no reālākajām idejām ir palaist orbītā satelītus, kas beidz savu aktīvo darbību, kontrolēti atgriežoties atmosfērā un tur sadegot. Pašreiz problēmas rada orbītā riņķojošie apmēram 3 tūkstoši aktīvu un ap 4 tūkstošiem darbību izbeigušie satelīti, kas reizēm nekontrolēti krīt uz Zemes vai rada bojājumus kosmosa stacijās un satelītos. Par kosmosa atkritumu utilizēšanu Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā stāstīja “Starspace” observatorijas saimniece Anna Gintere un informācijas tehnoloģiju (IT) speciālisti un kosmosa entuziasti Raitis Misa un Ints Ķešāns.
Jaunākie
Interesanti