Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Neskatoties uz samērā zemo finansējumu zinātnei salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā spilgtu pētnieku netrūkst, uzsver Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Šodien apbalvoti desmit labākie no pērn veiktajiem pētījumiem un pārstāvētas visdažādākās grupas – no humanitārās zinātnes līdz inženiertehniskajai sfērai.
Latvijas Organiskās sintēzes (OSI) institūta pētnieci Renāti Melngaili pievērsties zinātnei mudināja bērnībā redzētie seriāli, kuros bija redzams, kā laboratorijās tiek palīdzēts atklāt dažādus noziegumus. Tagad viņa stāsta, ka lielākā vai mazākā mērā daudz kas no seriālos redzētā patiešām ir izrādījies patiesība.
Dažādus mākslīgā intelekta rīkus jau šobrīd var izmantot latviešu valodā, taču, lai rezultāts būtu kvalitatīvāks, jautājumi vai uzdevumi šiem rīkiem joprojām jāformulē angliski, bet pēc tam jālūdz iegūto rezultātu iztulkot latviski, Latvijas Radio raidījumā "Digitālās brokastis" ieteica Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas valdes priekšsēdētājs Pēteris Jurčenko un projekta "Balsu talka" dalībnieks Raivis Dejus.
Nesen, apmeklējot Amerikas Savienotās Valstis (ASV), bija iespēja apciemot Līča apgabalu jeb Bay area, kas aptver gan Sanhosē, gan Sanfrancisko apkārtni. Precīzāk runājot, paviesojos dinamiskajā tehnoloģisko inovāciju sirdī – Silīcija ielejā. Stāvot starp tādiem ikoniskiem tehnoloģiju pasaules milžiem kā "Intel", "Samsung", "Google", "Meta" un Stenforda Universitātes hallēm, pat skudriņas pārskrēja pār muguru. Pa šīm ielām savulaik klīduši "Google" dibinātāji Lerijs Peidžs un Sergejs Brins, te varēja sastapt "Nvidia" dibinātāju Jensens Huangs, bet dažu kilometru rādiusā joprojām dzīvo "Facebook" dibinātājs Marks Zakerbergs un "Apple" izpilddirektors Tims Kuks. Kas ir šo cilvēku un uzņēmumu sekmju pamatā?
Latvijas zinātnieks Pēteris Trapencieris savas dzīves laikā stāvējis klāt pretvēža medikamentu izveidei. Viņa kolēģi stāstīja, ka 90. gados Trapencieris uz Latviju atvedis jauniegūtās zināšanas no Rietumeiropas un ASV, un devis ļoti būtisku ieguldījumu jaunās ķīmiķu paaudzes audzināšanā, kas tagad veic nozīmīgus pētījumus un atklājumus.
Jaunā pētījumā, kas publicēts žurnālā "Ecology Letters", starptautisks autoru kolektīvs Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas institūta vadošā pētnieka Mārtiņa Brieža vadībā atklājis – pavasaris ik gadu iestājas agrāk, un tas ietekmē putnu populāciju sarukumu, informēja LU.
Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) pētnieku pētījums "Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai" atzīts par aizvadītā gada vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē. Pētījums rosina lauksaimnieku saimniekot atbildīgi, rūpējoties par vidi, vienlaikus saglabājot augstu ražu un labu peļņu.
Kas pirmais nāk prātā, izdzirdot vārdu "Tesla"? Uzdrīkstos apgalvot, ka lielākajai daļai no mums tā ir pilnībā elektrisks automobilis, ko radījis Dienvidāfrikā dzimušais uzņēmējs Īlons Masks. Jau mazāk cilvēku varēs atbildēt uz jautājumu, no kurienes šāds nosaukums "Tesla"? Vai tas ir kāds saīsinājums vai vienkārši labskanīgs burtu salikums? Nepavisam. Tas ir pavisam konkrēta Horvātijā, Austrijas impērijas pašā austrumu nomalē, dzimuša izgudrotāja Nikolas Teslas uzvārds.
Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un RSU Absolventu asociācija 8. februārī rīko domnīcu "Maģistrs – solis augstāk", lai Farmācijas fakultātes jaunās ēkas vestibilā nesteidzīgā un neformālā gaisotnē apmainītos ar domām par to, ko mūsu katra dzīvē nozīmē maģistra grāds – kā līdz tam nokļūt, kur tas vedīs tālāk, vai vajag vēl vienu maģistra grādu, vai varbūt mainīt profesiju un nozari.
Radīta kā iespēja videospēļu spēlētājiem, bet nejauši izrādījās noderīga arī citiem nolūkiem, tostarp kā palīgs cilvēkiem ar kustību traucējumiem – tā par Latvijas uzņēmuma "Azeron" radīto ergonomisko videospēļu kontrolieri Latvijas Radio raidījumā "Digitālās brokastis" stāstīja uzņēmuma Informācijas tehnoloģiju (IT) departamenta vadītājs Olafs Grundāns un dažādības vadības eksperte Rasma Pīpiķe, norādot, ka ieguldījums iekļaujošākas vides radīšanā ir tas, kādā virzienā būtu jāstrādā visiem Latvijas jaunuzņēmumiem.
Lai gan šobrīd savu uzvaras gājienu pasaulē ir uzsākuši elektroauto, daudz kur joprojām tiek runāts un cerēts uz ūdeņradi, ar kura uzpildi automašīnas varētu veikt krietni lielākus attālumus nekā elektromobiļi. Tomēr ūdeņraža industriāla ražošana joprojām ir sarežģīts un dārgs process. Talkā varētu nākt Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) zinātnieku atklājums, kas atzīts par vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē.