Visā pasaulē šobrīd notiek darbs pie vakcīnu un medikamentu izstrādes, lai apkarotu jauno koronavīrusu "Covid-19", sacīja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra studiju direktors Kaspars Tārs, atzīstot, ka arī Latvijas zinātnieki strādā pie tā, lai vīrusu izdotos ierobežot.
Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Latvijas Universitātes (LU) doktorants Reinis Baranovskis izstrādā inovatīvu metodi, kas ļaus optimizēt novecojušu alumīnija ražošanas posmu. Viņš pēta šķidrā metāla maisīšanas iekārtas, kas ļauj efektīvāk no alumīnija izvadīt liekās gāzes. Tādā veidā metāls kļūst kvalitatīvāks. Turklāt produkts varētu kļūt nedaudz lētāks. Reinis ir pārliecināts, ka šis pētījums varētu būtiski ietekmēt visu metalurģijas nozari.
Jaunas formas audioteātris, elektroniskā mūzika, eksperimenti un vēl līdz šim neizmantotas iespējas, ko var paveikt ar skaņu virtuālajā pasaulē – tā var raksturot uzņēmumu, kas bāzējas Liepājā un Rīgā. "Dirty Deal Audio" strādā reklāmas un inovāciju jomā, iesaistās projektos, kas maina sabiedrību un izpratni par skaņas pasauli.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) 6. kursa studente, vāciete, Viktorija Šēfa kopā ar savu kolēģi, arī RSU studenti, Kiū Ang Tī Nījenu radījušas inovatīvu implantu insulta novēršanai. Paredzēts, ka tas, ievietots asinsvados, brīdinās par insulta risku un informēs mediķus, ja insults jau būs piemeklējis pacientu.
Latvijas Universitātes (LU) zinātnieki izstrādājuši inovatīvu metodi atkritumu apsaimniekošanai. Zinātnieki izstrādājuši iekārtu, kas no plastmasas, koka un gumijas var gūt sintēzes gāzi. Tā savukārt var kalpot gan kā kurināmais, gan ķīmiskās rūpniecības izejviela. Pie projekta zinātnieki strādājuši trīs gadus, un tas tikko noslēdzies. To finansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds, un kopējās izmaksas šajos gados bija aptuveni 460 000 eiro.
Astronomi no ASV ir izteikušies, ka ir nepieciešams lielāks valsts atbalsts ārpuszemes dzīvības meklēšanai. Līdz 1993. gadam ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) finansēja šo nozari, bet pašlaik atbalsta nav. Zinātnieku domas par ārpuszemes dzīvību dalās. Baldones observatorijas vadītājs Ilgmārs Eglītis uzskata, ka noteikti dzīvības formas vēl kaut kur kosmosā ir.
Lai palielinātu konkurētspēju darba tirgū, parādītu, ko var paveikt, un mācītos viens no otra, Liepājas Valsts tehnikumā divas dienas norisinās starptautisks enerģētikas un mehatronikas konkurss, kurā sacenšas topošie speciālisti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Slovākijas profesionālajām izglītības iestādēm. Šāda mēroga konkurss enerģētikā aizsācies pirms četriem gadiem, šogad tam pievienojušies arī mehatroniķi.
Nobela Miera prēmijai šogad izvirzīti 317 kandidāti, trešdien paziņojis Nobela institūts Oslo.
Latvijas zinātnieks Frīdrihs Canders bija viens no pirmajiem pasaulē, kam pēc Pirmā pasaules kara bija nozīmīgas un unikālas idejas par ceļojumiem kosmosā. Canders ir viens no retajiem Latvijas zinātniekiem, kuru pazīst visā pasaulē, bet kurš savas dzīves laikā Padomju Krievijā netika atzīts un publicēts.
Latvija iesniegusi pieteikumu Eiropas Kodolpētniecības organizācijai CERN, tā apliecinot vēlmi kļūt par asociēto dalībvalsti. Tas nozīmē, ka Latvijas zinātniekiem un uzņēmējiem jau tuvākajos gados pavērsies jaunas iespējas darbam prestižajā organizācijā.
Igaunijas jaunuzņēmums "Woola", kas ražo burbuļu plēvi no aitas vilnas, festivālā "TechChill 2020" ieguva jaunuzņēmumu sacensību "Fifty Founders Battle" galveno balvu un saņēma 10 tūkstošus eiro no "TechChill Foundation". Naudu paredzēt ieguldīt tālākā jaunuzņēmuma izaugsmē. Uzņēmums ieguva iespēju piedalīties arī "Startup pasaules kausa" finālā Sanfrancisko. Savukārt "Adact", "Hugo.legal", "VeritaCell" ieguva Latvijas Biznesa enģeļu tīkla balvu - vieglās saistības 100 000 eiro apmērā.
Latvijā pašlaik nav tehnoloģiju uzņēmumu industrijas, nav "vienradžu" - uzņēmumu, kuru vērtība ir vairāk nekā miljards, bet ir potenciāls, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā teica Baltijas jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences "TechChill" pārstāvis Ernests Štāls.
Ieviestas jaunas metodes sejas un žokļu ķirurģijā ar inovatīvu biokeramikas materiālu pielietojumu, kas nodrošina kaula blīvuma un apjoma atjaunošanu osteoporozes un kaula atrofijas pacientiem. Šis ir viens no nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē aizvadītājā gadā. Šajā pētījumā iesaistīti virkne dažādu jomu speciālistu jau kopš 1993. gada.
Kocēnu Sporta namā ievietota sistēma, kas ļauj treneriem uzlabot komandas rezultativitāti. Katram sportistam treniņos un spēlēs ir pievienots sensors, kas sniedz svarīgus datus – noskrieto distanci, patērēto enerģiju un produktivitāti. Tāpat uzstādīta kameru sistēma, kas ļauj trenerim bez papildu darba iegūt visaptverošu videomateriālu. Kopš ieviesta monitoringa sistēma, palielinājusies spēlētāju atdeve gan spēlēs, gan treniņos.
Pēc gandrīz vienpadsmit kosmosā pavadītiem mēnešiem uz Zemes atgriezusies ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) astronaute Kristīna Koha. Viņa misijā pavadīja nepilnu gadu, tādējādi sasniedzot jaunu rekordu.
Kibertelpā viens no apdraudējumiem ir Krievijas īstenotās ofensīvās aktivitātes, sevišķi uzbrukumi valstu informācijas sistēmām, intervijā Latvijas Radio sacīja informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" vadītājas vietnieks Varis Teivāns.
Baltijas jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences "TechChill" skatuves programmas uzsvars tiks likts uz pārmaiņām, kuras radīs attīstība zaļo tehnoloģiju, 5G un blokķēdes sektoros, informēja pasākuma organizatori. Konferencē uzstāsies runātāji no "Google", "Bolt", "Nokia", "Wolt", "Rotten Tomatoes", "Ericsson" un 70 citiem labi pazīstamiem zīmoliem.
Cilvēce turpina attīstīt mākslīgo intelektu, kas dažādos tā risinājumos un formās atvieglo uzņēmumu un cilvēku dzīvi. Mākslīgais intelekts sniedz jaunas iespējas, tomēr ir arī riski. Tostarp cilvēcei eksistenciāli – par to sarunā ar Latvijas Radio brīdināja “Skype” izveidotājs, programmētājs Jāns Tallins. Ja nākotnē cilvēcei izdodas izveidot mākslīgo intelektu, kas ir līdzvērtīgs vai pat pārāks par cilvēka prātu, tas var radīt nopietnas problēmas, brīdina Tallins.
Viens no aizvadītā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē saistīts ar pētījumu par pirmā tipa cukura diabēta pacientiem. Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes pētnieki piedalījušies vērienīgā pētījumā kopā ar 17 citu valstu zinātniekiem, noskaidrojot, kāpēc daļai cukura diabētu pacientu strauji progresē nieru saslimšana, bet citiem ne. Nākotnē tas ļaus izglābt tūkstošiem pacientu visā pasaulē.
Nogurums, muskuļu vājums, trīce. Ar šādām sūdzībām 2011. gadā Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā vērsās kāda Latvijā dzīvojoša ģimene. Tas viss rezultējās ar jauniem atklājumiem, proti, Latvijā tika konstatēta līdz šim pasaulē nezināma saslimšana un gēnu mutācijas, kas to izraisa. Pēc Latvijā veiktā pētījuma šādas mutācijas konstatētas vēl četrām dažādām ģimenēm citās pasaules malās.
Jaunākie
Interesanti