Izvirdumu pilsētā negaidīja
Islandes vārds pēdējās nedēļās visai daudz parādījies ziņu lapās, ņemot vērā satraucošos vulkāna izvirdumus Grindavīkas pilsētā.
"Tā viennozīmīgi ir diezgan liela visas nācijas katastrofa, jo teorētiski ģeologi varēja paredzēt, ka tas notiks tuvu, bet neviens nevarēja paredzēt, ka tas notiks gandrīz pilsētas teritorijā. To negaidīja un mēģināja šo domu atvairīt," stāstīja Kalna.
Pēdējā laika vulkānu izvirdumi Islandē krietni atšķiras no tiem, ko iepriekšējās desmitgadēs piedzīvojuši šīs valsts iedzīvotāji. Postījumi Grindavīkā liecina, ka dzīve uz "pulvera mucas" arī nākotnē var pamatīgi ietekmēt islandiešu dzīvi.
"Ja 18. decembrī notikušais izvirdums vēl bija salīdzinoši vienkāršs un mierīgs, un cilvēki bija ļoti toleranti, jo zināja, ka atgriezīsies mājās, tad pēc 14. janvāra ir tā, ka cilvēki saprot, – visa nākotne viņiem ir jāmaina, jo viņi vairs nevar atgriezties tajā vietā," stāstīja Kalna.
Reikjanes pussalā, kur atrodas Grindavīka, ir sešas vulkāniskās sistēmas, kuras sākušas aktivizēties tikai šobrīd, pēc 800 gadu pārtraukuma. Līdz ar to cilvēki, kas tur dzīvo, nekad nav pieredzējuši, ka tajā vietā varētu norisināties vulkānu izvirdumi. To ģeologi atklāja tikai vēlāk.
"Jau no 2021. gada sākās ļoti aktīvi vulkāniskie procesi Reikjanes pussalā, un katru gadu notika pa vienam izvirdumam, izņemot pagājušo gadu, kad notika divi. 18. decembra izvirdums bija vairāk uz ziemeļiem no Grindavīkas un neapdraudēja pašu pilsētu, bet 14. janvāris tiešām iezīmējās ar ļoti negaidītu pavērsienu, ka vulkāna izvirdums notika ļoti tuvu apdzīvotajām mājām, un trīs mājas tā rezultātā sadega," skaidroja Kalna.
Pilsēta plaisā
Vulkāna izvirduma rezultātā teritoriju nākotnē vairs nebūs iespējams apdzīvot – Grindavīkā dzīvojošajiem cilvēkiem jāpamet savas mājas un jāpārvācas. Kalna norādīja, ka Islandes valdība vēl strādā pie plāna, kā šiem iedzīvotājiem palīdzēt. Visticamāk, ka to mājas valsts izpirks.
Šāds notikums Islandē nav noticis kopš 1973. gada, kad Vestmanu salās cieta Heimaejas sala. Tolaik liela daļa dzīvojamo māju un pilsētas tika aprakta zem lavas, un tur šobrīd izveidots muzejs.
"50 gadus nekas tāds nebija noticis. Izvirdumi ir notikuši dažādās Islandes teritorijas daļās, bet nekad tik tuvu apdzīvotām vietām.
Šeit ir jāņem vēl viena lieta, ka ne jau vulkāna izvirdums un lavas plūsma vien ir tas, kas apdraud Grindavīku. Grindavīka atrodas ļoti unikālā vietā, jo tur atrodas ārkārtīgi blīva plaisu sistēma," stāstīja Kalna.
10. janvārī, blīvējot augsni, viens vīrietis nejauši iekrita šādā plaisā, un glābējiem viņu tā arī neizdevās atrast. Šī cilvēka nāve atklāja to, kas patiesībā notiek zem Grindavīkas zemes – zem virsējā augsnes slāņa.
"Līdz šim neviens nevarēja iedomāties, ka tur ir tik daudz pazemes tukšumu, un tie visi ir klāti ar ūdeni. Katru dienu cilvēki, kas šobrīd tur strādā un pēta, atklāj arvien jaunas plaisas. Līdz ar to arī tas rada šo nedrošo situāciju, kāpēc tur nevar dzīvot. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc pilsēta šobrīd ir slēgta," skaidroja Kalna.
Jauna izvirduma gaidās
Diemžēl šobrīd zinātnieki uzsver, ka nekas vēl nav beidzies, un Islande ir jauna izvirduma gaidās. Visiem 3369 Grindavīkas iedzīvotājiem liegts pilsētā atgriezties, pat lai tikai paņemtu savas mantas.
"Visi rādītāji liecina, ka jauns izvirdums būs pavisam drīz, tas ir nedēļas, varbūt mēneša jautājums. Tā kā viss vēl turpināsies. Kā tālāk vērsies šī plaisu sistēma, kurā vietā tas notiks, to ir ļoti grūti pateikt," stāstīja Kalna.
Ņemot vērā, ka vulkāniskās sistēmas Reikjanes pussalā savā starpā ir cieši saistītas, pastāv bažas, ka notikušais vulkāna izvirdums var pamodināt apkārtējās vulkānu sistēmas.
Islande pārsteidz arī ģeologus
"Islande no ģeologu viedokļa ir ļoti interesanta vieta. Tā atrodas uz spredinga zonas, no angļu vārda "spread" – izplesties. Tā ir klasiska litosfēras plātņu robeža, kur notiek atdalīšanās. Būtībā var teikt, ka tā ir arī vidusokeāna grēda, bet lielākā daļa vidusokeāna grēdu ir zem ūdens. Islande šajā gadījumā ir liels apgabals, kas ir virs ūdens," skaidroja Stinkulis.
Lielā mērā šāda situācija izveidojusies, pateicoties mantijas siltuma plūsmai un tā sauktajam karstajam punktam. Ne visi zinātnieki gan piekrīt, ka tiešām šī siltuma plūsma eksistē, kā arī regulāri notiek diskusijas par to, cik dziļa vai sekla tā ir, tomēr vairums uzskata, ka tāda pastāv.
"Tātad kaut kur dziļi mantijā ir liela siltuma plūsma. To var salīdzināt ar tādu kā vārošas putras katlu, kur kaut kas ceļas uz augšu, un tad tas karstais punkts atrodas tieši zem Islandes. Turklāt šis karstais punkts laika gaitā ir pārvietojies, pirms tam tas ir bijis zem Grenlandes, iespējams, tas ir bijis arī zem Skotijas, bet pēdējos desmitus miljonu gadu tas ir Islandes teritorijā," skaidroja Stinkulis.
Līdz ar to ģeologi uzskata, ka Islandes ģeoloģiskais vecums ir aptuveni 24 miljoni gadu. Tāpat Islande tiek iedalīta vairākās vulkāniskajās zonās – rietumu, ziemeļu un austrumu – , kas būtībā ir spredinga zonas daļas. Tieši šajās vietās litosfēras plātnes atbīdās viena no otras.
"Zinātnieki uzskata, ka šī rietumu [vulkāniskā] zona, kas sakrīt ar Reikjanes pussalu, pamazām atdod savas pilnvaras austrumu zonai.
Vārdu sakot, tā mantijas karstā punkta ietekme vairāk ir jūtama austrumu pusē, un principā ir tā, ka austrumu zonai būtu jābūt aktīvākai. Tas tiešām tādā ziņā ir pārsteigums, ka aktivitātes izrāda tieši rietumu zona, kur atrodas Grindavīka," norādīja Stinkulis.
Papildus trim lielajām vulkāniskajām zonām tiek izšķirtas arī vulkāniskās sistēmas. Pēc dažādu pētnieku viedokļa to skaits mainās no 30 līdz 40. Reikjanes pussalā tādas ir sešas, no kurām daļa atrodas arī zem okeāna līmeņa.
"Šie procesi ir diezgan sarežģīti. Principā tāds klasisks vulkānisms spredinga zonās būtu bazalta, tātad tie ir lavas izlijumi, plaisu vulkānisms, vairogu vulkānisms. Būtībā Grindavīkā kaut kas tāds arī notiek, bet nevienam nav skaidrs, kurā brīdī šis vulkāns var kļūt eksplozīvs, jo procesi zem zemes tiešām ir gana sarežģīti," atzina Stinkulis.
