Par diasporu nereti mēdzam runāt kā par Latvijas piekto novadu, kas iedzīvotāju skaita ziņā atpaliek tikai no Rīgas un Pierīgas. Protams, viens cilvēks neveido diasporu. Tieši kopēja darbošanās ir tā, kas veido un uztur kopienu ārpus Latvijas. Latviskās identitātes uzturēšana, dzīvojot ārzemēs, ir brīvprātīga izvēle, bet tas nenotiek pats no sevis, tādēļ liela nozīme ir formālām organizācijām un neformālām domubiedru grupām.
Šobrīd pasaulē ir vairāk nekā tūkstoš diasporas organizāciju un neformālo domubiedru grupu, liecina pētījums. 742 ir tādu, kas reāli darbojas, pārējās ir attālinātās jeb online domubiedru grupas. Visvairāk šādu grupu ir Apvienotajā Karalistē (222), ASV (186), Vācijā (109), Austrālijā (82), Īrijā (78) un Kanādā (63). Aptaujā piedalījās 260 diasporas organizāciju un grupu pārstāvji. Visvairāk starp tām ir diasporas interešu aizstāvības organizācijas (23,8%), amatiermākslas kolektīvi (23,1%), latviešu nedēļas nogales skolas (17,7%), latviešu centri (13,7%), kultūras un mākslas biedrības (13,3%), labdarības organizācijas, fondi (12,9%), citas brīvā laika, interešu grupas (11%) un reliģiskas organizācijas, draudzes (9,2%). Lielākās daļas Latvijas diasporas organizāciju darbība ir saistīta ar kultūras, valodas un izglītības jomu, ko papildina tīklošanās un dažādas izklaides un atpūtas aktivitātes.
LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore un LU Diasporas un migrācijas centra direktore Inta Mieriņa norādīja: "Mazāk redzamā daļa, kur dzīve kūsāt kūsā, bet kuras nav ziņu pirmajās lapās, tās ir sporta komandas, novusa klubi, rokdarbnieku grupas. Mazās grupas sastāda ļoti nozīmīgu daļu. Mēs vairs neesam tais laikos, kad latvieši tīklojas lielās milzīgās organizācijās un latviešu namos. Tās ir mazākas, daudzveidīgas grupiņas, kas ir neformālas un ir dažādās vietās."
Ja 20. gadsimtā draudzēm bija ļoti būtiska loma, tad 21. gadsimtā sporta dažādi veidojumi ieņem lomu un tiešsaistē, pētnieci Intu Mieriņu papildināja kolēģe, socioloģijas zinātņu doktore un LU Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas asociētā profesore Baiba Bela: "Iespējas tīkloties visdažādākajos veidos un dažādās organizācijās –, gan latvieši Anglijā, gan mazākās, konkrētās vietās, vai arī "Latvian Experts", kas ir globāla "Facebook" grupa, kurā var iesaistīties jebkurš, lai kur pasaulē atrastos. Tieši iespēja satikties tehnoloģiju medijā ir tas, kas ienāk ar 21. gadsimtu."
Tiesa, skatoties uz diasporas organizācijām, no vienas puses prieks, ka to ir daudz, ka katram ir iespēja atrast savu domubiedru kopu, no otras puses, tas rada bažas, ka sadrumstalotības dēļ ne visas diasporas grupas ir sasniedzamas, ne visām ir iespējas satīkloties.
Pētījuma rezultātā ir izveidots visu apzināto vairāk nekā tūkstoš diasporas organizāciju saraksts, kas drīzumā būs pieejams.
Bet par sadrumstalotību runājot, Justīne Krēsliņa, Eiropas latviešu apvienības priekšsēde, atgādināja, ka ne visi diasporas latvieši grib kaut kur piedalīties un vēlas būt sasniedzami, tāpēc organizācijas darbojas ar tiem, kuri vēlas tapt sasniegti. Arī Kanādas latvieši sadrumstalotību sauc par tīri labu lietu, jo tas nozīmē, ka ir daudz aktivitāšu, tieši tāpēc Latviešu nacionālā apvienība Kanādā strādā pie tā, lai veicinātu latviešu sabiedrības aktivitāšu dažādību.
Kanādā pēc 2021. gada tautas skaitīšanas datiem izriet, ka tur mīt 28 140 latviešu izcelsmes personas, bet pateikt, cik aktīvu latviešu dzīvo Kanādā, ir ļoti grūts jautājums, uzsvēra Latviešu nacionālā apvienība Kanādā padomes priekšniece Ilze Kuplēna-Evarte: "Jums jāatceras, ka tad, kad runājam par sadrumstalotību, jāpiemin Kanādas ģeogrāfiskie attālumi. Lai es lidotu no Toronto uz Edmontonu, es iekāpju lidmašīnā, iztērējot 493,81 eiro aviobiļetei un es sēžu lidmašīnā četras stundas 23 minūtes. Realitāte ir tāda, ka lielākā darbība norit ģeogrāfiskos centros. Bet no tautas skaitīšanas zinām, ka 15,7% no tiem, kuri sevi dēvē par latviešiem, mātes valoda ir latviešu. Pārējiem vairāk nekā 80 procentiem, kuri sevi uzskata par latviešiem, bet par savu dzimto valodu sauc angļu. Tikmēr no tiem, kuri kā mātes valodu sauc latviešu, ikdienā mājās latviski runā vien pāris procentu jeb 880 mājās ."
Līdzīgi kā pētnieces teic saskārušās ar to, kā tad īsti definēt diasporas organizācijas, patiesībā aktuāls ir jautājums, kas tad vispār ir globālais latvietis?
Kas ir latvietis ārpus Latvijas – šādu retorisku jautājumu uzdeva Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā valdes priekšsēdis Dr. Frics Kristbergs: "Ja mēs varam atbildēt kopīgi uz to jautājumu, kas ir latvietis – vai tas būs tikai pamatots uz līdzdalību kādā latviešu tautas deju grupā, latviešu korī vai latviešu valodas spējā? Kas ir latvietis? Kas ir tas globālais latvietis, kas dzīvo ārpus Latvijas. (..) Kā šis cilvēks sevi definē kā latvieti? Kad Justīne runāja par cilvēku resursiem, es domāju, ka mums nav problēmu iesaistīt jauno paaudzi. Problēma ir ar to, ka mums nav tāda vidējā paaudze un viņu bērniem arī. Tas radās, ka savulaik tā laika trimdas sabiedrība negribējām pieņemt un atzīt asimilācijas izaicinājumus. Manā disertācijā citēju kādu izcilu latvieti, kurš salīdzināja latviski nerunājošus bērnus vai tos, kuriem ir vāja latviešu valoda, ar lipīgu slimību, kas inficēs īstus latviešus. Un ka šos latviski vāji runājošos ir jāatdala, it kā viņi būtu ar kādu slimību saistīti."
