Sadarbojoties vairākām zinātniskajām institūcijām un privātajiem partneriem, Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā tika izveidota uzticama nacionāla mēroga notekūdeņu monitoringa sistēma saslimstības izplatības novērošanai 16 Latvijas pašvaldībās.
"BIOR" zinātniskās padomes priekšsēdētājs Aivars Bērziņš sacīja: "Ar šo zinātnisko pētījumu esam parādījuši to, ka slimību uzraudzībā un arī slimību kontroles pasākumos mums ir jaunas, kvalitatīvas metodes izmantojams, ar kurām mēs varam taupīt savus finanšu resursus, cilvēkresursus, lai netestētu milzīgu daudzumu indivīdu. Mēs varam izmantot notekūdeņus, kuru monitoringa rezultātus mēs varam attiecināt uz lielāku populācijas daļu, un mēs varam prognozēt, mēs varam plānot, mēs varam dot arī pienesumu ne tikai profesionāļiem, infektologiem, epidemiologiem, bet mēs dodam arī pienesumam sabiedrībai, savlaicīgi dodot signālus, ka mums ir jāievēro piesardzības pasākumi."
Lai precīzi noteiktu Covid-19 izplatību ar notekūdeņu palīdzību, pētniekiem bija jāizstrādā un jāaprobē sistemātiska un uzticama novērošanas metode.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vadošā pētniece Brigita Dejus norādīja: "Paraugu nevar tā vienkārši paņemt – atvērt aku un pasmelt. Tas nebūs precīzi, tad ieslēdzas veiksmes faktors. Paraugu ievākšana parasti notiek vismaz diennakti, konkrētos laikos. Tiek savākts konkrēts daudzums parauga, tālāk tas tiek sakoncentrēts un analizēts."
RTU rektors Tālis Juhna pauda: "Mēs esam arī mēģinājuši šo monitoringa programmu skatīties ne tikai pilsētas griezumā, bet pat atsevišķu rajonu māju griezumā, izstrādājot jaunas tehnoloģijas, kā, piemēram, var labāk koncentrēt ūdens paraugus, un tad mēs varam palielināt precizitāti, pat skatoties uz konkrētu varbūt ne dzīvokli, bet uz konkrētu māju, konkrētu reģionu, vai šajā teritorijā ir saslimušie."
Iegūtie dati, kas tiek apkopoti ik nedēļu, ir noderīga informācija ne vien Latvijas epidemiologiem, bet arī citās valstīs, pētot šobrīd dažādu jaunu vīrusa apakšvariantu parādīšanos un izplatību.
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš pauda: "Šī metode patiešām šobrīd ir aprobēta un ieviesta kā sistemātiska novērošanas metode, ar kuras palīdzību mēs varam zināt kāds vīruss plosās Daugavpilī, kāds Rēzeknē, kāds Rīgā, kāds citā ciematā."
"BIOR" zinātniskās padomes priekšsēdētājs Aivars Bērziņš norādīja: "Manuprāt, tas bija milzīgi svarīgs pagrieziens ne tikai zinātnē, bet arī zinātnes pielietojumā praktiski."
RTU rektors piebilda: "Latvijā tagad izmanto šo sistēmu ne tikai attiecībā uz Covid-19, bet potenciāli viņu var izmantot arī citu infekciju monitoringam gan galvaspilsētā Rīgā, gan arī citās pašvaldībās."
Metodes izstrādē un ieviešanā dzīvē iesaistījās Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR", Latvijas Universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte un vairāki privātie partneri.
