Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Pasaules diktāts latviešu valodā ir izaicinājums, kuram tūkstoši cilvēku ar aizrautību nododas jau vairākus gadus. Šī gada, astotais pēc kārtas, diktāts būs iezīmīgs arī ar kādu jaunievedumu – par kļūdu labojumiem rūpēsies īpaša lietotne "Diktify", ar kuras iesaisti diktāta darbu kļūdu labošanā iecerēts būtiski saīsināt laiku, līdz diktāta dalībnieki uzzinās savu prasmju novērtējumu.
Eiropas Kosmosa aģentūra sadarbībā ar kompāniju "Airbus" uzsākusi projektu, kuras mērķis ir apgādāt Zemi ar kosmosā no Saules iegūtu elektroenerģiju. Iecerēts, ka kosmosa spēkstacija varētu darboties tuvākajos 20 gados, tomēr pagaidām lielākās problēmas rada enerģijas novadīšana uz mūsu planētu.
Mēs labi apzināmies, ka Nobela prēmiju piešķiršanā ne tikai literatūrā, bet arī zinātnē vienmēr ir liela deva subjektīvisma. Šis nav sports, kur precīzi var noteikt, kurš censonis finišējis par dažām sekundes simtdaļām ātrāk nekā citi. Zinātnes un mākslas sasniegumi šādā veidā nav nomērāmi.
Bakteriofāgu terapija ir iespēja izārstēt infekciju slimības tad, kad antibiotiku rezistences vai nopietnu blakusparādību dēļ nav iespējams izmantot antibiotikas. Vienlaikus tā ir eksperimentāla un sarežģīta terapija, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas nefrologs, Rīgas Stradiņa universitātes Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra pētnieks Kārlis Rācenis.
Ar jaunajām tehnoloģijām, proti, attīstoties papildinātās un virtuālās realitātes tehnoloģijām, būs arvien lielākas iespējas manipulēt ar cilvēkiem, un tā varētu kļūt par fundamentālu problēmu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē (LU MF) uzsākts jauns pētījumu projekts, kas paredz fakultātē izveidot zebrzivtiņu laboratoriju un ieviest zivtiņu modeli audzēju šūnu jūtības noteikšanai pret pretvēža medikamentiem, informēja fakultātē.
Amerikas Savienoto valstu Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) apstiprinājusi, ka ar zondes "Dart" palīdzību izdevies mainīt asteroīda orbītu. Ar šādu paņēmienu nākotnē mūsu planētu varētu pasargāt no sadursmes ar kosmiskiem ķermeņiem.
Rudens Dobeles Dārzkopības institūta dārzā ir neticami skaists. Ābeļu un plūmju zari ir augļu pilni. Cidonijas – citronu lielumā. Gatavas melones. Daudzajos izmēģinājumu laukos ienākas raža. Pabeigts apjomīgs pētījums par dārzeņu sojas jeb edamame audzēšanu Latvijā. Mazās, zaļās pupiņas varētu kļūt iecienītas arī latviešu virtuvē. Savukārt institūta laboratorijās turpina meklēt veidus, kā cīnīties ar upeņu lielo kaitēkli – pumpuru ērcīti un paralēli notiek pētījums par asinszāles unikālajām īpašībām. Zinātnieki un mākslīgais intelekts, milzu pieredze un tehnoloģiju iespējas. Tas viss Dobelē darbojas roku rokā.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Piektdien, 7. oktobrī, Saeimā vērtējot Baltijas Asamblejas (BA) balvas kandidātus, starptautiska žūrija lēmusi 2022. gada balvu zinātnē piešķirt Gustavam Strengam, Andrim Levānam, Renātei Bergai un Laurai Kreigerei-Liepiņai, informēja Saeimas Preses dienestā.
Meditācija Austrumos praktizēta tūkstošiem gadu, Eiropas un Rietumu intelektuāļu un filozofu aprindās – pāris gadsimtus, bet pēdējos 50 gadus to pēta arī neirozinātnieki. Meditācijai ir pierādīta un zinātniski pamatota ietekme uz cilvēka psihi, tāpēc meditēt zinātniski ir iespējams. Kā zinātne nonāca līdz tam?
No ceturtdienas, 6. oktobra, populārākajās podkāstu straumēšanas vietnēs un Latvijas Radio mobilajā lietotnē pieejams Latvijas Radio jaunākais orģinālsatura podkāsts "Drošinātājs". Tas ir pirmais raidieraksts Latvijā, kas stāstīs par karu Ukrainā un analizēs kara ietekmi uz Latvijā dzīvojošajiem. Raidierakstu veido žurnālisti Dīvs Reiznieks, Tālis Eipurs un drošības politikas eksperte Kristīne Bērziņa. Jaunākās "Drošinātāja" epizodes pie klausītājiem nonāks ik nedēļu ceturtdienās.
Zinātnieki Islandē dabas pētniecībā izmanto automātisku novērošanas staciju. Iekārtas dod iespēju iegūt datus bez cilvēku klātbūtnes, un izslēdz antropogēnā faktora ietekmi.
Liepājā no aļģēm, kas milzu daudzumos katru gadu tiek izskalotas pludmalē, tapušas kastītes diedzēšanai. Jaunie zinātnieki pēta aļģu pielietošanas iespējas, kas nākotnē mazinātu nepārstrādājamu atkritumu izmantošanu, turklāt tā varētu atrast praktisku pielietojumu aļģēm, Latvijas Radio pastāstīja Liepājas Universitātes pasniedzēja un laboratorijas asistente Sintija Ozoliņa.
Nobela prēmija ķīmijā trešdien piešķirta trim zinātniekiem, kas veicinājuši tā sauktās "klikšķa ķīmijas" un bioortogonālās ķīmijas attīstību. Šīs metodes palīdz ātrāk un efektīvāk veidot dažādu molekulu savienojumus, kas it sevišķi noder farmācijas nozarē.
Nanopārklājumi un precīzākās laika mērīšanas ierīces – šīs ir tikai dažas no tehnoloģijām, kas radītas Latvijā un jau tiek izmantotas iekārtām, kas atrodas kosmosā. Savukārt turku ražotajam dronam "Bayraktar" līdzīgs koncepts Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) ticis izveidots jau pirms aptuveni 20 gadiem. RTU drīzumā studentiem piedāvās kosmosa mācību programmu. Nupat Aeronautikas institūts ticis pie jaunām telpām, kur veikt zinātniski pētnieciskos darbus, pilnveidojot dažādas aviācijas un kosmosa tehnoloģijas.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Starptautiskajā podkāstu dienā Latvijas Radio organizē diskusiju "Filmēt vai nefilmēt?", lai ekspertu starpā analizētu podkāstu industrijas attīstības tendences un jaunākos datus par raidierakstu lietotāju paradumiem Latvijā.
Turpinām skaidrot vienkāršā valodā atbildes uz zinātniski risināmiem jautājumiem Profesora Auziņa zinātnes slejā – šoreiz par laiku jeb "zudušo laiku meklējot", kas ir arī slavenā franču rakstnieka Marsela Prusta romāna nosaukums, kas starp citu, ir arī par katra cilvēka personīgo laika sajūtu. Kāds ir patiesais laiks – tas, ko jūtam, vai tas – ko rāda pulkstenis?
Vai robotiem var būt jūtas? Kioto Universitātes pētnieki Japānā ir pārliecināti, ka – jā. Viņi ir izstrādājuši robotu, kas, kā ziņo iestādes eksperti, saprot humoru un pat var smieties.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
