Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Pašā pandēmijas sākumā daudzi no mums dezinficēja ne tikai rokas, bet arī no veikaliem atnestos iepirkumu maisus. Tas viss tika darīts ar mērķi sevi pasargāt no vīrusa. Tomēr zinātnieku viedoklis par šādu piesardzību laika gaitā ir mainījies, Latvijas Televīzijas raidījumā "Revidents" skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Latvijas zinātnieki jau ilgstoši strādā pie radioaktīvā piesārņojuma pretindes, kas pasargātu ne tikai no cēzija, bet arī citu radioaktīvo nukleīdu radītajām sekām, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūta vadošais eksperts, doktors Ingars Reinholds. Savukārt to, ka sabiedrībā jābūt zināšanām par radioaktīvo piesārņojumu, taču tās Latvijā ir nosacītas, atzina Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūta vadošā pētniece Gunta Ķizāne.
Visā pasaulē un tostarp arī Latvijā viedierīces aizvien biežāk regulāri izmanto mazi bērni. Daudzi no viņiem vēl pat nav sasnieguši divu gadu vecumu. Latvijas Televīzjas (LTV1) raidījuma "Revidents" uzrunātās ekspertes brīdināja, ka pārlieka tehnoloģiju izmantošana var kavēt pilnvērtīgu bērna attīstību un norādīja – daži vecāki mēdz kļūdaini uzskatīt, ka viedierīces attīsta bērna sīko motoriku, tomēr tā nav tiesa.
Vācijas galvaspilsētā Berlīnē notiek ikgadējais jauno patēriņa sīkrīku un mājsaimniecības elektrotehnikas gadatirgus "IFA". Tajā interesenti var iepazīties ar dažādām dzīvē noderīgām lietām, tai skaitā ikdienā izmantojamiem individuāliem gaisa filtriem.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Lai mazinātu kaitēkļu nelabvēlīgo ietekmi uz ražu, zinātnieki meklē arvien jaunus risinājumus. Dārzkopības institūtā "Pūres pētījumu centrs" šobrīd pētniecībā izmanto viedās tehnoloģijas jeb īpašu monitoringa sistēmu dārzeņu kaitēkļu apkarošanā uz lauka, pastāstīja Zemgales reģionālā televīzija. Viens no mērķiem ir pēc iespējas samazināt ķimikāliju izmantošanu.
Uzstādot saules paneļus dārzos, Vācijā dārzkopji mēģina apvienot augļu audzēšanu un zaļās enerģijas ražošanu. Projekts ir eksperimentāls, taču pirmie rezultāti – daudzsološi.
Negaidīti aizkavējies ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes Mēness misijas raķetes starts. To aizkavējusi degvielas noplūde, kas notikusi tajā pašā vietā, kur iepriekšējā starta mēģinājumā aprīlī.
Vērtējot digitālo rīku un vides ietekmi uz cilvēka prāta spējām, jānošķir negatīvā ietekme īstermiņā un ilgtermiņā. Lai gan šobrīd ir redzama negatīva ietekme uz koncentrēšanās spējām un radošumu, ilgtermiņā cilvēks pie visa adaptēsies, Latvijas Radio raidījumā "Digitālās brokastis" vērtēja Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors un Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Cilvēkiem patīk atsaukties uz zinātnes principiem – tādā veidā var savu produktu vai stāstu padarīt pievilcīgu un uzticamu. Bet ne visi, kas saka, ka dara zinātnē balstītu darbu, interpretē zinātniskumu tāpat, kā akadēmiskā sabiedrība. Rezultātā sastopamies ar zinātni un "zinātni". Kāpēc? Ko iegūst zinātnes, un ko "zinātnes" adepti. Vai ir vajadzīga vienota zinātnes definīcija?
Viens no vadošajiem pētījumiem Alcheimera izpētē, iespējams, ir viltots – šī žurnāla "Science" ziņa sašūpojusi visu zinātnes pasauli. No vienas puses, zinātne ir nemitīga iepriekšējo pētījumu apšaubīšana, no otras – zinātnē ir arī negodprātīgas darbības piemēri, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja ētikas zinātniece, Latvijas Universitātes asociētā profesore Signe Mežinska.
Japāņu zinātnieku grupa noskaidrojusi, ka suņu acis izdala vairāk asaru, kad tie pēc pauzes atkal satiekas ar saimniekiem. Šī īpašība, iespējams, attīstījusies dzīvnieku pieradināšanas procesā, kad suņi mēģināja stiprināt savu saikni ar cilvēkiem.
Latvijas mobilie operatori kopš 24. februāra kļuvuši par nozares neredzamajiem kareivjiem. Kā seši kara mēneši ietekmēja Latvijas mobilo operatoru ikdienu un kādas pārmaiņas uzņēmumos prognozē atlikušajam 2022. gada posmam – uz LSM jautājumiem atbildēja “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius, LMT prezidents Juris Binde un “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.
Pasaulē lielākais un jaudīgākais Džeimsa Veba vārdā nosauktais kosmiskais teleskops atklājis vēl nebijušus Jupitera skatus, ko astronomi nodēvējuši par "neticamiem". Jūlijā teleskops uzņēma Saules sistēmas lielākās planētas attēlus, un tagad ASV kosmosa aģentūra NASA tos ir publiskojusi.
Ļoti nedaudzi pasaules nostūri mūsdienās ir cilvēka darbības neskarti. Viena no šādām teritorijām – Teiču dabas rezervāts – atrodama Latvijā. Latvijas Hidroekoloģijas Institūta pētnieki zinātniska projekta ietvaros jau divus gadus pēta septiņus Teiču rezervāta ezerus. Projekts dod zinātniekiem iespēju "ceļot laikā" – pētījumi šajos neskartajos ezeros ļauj izprast, kā ezeru ekosistēmas funkcionēja pirms cilvēka iejaukšanās, Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" stāstīja pētnieks un bioloģijas doktors Matīss Žagars.
Latvijas Radio īsteno aptauju, kurā aicina piedalīties podkāstu klausītājus visā Latvijā. Aptaujas mērķis ir labāk izprast Latvijas podkāstu klausītāju portretu un gūt ieskatu to paradumos un interesēs. Iegūtos datus plānots izmantot, lai nākotnē vēl plašāk attīstītu Latvijas Radio podkāstu piedāvājumu.
Rezultāti, filtrējot ūdeņus ar Latvijas zinātnieku izstrādātu kūdras filtra prototipu, ir daudzsološi, vēstīja Latvijas Televīzija. Ar šo filtru ir iespējams attīrīt kuģu notekūdeņus no mikroplastmasas, kas ir izplatījusies jūrās un okeānos visā pasaulē.
"Ļoti daudzi zinātnieki tic Dievam. Tajā nav nekādas pretrunas. Tā ir padomju laika un ateistu nostāja – pretstatīt zinātni ticībai," – tā sarunā Latvijas Televīzijas raidījumā "Lielās patiesības" sacīja Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta vadītājs un kvantu fiziķis Andris Anspoks.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.