Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Publiskots pirmais Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa uzņemtais attēls. Notikums ir nozīmīgs solis kosmosa izpētē.
Attīstoties mākslīgajam intelektam, zinātnieki pievērsušies "dedbotu" (angļu: deadbot) jeb personalizētu čatbotu tehnoloģijām, kas paredzētas, lai sarunātos ar jau mirušu cilvēku. Tos noteikti nedrīkst uztvert par cilvēka digitālu versiju, un šāda tehnoloģija rada dažādas ētiskas problēmas, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” vērtēja Rīgas Tehniskās universitātes profesors Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras vadītājs Agris Ņikitenko.
Apsverot savā īpašumā uzstādīt saules paneļus, vispirms jāveic "mājasdarbs" – jānoskaidro savs elektrības patēriņš un jāizvērtē, kāds tas varētu būt nākotnē. Tad jāatrod uzņēmums, kas saules paneļus uzstādīs, un kopā ar speciālistiem jāprecizē tehniskie risinājumi. Tāpat jābūt uzmanīgiem uzņēmuma izvēlē, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja nozares eksperti.
21. gadsimtā, tehnoloģiju uzvaras gājiena laikā, arvien vairāk uz tām paļaujamies un arvien vairāk tās "ieaicinām" savā ikdienā. Taču kāds ir to patiesais efekts? Vai esam to ķīlnieki vai pavēlnieki? No uzmanības noturēšanas spējām līdz smadzeņu kapacitātes, garastāvokļa, režīmu maiņai un pat savstarpējai saziņai. Mīklas par tehnoloģiju un cilvēku kopdzīvi Artis Ozoliņš un Rihards Blese no Latvijas Radio 1 un "Radio Naba" raidījuma "#DigitālāsBrokastis" šķetināja festivāla "Lampa" sarunā "Trulāki netopam gudrāki ar tehnoloģijām – komatu ieliksim diskusijā."
Lai gan arī ķīmijas zinātnē arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts ilgtspējīgiem principiem, bez sabiedrības paradumu maiņas vides problēmas atrisinātas netiks, tāpēc jāiesaistās ikvienam, piemēram, analizējot produktu dzīves ciklu, Latvijas Radio raidījumā "Zinātnes vārdā" norādīja ilgtspējīgās jeb zaļās ķīmijas pētnieks, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes vadošais pētnieks Eduards Baķis.
Četri miljoni eiro – tik lielu summu šogad krāpniekiem izdevies izkrāpt no Latvijas lielāko banku klientiem. Lai neiekristu krāpnieku slazdos, jābūt vērīgiem un jāievēro dažādi drošības ieteikumi, viens no tiem – internetbanku nevērt vaļā caur meklētāju "Google", tā vietā vietnes adresi manuāli ierakstot pārlūkprogrammā.
Lai paplašinātu Latvijas iespējas kosmosa industrijā, Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs Irbenē papildināts ar jaunu aprīkojumu. Ieguldot finansējumu modernos uztvērējos, palielināsies radioteleskopa iespējas. Šie uzlabojumi noderēs arī valsts drošības dienestiem, kas ārpus kārtas izmanto Irbenē iegūto informāciju.
Lai arī lauksaimniecība ir viena no lielākajām nozarēm Latvijā, aizvien dominē lauki, kurus apsaimnieko ar intensīvās jeb klasiskās lauksaimniecības tehnoloģijām. Tomēr jauno pieeju ieviešana lauksaimniecībā ne vien nāktu par labu videi, bet palīdzētu pieņemt ekonomiski izdevīgus lēmumus. Tā Latvijas Radio raidījumā "Zinātnes vārdā" skaidroja zinātņu doktors sociotehnisku sistēmu modelēšanā, Vidzemes Augstskolas Senāta priekšsēdētājs un zinātnisko projektu vadītājs Oskars Java.
Trīs Latvijas zinātnieces saņēmušas prestižo "L'Oreal-UNESCO" balvu sievietēm zinātnē Anda Barkāne – viena no viņām. Zinātniece Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) cenšas izstrādāt dabisku tinti 3D printeriem.
Rīgas Austrumu slimnīcā ārsti jūnijā sāka izmantot elektroniski vadāmu bronhoskopu, kas ļauj ar absolūtu precizitāti piekļūt aizdomīgam veidojumam, kas piemēram, izskatās pēc iespējama plaušu vēža, un iegūt audu paraugu, lai noskaidrotu, vai aizdomas ir pamatotas. Mazinvazīvā metode mazina arī komplikāciju risku pacientiem.
Cilvēkiem patīk atsaukties uz zinātnes principiem. Tādā veidā var savu produktu vai stāstu padarīt pievilcīgu un uzticamu. Bet ne visi, kas saka, ka dara zinātnē balstītu darbu, interpretē zinātniskumu tāpat kā akadēmiskā sabiedrība. Rezultātā sastopamies ar zinātni un “zinātni”. Kāpēc? Ko iegūst zinātnes, un ko “zinātnes” adepti? Vai ir vajadzīga vienota zinātnes definīcija?
Daudzi cilvēki joprojām līdz galam neapzinās spēku, kas slēpjas balsī, skaņās, – tā par podkāstu sniegtajām priekšrocībām raidījuma "Raidnīca" pēdējā epizodē stāstīja Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna.
Tehnoloģijām ejot uzvaras gājienu 21. gadsimtā, arvien vairāk uz tām paļaujamies un arvien vairāk tās ieaicinām savā ikdienā. Taču kāds ir to patiesais efekts? Ja tā padomā, vai bez "Google Maps" lietotnes Tu spētu atrast ceļu svešā pilsētā? Agrāk cilvēki iepazinās klātienē, bet tagad pietiek ar pāris īkšķu kustībām "Tinder".
Dzīve nav viegla. Dažādi globāli izaicinājumi met sprunguļus riteņos un liek meklēt vietu, kur no tā visa patverties. Metaverss! Virtuāla vide paralēlai dzīvei. Vieta, kur strādāt, satikties, atpūsties, iepirkties un nodoties jaunradei. Taču, vai viss būs tik vienkārši un skaisti? Virtuālie mūžameži nāks ar saviem džungļu likumiem. Īpašums metaversā – vai tā būs vērtība? Eiro, dolārs, mārciņa – vai metaversā tos aizstās kripto? Kāda būs metaversa sabiedrība? Un ar kādiem rīkiem vispār varēsim tajā līdzdarboties? Nāc un noskaidro kopā Arti un Rihardu no tehnoloģiju šova #DigitālāsBrokastis!
Lietojot sociālos tīklus, cilvēkiem vajadzētu distancēties no savas darbavietas, lai personiskais viedoklis netiktu saistīts ar uzņēmuma tēlu. Vienlaikus darba devējs nevar ietekmēt, kādu saturu viņa darbinieks publicē, vai aizliegt lietot sociālos tīklus ārpus darba laika. Jāņem gan vērā, ka publicētais saturs var ietekmēt iespējas darbu iegūt, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja eksperti.
Singapūras iedzīvotāji ir iecienījuši alu, kura ražošanā izmantots attīrīts kanalizācijas ūdens, vēsta ziņu aģentūra “Bloomberg”.
Seismiski aktīvajā zonā pie Itālijas krastiem pastāv zemūdens vulkānu izvirduma un cunami risks, uzskata zinātnieki. Efektīvākais veids, kā iegūt objektīvu informāciju, ir niršana.
Viņa ļoti vēlas palīdzēt cilvēkiem, izveidojot tādas tehnoloģijas, kas to spēj paveikt, – tā par Latvijas Universitātes (LU) Biofotonikas laboratorijas vadošo pētnieci Ilzi Ļihačovu stāsta kolēģi. Pētniece saņēmusi "L'Oreal-UNESCO" balvu sievietēm zinātnē. Viņas vadībā izdevies izstrādāt iekārtu, kas dažu sekunžu laikā ļauj agrīnā stadijā diagnosticēt melanomu.
Vasaras vidus ir laiks, kad Baltijas jūrā dodas zinātnieku grupas, lai pētītu jūras gultni, sēkļus, zivis un putnus virs ūdens, nosakot aizsargājamās teritorijas Latvijas ūdeņos. Tik vērienīgs monitorings dziļjūrā notiek pirmoreiz, jo ir uzsākta vienota dabas aizsardzības plāna izstrāde.
Pirmo reizi plašākai publikai prezentēts ASV aviobūves kompānijas "Boeing" radītais zemūdens drons "Orca", kas paredzēts ASV Jūras spēku vajadzībām.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
