Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Latvijas Radio īsteno aptauju, kurā aicina piedalīties podkāstu klausītājus visā Latvijā. Aptaujas mērķis ir labāk izprast Latvijas podkāstu klausītāju portretu un gūt ieskatu to paradumos un interesēs. Iegūtos datus plānots izmantot, lai nākotnē vēl plašāk attīstītu Latvijas Radio podkāstu piedāvājumu.
Rezultāti, filtrējot ūdeņus ar Latvijas zinātnieku izstrādātu kūdras filtra prototipu, ir daudzsološi, vēstīja Latvijas Televīzija. Ar šo filtru ir iespējams attīrīt kuģu notekūdeņus no mikroplastmasas, kas ir izplatījusies jūrās un okeānos visā pasaulē.
"Ļoti daudzi zinātnieki tic Dievam. Tajā nav nekādas pretrunas. Tā ir padomju laika un ateistu nostāja – pretstatīt zinātni ticībai," – tā sarunā Latvijas Televīzijas raidījumā "Lielās patiesības" sacīja Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta vadītājs un kvantu fiziķis Andris Anspoks.
Baltijas jūras dzelme ir kā mozaīka, kur akmeņu lauki mijas ar smilšu laukumiem, granti un oļiem. Sastopamas arī skaistas zemūdens jūraszāļu pļavas un arī dzelmes iemītnieki un dažādu reliktu liecības, kas Baltijas jūrā mīt vēl kopš Ledus laikmeta, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Ingrīda Andersone.
Rīgas zooloģiskajā dārzā nonākušiem roņu mazuļiem veiktajās analīzēs atklājies, ka to organismā atrodams dzīvsudrabs un svins. Lai gan rezultāti neuzrāda satraucošu ainu cilvēkiem, tomēr tas ir brīdinājums par piesārņojumu jūrā, Latvijas Radio raidījumam "Zināmais nezināmajā" skaidroja pētnieks Alessandro di Marcio.
Vasaras sākumā Talsu novadā satraukumu radīja sprādzienam līdzīgi trokšņi, kurus radīja iznīcinātāja treniņlidojumi – trokšņi rodas, jo brīdī, kad lidmašīna lido ātrāk par to, kā izplatās skaņas vilnis, radot skaņas triecienvilni, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājs Valdis Zuters.
Pašlaik Zinātnes un izglītības inovāciju centra (ZIIC) Dabas mājā Liepājā var apskatīt akvaponiku – sistēmu, ar kuras palīdzību iespējams audzēt pārtiku nevis zemē, bet ūdenī. Pētījumu veikusi Liepājas Universitātes jauno mediju mākslas doktorante un pētniece Maija Demitere. Akvaponikas objektam, kurā aug baziliks, rozmarīns un citi augi, nav tikai praktiska pārtikas audzēšanas funkcija, vienlaikus tas kalpo kā dizaina objekts.
No kuģiem jūrā ik dienas nonāk mikroplastmasa. Pētnieki Latvijā atklājuši, kā kuģošanu varētu padarīt tīrāku, radot īpašu filtru no kūdras, kas savāc niecīga izmēra mikroplastmasas daļiņas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Jūras akadēmijas pētniece Renāte Kalniņa un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes doktorante Kristīne Irtiševa.
Pagājuši 10 gadi, kopš tika atklāta Higsa bozona eksistence. Pirms mēneša uzsākts jau trešais lielā hadronu paātrinātāja skrējiens ar mērķi ievākt divas reizes vairāk datu un precīzāk aprakstīt jau atrastās daļiņas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors un Latvijas zinātnieku komandas Eiropas Kodolpētniecības organizācijā (CERN) vadītājs Kārlis Dreimanis.
Faktiski visa viela un viss, kas mums ir apkārt, arī mēs paši, sastāv no elementārdaļiņām, kuras kādreiz ir veidojušās zvaigznēs. Citreiz daži pat poētiski saka, ka mēs esam zvaigžņu putekļi, un tā faktiski arī ir, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Astronomijas biedrības projektu vadītājs Mārtiņš Gills.
Lai saprastu, cik daudz un kādā veidā mazināt, no sākuma jāsaprot, cik lielu apjomu ogļskābās gāzes Latvijā izdala lauksaimniecības zemes un to apstrādāšanas veidi. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Vides un ūdenssaimniecības katedras pētnieki veic šādus pētījumus. Kādi ir pirmie secinājumi?