Tādas narkotiskās vielas kā LSD un ketamīns rada graujošu ietekmi uz cilvēka veselību, taču vienlaikus laboratorijās notiek pētījumi par šo aktīvo psihodēlisko vielu noderīgumu terapijā. Vairāki pētījumi pasaulē liek domāt, ka LSD vai citi līdzīgi halucinogēni, nedaudz pārveidoti, varētu būt efektīvi medikamenti, lai ārstētu trauksmi, depresiju un citas saslimšanas.
Varētu piekrist, ka psihiatrija šobrīd aizliegto vielu virzienā skatās ar cerībām, atzina psihiatrs, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra "Pārdaugava" vadītājs Elmārs Tērauds, piebilstot, ka jau gadu tūkstošiem ir pazīstamas dažas no šīm vielām, kas tika izmantotas dažādās reliģiskās ceremonijās un arī vienkārši apreibināšanās nolūkā. Dažas no tām ir sintezētas pagājušā gadsimta vidū, dažas ir jaunākas.
"Īstenībā pirmie līdzekļi, ar ko varēja ārstēt trauksmi, depresiju, vēl kādas citas veselības problēmas, tie jau bija šīs psihoaktīvās vielas. Viens no populārākajiem, par ko šobrīd tiek runāts, ir LSD. Tas tika sintezēts ap 1960. gadu, un tas bija tikpat cerīgs kā šobrīd, un tika veikti dažādi pētījumi," atzina psihiatrs.
"Bet tad pēc Vjetnamas kara bija sanācis tā, ka ārkārtīgi daudz cilvēku, kas bija atgriezušies no kara, sāka ļoti intensīvi lietot šīs vielas.
Desmit gadu griezumā cilvēki saprata, ka ir kaut kādas pozitīvas lietas, ko var šīs vielas darīt, bet ir arī ļoti nopietni atkarības riski. Tāpēc 1971. gadā tika pieņemta ANO harta, psihoaktīvo vielu saraksts," viņš skaidroja.
Kopš tā brīža narkotisko un psihoaktīvo vielu lietošana, tirdzniecība un pētniecība ir ierobežota. Pēdējos 10 gadus šis jautājums no jauna ir atgriezies dienaskārtībā, bet uz kurieni tas ved, nav skaidrs. Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Izglītības un pētniecības daļas vadītāja psihiatre Liene Sīle vērtēja, ka arī šajā nozarē ir modes tendences.
"Viena no atbildēm ir, ka tiek meklētas kādas universālas vai izcilas vielas, lai palīdzētu visiem un izārstētu. Varbūt daļēji zinātne neiet tik ātri uz priekšu, kā mums gribētos, un mums nav tās maģiskās atslēdziņas.
Tad ik pa laikam ielaužas kādi daudzsološi modes kliedzieni, bet, kamēr nav pamatojuma, mēs īsti nevaram piekrist visam, kas ir moderni," viņa uzsvēra.
Tērauds turpināja skaidrot, ka psihoaktīvās vielas, narkotiskās vielas medicīnā ir visu laiku, dažādās situācijās tiek lietoti gan opiāti, gan, piemēram, metilfenidāts.
"Īstenībā šīs vielas ir apritē, bet tagad sāk parādīties arvien vairāk publikāciju par citām vielām. Pirms kādiem gadiem 10 bija ļoti moderna diskusija par marihuānas, dažādu atvasinājumu – kanabinoīdu – lietošanu pie multiplās sklerozes. Parādījās arī pētījumi, ka šiem atvasinājumiem varētu būt mazāks atkarību risks un tos varētu lietot pie trauksmēm senioru populācijā, arī paliatīvajā aprūpe," stāstīja Tērauds.
"Bet pēdējos piecos gados arvien intensīvāk sāk rakstīt par dažādo halucinogēno vielu lietošanu psihiatrijā – gan pie trauksmes, gan pie posttraumatiskā stresa, gan pie depresijas. Un varbūt arī pie atkarību diagnozēm. Šeit, šobrīd, manuprāt, ir tāda cīņa par dažādām publikācijām, par popularitāti, par skandalozām publikācijām," viņš vērtēja.
Skaidrs, ka šāda veida publikācijas piesaista lielu uzmanību, iespējams, daļa ārstu un zinātnieku to vēlas izmantot.
"Es pilnīgi piekrītu, ka medicīnā jau mums ir visu laiku klātesošas, kontrolējamas psihoaktīvas vielas un mēs ar to strādājam gan psihiatrijā, gan tiešām arī sāpju medicīnā un arī droši vien onkoloģijā," papildināja Sīle.
"Bet tur jau ir tā robeža, ko mēs novelkam, kurā brīdī ar ko mēs riskējam un ko mēs iegūstam. Kamēr nav zinātniski pierādīts tas, ka šis risks nebūs lielāks par to, ko tu vari iegūt, vai tur tās proporcijas nebūs cilvēciskas, par to viedoklis nav vienots," viņa uzsvēra.
Ir valstis, kur joprojām nedrīkst veikt pētījumus ar psihotropām vielām. Latvija ir viena no tām. Vienlaikus pētījumu un publikāciju ir ārkārtīgi daudz, no kurām liela daļa nav balstītas uz zinātniski pārbaudītām un pārliecinošām metodēm, drīzāk atsevišķiem gadījumiem.
"Toties ir ļoti skaidri pierādījumi šobrīd, ka tie paši stimulanti, kas ir amfetamīni, kokaīns, iesvārstot dopamīna sinapsi, var paaugstināt saslimšanas risku ar šizofrēniju, līdzīgi kā arī marihuānas kanabinoīdi var to pašu izdarīt. Tāpēc ir jautājums par dažu pētījumu ētiskumu un drošību, īpaši jaunu cilvēku populācijā," vērtēja Tērauds.
