Izgāzt mežā neapēstos ābolu un kabaču kalnus vai savā dārzā sagrābtās lapas ir tāda pati piesārņošana mežā kā stikla burku un sadzīves atkritumu izmešana – tā, komentējot cilvēku rīcību rudenī, kad daļa ražas šad tad mēdz aiziet postā, Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija" komentēja Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode. Lai arī cilvēki nereti domā, ka šādi dara labu darbu, aptaujātie eksperti atzīst – nodarītais ļaunums tomēr var būt lielāks.
Dzīve & stils / Ikdienai
Satrauktie seniori vērsušies Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija", jo nezina, kā sazināties ar uzņēmumu "Latvijas gāze" – akciju sabiedrībā nedarbojas klientu apkalpošanas centri un arī sazvanīt klientu servisu teju nav iespējams. Uzņēmums pensionāriem iesaka uzdot savus jautājumus internetā, taču daudziem Latvijas senioriem internets nav ne pieejams, ne saprotams, skaidroja raidījumā.
Mārupes novada Tīrainē ap 200 cilvēku parakstījušies, lai netiktu likvidēta vienīgās ģimenes ārstes ambulance. Mediķe šajās telpās strādā jau 15 gadus, un pašvaldība paziņojusi, ka telpu īres līgums nākamajam gadam netiks slēgts, jo tās turpmāk izmantos pašvaldības kapitālsabiedrības vajadzībām, proti, ēkā būs rekonstrukcija un izbūvēs birojus. Iedzīvotāji par notiekošo ir šokā, jo doktorātā varēja izmērīt asinsspiedienu, saņemt medicīnisko palīdzību, vakcinēties, nodot analīzes. Vietvara sola neatstāt cilvēkus bez ārstes, tomēr risinājumu vēl nepiedāvā, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Kāpēc tieši es esmu atzīts par vainīgu šajā satiksmes negadījumā – ar šādu jautājumu pie Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" vērsās autovadītājs, kurš ir neizpratnē par policijas lēmumu. Automašīnas sadursme ar motociklu notika uz ielas, kad auto vēlējās mainīt joslu. Kā redzams videoierakstos, motocikls, uzsācis kustību no iepriekšējā krustojuma, ļoti strauji pārvietojās starp joslām pa nepārtraukto balto līniju. Kurš ir vainīgs pie izraisītā ceļu satiksmes negadījuma, un vai policija spriedumu ir pieņēmusi pamatoti?
Daļa Latvijas iedzīvotāju šajā nedēļas nogalē noteikti dosies sēņot vai ogot. Pagājušajā gadā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) glābēji no mežiem palīdzējuši izkļūt 81 cilvēkam. Šogad šis skaitlis ir jau 71, lai gan rudens velšu vākšanas sezona vēl ne tuvu nav beigusies. Kā neapmaldīties mežā, un kā rīkoties, ja tomēr ir piemeties vadātājs?
Lai izglītotu un aktivizētu iedzīvotājus Jelgavas novadā un Ozolniekos, Zemgalē turpinās projekts "Kopdare". To organizē lauku partnerība "Lielupe" un projekta moto ir "Kopā darām, radām, augam". Vidaga Strautniece ir ''Lauku partnerības ''Lielupe'' projektu vadītāja, un viņa uzsver, ka īpaši svarīgi aktivizēt iedzīvotājus ir pēc kovida pandēmijas, kad daudzi strādāja attālināti un ierobežojumu dēļ tikās reti.
Vienkāršākais veids, kā sabiedrība var nākt pretī cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, ir katram iemācīties dažus vienkāršus vārdus zīmju valodā – tas nedzirdīgajam uzreiz ļauj saprast, ka komunikācija būs iespējama, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra Latvijas Nedzirdīgo savienības (LNS) viceprezidente Brigita Lazda.
Dažviet uz Latvijas ceļiem parādījušās akustiskās ribjoslas – "bedrītes" uz autoceļa ass līnijas, uz kurām uzbraucot rodas vibrācija un troksnis, lai brīdinātu autovadītāju no iebraukšanas pretējā joslā. Izskanot iedzīvotāju bažām, vai šāds risinājums nebojā automašīnu riepas un pašu ceļu segumu. Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studijas" aptaujātie eksperti apgalvoja – pamata šādām bažām nav.
Šogad Pārdaugavā jaunai dzīvei atvērās Āgenskalna tirgus. Ļoti labi apsaimniekots un uzturēts ir Imantas tirgus. Ar katru gadu arvien lielāku tūristu pieplūdumu piedzīvo Centrāltirgus. Līdzīgu augšupeju jau gadiem ilgi gaida arī Vidzemes tirgus, kas atrodas Rīgas centrā, tomēr energoresursu taupības dēļ no gaļas paviljona uz mazākiem kioskiem lūgts pārvākties gaļas tirgotājiem, kuri par notikušo ir visai sašutuši. Šobrīd panākta vienošanās, ka tirgotāji un tirgus vadība sēdīsies pie kopīga sarunu galda, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Saules paneļu pārdošana un uzstādīšana uzņem tempus, – arī iedzīvotājs Jānis Pavlovičs savā īpašumā uzstādījis paneli, taču ir neapmierināts, ka saražotās enerģijas pārpalikumu nevar izmantot citos savos īpašumos. Tikmēr Ekonomikas ministrijā skaidro – drīzumā gaidāmas izmaiņas noteikumos, kas šādu iespēju paredzēs, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Laikapstākļi kļuvuši vēsāki, un sociālajos tīklos parādās arvien vairāk pa pusei nenopietnu pamācību, kā pašu spēkiem piesildīt istabu pirms apkures pieslēgšanas. Piemēram, uzmeistarot savu individuālo "apkures sistēmu", izmantojot māla podu un svecītes. Speciālisti gan brīdina, ka tas nav ne silti, ne droši.
Šajā apkures sezonā Latvijas iedzīvotājiem ir pieejami dažādi atbalsti – gan tādi, kas sedz izmaksas par siltumu, gan mājokļa pabalsts, kas nu paredzēts plašākam saņēmēju lokam. Kam un kā pieteikties, Latvijas Televīzijas raidījumā "Revidents" skaidroja Labklājības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa un Rīgas Sociālā dienesta vadītāja Guna Eglīte.
Daudzi daudzdzīvokļu māju īpašnieki ir privatizējuši zemi apkārt mājām, bet vai viņiem ir jāmaksā nodoklis arī par zemi zem garāžām, kuras nekad nav būvējuši? Šādu neērto jautājumu uzdeva Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" skatītāja, kurai jāmaksā par it kā divām viņai piederošām garāžām Sidraba ielā Rīgā.
Daugavgrīvas un Bolderājas iedzīvotāji ikdienā pieraduši pie smaku un "aromu" ielenkuma, kas rodas gan no dažādām ražotnēm, gan netālu esošajām kanalizācijas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un ostas. Tomēr iedzīvotāji stāsta, ka līdz šim ierastās smakas jau teju pusgadu "pārtrumpo" kāda cita īpaša ķīmiska un kodīga smaka, kas iespiežas dzīvokļos un rada diskomfortu un veselības problēmas. Tikmēr Valsts vides dienestam (VVD) neko tamlīdzīgu konstatēt nav izdevies, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Peldsezona Jūrmalā jau krietnu laiku beigusies, arī tūristus daudz nemana, tomēr pludmalē pilsētas administrācija īpaši rūpīgi uzmana neesošus atkritumus, jo pa visu pludmali netālu cita no citas izliktas milzīgas atkritumu tvertnes, novēroja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija". No 1. oktobra sezona noslēgsies un šie konteineri tiks aizvesti, pavēstīja Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļas vadītāja Zanda Sapronova.
Pensionāre ar īpašām vajadzībām Irēna Zicāne, kura dzīvo sociālajā mājā Bolderājā, nevarēja satikt ar savu nu jau bijušo aprūpētāju un ir pārliecināta, ka tā vēlējusies viņu nogalināt, sieviete pavēstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studijā". Šādi gadījumi esot reti, bet tie risināmi, izvēloties citu aprūpētāju no astoņām organizācijām – iespējamiem šī pakalpojuma sniedzējiem galvaspilsētā, skaidroja Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice.
Lai piedalītos suņu sacensībās, saimniekam jāiegulda daudz laiks suņa apmācībā un trenēšanā. Savukārt pašās sacensībās ir vairāki līmeņi, kuros tiek vērtēta pēdu meklēšana, paklausība un aizsardzība. Augstāko līmeni suņi parasti var sasniegt ap četru gadu vecumu, skaidroja "Latvijas Vācu aitu suņu kluba" (LVASK) priekšsēdētāja, suņu profesionālās apmācības trenere un divu vācu aitas suņu īpašniece Inese Mellupe.