4. studija

Ceturtā studija

4. studija

Kā tikt skaidrībā ar visiem atvieglojumiem, kas pienākas par malkas apkuri?

Vai tiesa, ka naktīs Daugavgrīvā īpaši jūtama kodīga, ķīmiska smaka?

Bolderājas un Daugavgrīvas iedzīvotāji sūdzas par kodīgu smaku, bet nejūtas sadzirdēti

Daugavgrīvas un Bolderājas iedzīvotāji ikdienā pieraduši pie smaku un "aromu" ielenkuma, kas rodas gan no dažādām ražotnēm, gan netālu esošajām kanalizācijas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un ostas. Tomēr iedzīvotāji stāsta, ka līdz šim ierastās smakas jau teju pusgadu "pārtrumpo" kāda cita īpaša ķīmiska un kodīga smaka, kas iespiežas dzīvokļos un rada diskomfortu un veselības problēmas. Tikmēr Valsts vides dienestam (VVD) neko tamlīdzīgu konstatēt nav izdevies, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".

Iedzīvotāji jūt kodīgu smaku

Raidījumu ciemos uzaicināja Daugavgrīvas iedzīvotāja Sofija Popova, kura dīvainu, ķīmisku smaku sākusi just jau šī gada 30. martā. Dzīvoklis nakts stundās pārvēršoties gluži vai par "moku kambari".

"Kad sākas tā smaka, man sāk kairināt acis, skrāpē kaklā, deg krūtīs. Tas ietekmē elpošanu. Varat iedomāties, ko mēs elpojam?" pauda Sofija.

Iedzīvotāja raidījumam stāstīja, ka savu dzīvi viņa tagad var iedalīt pirms un pēc smakas parādīšanās.

Pirms tam viņa katru rītu vingrojusi, apmeklējusi dejas, bijusi veselīga un dzīvespriecīga. Tagad viņa pārvietojas ar grūtībām, jo smakas dēļ sareibusi galva un viņa, krītot savās mājās, salauzusi roku, kā arī nopietni traumējusi astes kaulu. Turklāt sieviete uzsvēra, ka viņai sākušās problēmas ar ādu. Kā norādīja kundze, visspilgtāk smaka jūtama tieši paklājos, kas dzīvoklī ir gan pie sienas, gan uz grīdas. "4. studija" pārliecinājās, ka paklājā tiešām ir kaut kāda dīvaina, neatpazīstama smaka.

Sofijas stāstītajam pievienojas arī kaimiņiene Gaļina Sietiņa, kuras ģimenē smaka ietekmējusi gan lielus, gan mazus: "Mana mamma stipri jūt to smaku, viņa ir pensionāre. Ļoti mokās no tā – viņai sāp kakls, iesnas nepāriet, klepus. Ļoti bieži klepo. Arī mazdēls. Viņam ir divi gadi. Agrāk viņš tā neslimoja, tagad nedēļu pēc nedēļas atkal sāk slimot, atkal temperatūra."

Arī Sofijas kundzes viešņa Miroslava no Vācijas spilgti izjūt organisma nelāgo reakciju uz gaisa kvalitāti pensionāres mājoklī. "Deguns nav aizlikts, bet sajūta nav normāla. Kaut kas sakrājas kaklā, sāk sēkt, gribas atklepoties," savas sajūtas raksturoja sieviete.  

"4. studija" uzrunāja arī katru sastapto garāmgājēju, lai saprastu, vai arī citi iedzīvotāji pamanījuši ko līdzīgu, un saņēma vēl citas liecības par smaku.

Daugavgrīvas un Bolderājas iedzīvotāji norādīja, ka, iespējams, nelāgās ķīmiskās smakas cēlonis būtu meklējams kādā no vietējiem kokapstrādes uzņēmumiem.

"Smird arī citi uzņēmumi, jo mums te ir arī plēves ražošana, kura laiku pa laikam arī kaut kādas smakas rada. Dažkārt no ostas nāk kaut kādi nepatīkami aromāti, bet diemžēl mēs nekādi nevaram ietekmēt, jo mēs regulāri rakstām sūdzības, bet atbildes diemžēl uz tām sūdzībām nedabūjam," informēja biedrības "Daugavgrīva-Bolderāja" valdes locekle Vera Auziņa.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) atzina, ka no mikrorajoniem, kur ciešā tuvumā rūpnieciskajai zonai uzceltas dzīvojamās mājas, zvani par nepatīkamām smakām pienāk bieži. Arī no Daugavgrīvas un Bolderājas.

Tur nereti jūtamas pat tādas smakas, kuras atnestas no Daugavas otras puses – Vecmīlgrāvja rūpnieciskās zonas un ostas.

"Cilvēki zvana un informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu par smakām, kas apdraud viņu veselību. Ja tās ir specifiskas smakas, kas ir ķīmiskas – degviela, amonjaks, tad tur viss skaidrs. VUGD izsūta savus resursus, glābšanas darbu vadītājs apseko teritoriju, konstatē, ka tā ir ķīmiska smaka – tā apdraud cilvēkus; atrod izplatīšanās avotu un tad konstatē, kas tur ir par procesu – vai tas ir tehnoloģisks process, vai ir notikusi avārija," skaidroja VUGD Zvanu apstrādes un resursu vadības nodaļas priekšnieks Hermanis Plisko.

Glābēji par notikušo informēja Valsts vides dienestu (VVD). Arī Daugavgrīvas iedzīvotāji par neciešamo smaku informējuši dienestu, taču tas rezultātus neesot devis.

Biedrības "Daugavgrīva-Bolderāja" pārstāve norādīja: "Problēma ir tajā, ka parasti iedzīvotāji nekādi nevar ietekmēt to situāciju, jo mēs sūdzamies Valsts vides dienestam par to, ka kaut kur smird, ka nepatīkama smaka, bet dabūjam parasti tikai divas atbildes – "mums šobrīd nav inspektoru" vai "inspektors ir atbraucis un nav konstatējis smaku", vai ir atbilde – "smird, tiešām, bet mēs nevaram saprast, no kurienes smird". Līdz ar to sanāk, ka iedzīvotājiem ir problēmas, bet Valsts vides dienests nekādi neiesaistās risināšanā."

Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors Kalvis Avotiņš apliecināja: "Dienests pēdējā periodā ir saņēmis vairākas iedzīvotāju sūdzības. Atsevišķos gadījumos dienā tiek saņemti vairāki zvani par konkrēto situāciju. Tomēr diemžēl ir jāsaka, ka atsevišķos gadījumos un lielākajā daļā gadījumos, kad ir saņemtas šīs sūdzības, šī informācija nav apstiprinājusies."

Avotiņš piebilda, ka VVD jebkurā gadījumā izprotot šīs sūdzības, kas, iespējams, varot rasties "kādu noteiktu iedzīvotāju grupu tīri nepatikas pēc pret kādiem tuvumā esošajiem operatoriem". Operatori, kuri "veic savu piesārņojošo darbību ar izsniegtām piesārņojošās darbības atļaujām", nepārkāpjot vides aizsardzības normatīvos aktus, atsevišķos gadījumos tomēr varot radīt traucējošas smakas.

Savukārt Auziņa pauda, ka gadījumā, ja Valsts vides dienestam tiešām trūkst darbinieku, iedzīvotāji ir gatavi iesaistīties.

"Visi tie, kuri vēlas un saredz sevi vides sargu lomā, tad pavisam noteikti varat pieteikties, jo mums Valsts vides dienestā  ir vakances uz inspektoru amatu vietām," sacīja Avotiņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti