Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Kad pieauga, Ieva Galiņa uzreiz devās uz Rīgu, kur vēlāk strādāja labā darbā ministrijā, taču naudai nebija vērtības, jo sirds aicināja atpakaļ uz laukiem. Pagājuši jau deviņi gadi, kopš viņa kopā ar vīru un bērniem saimnieko laukos, audzējot gaļas liellopus. Paralēli tam Ieva iegulda lielas pūles, cenšoties atjaunot novārtā atstāto "Iedzēnu" augu selekcijas staciju, viņa stāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Zemes stāsti".
Iveta un Andrejs Savdoni Dobeles novada Auru pagastā pirms 10 gadiem, sāka audzēt lazdas, lai iegūtu riekstus. Tagad tās aug jau 2,5 hektāru platībā un saimnieki tirgo arī to stādus. Papildus Iveta ikdienā nodarbojas arī ar lopbarības piedevu eksportu un importu, bet Andrejs – 15 hektāros audzē puķu, aveņu, vīnogu un citus stādus, vēsta Latvijas Radio raidījums "Stiprie stāsti".
Igora Zabiļevska dzimtā puse ir Līdumnieki, pavisam neliels Latgales miests pašā Krievijas pierobežā. Par daudzām lietām tur varētu tikai nopūsties un teikt, ka "reiz bija", toties tagad te atjaunots kultūras nams, iekopta ezermala un pat uzbūvēta Igora ģimenes kapela.
Dusmas uz Dievu, ka jāmirst tik jaunam, ka nav iespējams atvadīties no tuviniekiem. Tādas izjūtas 1994. gadā piedzīvoja prāmja "Estonia" pasažieris Karls Ēriks Lāntē-Reintamms. Viņam izdevās izglābties, skrienot no kuģa zemākajiem līmeņiem, tomēr ilgi pēc notikuma ir palikusi sajūta, ka nav atklāti patiesie avārijas iemesli. Latvijas Televīzijas raidījumā "Aculiecinieks" Karls Ēriks dalījās ar savu stāstu.
Psihoterapeits Māris Siliņš, būdams ārsts, psihoterapijā specializējas jau kopš 90. gadu sākuma, kad uzsāka darbu Latvijas Ģimenes centrā. Lai gan darbs medicīnā rit cauri Siliņu dzimtai, tā nebūt nebija viņa pirmā izvēle, jo skolas gados viņš nonāca teātra klasē, kas vēlāk aizveda uz teātra studijām, Māris Siliņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Monopols".
Par Valēriju Konstantinovu līvānieši teic, ka viņš no metāla protot uzburt brīnumus. Kas tikai netiek kalts – sākot no pakaviem, svečturiem, durvju eņģēm un rokturiem, beidzot ar šaha figūriņām, motocikliem, karietēm un pat auto. Valērija darbi jau kļuvuši par savdabīgu Līvānu vizītkarti vietējo un viesu priekam. Ar saviem darbiem viņš iemantojis Latvijas Amatniecības kameras meistara godu, bet sākās viss pirms pārdesmit gadiem, kad prātā ienāca doma pašmācības ceļā apgūt kalēja amatu.
Māris un Zane Lāči "Spārītēs" dzīvo ar degsmi par savu zemi un bērniem. Viņi atzīst, ka Viesīte ir vieta, uz kurieni jābrauc ar mērķi, – garām braucot, te nav iespējams iemaldīties, bet šeit ir viņu saknes. Saimnieki paši audzē graudus, bet viņu lielā aizraušanās ir makaronu ražošana. Savas saimniecības iekopšana ir prasījusi smagu darbu, piedzīvots arī bankrots, viņi atklāja Latvijas Televīzijas raidījumā "Zemes stāsti".
"Es sapratu, ka man nav jāuzraksta perfekta un ideāla grāmata, bet savs stāsts," saka muzikoloģe un Valsts akadēmiskā kora "Latvija" dziedātāja Lauma Malnace, kas izdevusi savu pirmo grāmatu "Es eju. 190 kilometru vienatnē no Ērgļiem līdz Kārsavai". Tas ir 190 kilometru garš pārgājiens vienatnē, ceļojums gan pa Latviju, apjaušot tās skaistumu un savdabību, gan savās izjūtās, atbrīvojoties no iesīkstējušām sāpēm.
Lienīte Litavniece no Rēzeknes pirms diviem gadiem dibināja uzņēmumu, kurā ražo augļu, ogu un dārzeņu pulverus, kā arī bezglutēna un vegānisko konditoreju. Konditoreja ir Lienītes aizraušanās, tādēļ arī viens no ražošanas produktiem ir saldumi, Latvijas Radio pastāstīja uzņēmēja.
Inese Stičinska ir jaunākā no trīs māsām, un pirms 14 gadiem viņa atgriezās vecāku saimniecībā – Aizkraukles novada Kokneses pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā "Bļodiņas". Krīzes laikā par pienu maksāja ļoti maz, tāpēc Inese vecākiem sāka palīdzēt, gatavojot sieru, sviestu, biezpienu un krējumu. Šos produktus viņa veda tirgot uz Rīgu, uz tiešās pārdošanas pulciņiem, viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Bērnībā pediatre Dana Isarova teica, ka nekad nekļūs par ārstu, bet vidusskolas gados, ieinteresējoties par bioloģiju un anatomiju, tas mainījās. Medicīnas studijas bija liels izaicinājums, kuru bez spēcīgas motivācijas nebūtu iespējams pārvarēt, Dana atklāja Latvijas Radio raidījumā "Monopols".
Lai arī gados jauns, rīdzinieks Lukass Roberts Kellijs ir talantīgs un jau bagāts ar vairākām godalgām. Neraugoties uz iespaidīgajiem panākumiem mācībās, viņš nekad nav jutis vecāku spiedienu mācīties un sasniegt vairāk. Lukass šobrīd mācās Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierzinātņu vidusskolas 12. klasē, bet vasarā pirms skolas paspēja piedalīties Eiropas kosmosa nometnes organizēšanā Norvēģijā, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Monopols".
Jau kopš bērnības Oskaru Lejnieku ir interesējis militārais dienests un sapnis braukt ar motociklu. Desmit gadus viņš nostrādāja kā nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālists. Šobrīd plāno Sauszemes spēku Mehanizētās kājinieku brigādes ikdienas darbu un iestājies armijas motoklubā, viņš pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma".
Kad Ivars Bebrišs beidza skolu un devās uz Jelgavu studēt mežu lietas, pat iedomāties nevarēja, ka reiz atgriezīsies savā dzimtajā Skaistā un kļūs par pilna laika zemnieku sava vectēva saimniecībā. Zemītes viņam nav daudz, vien pārdesmit hektāru, lietošanā – sirms padomju laiku traktors, vēl ir ducis slaucamu govju un pulciņš ar šogad atskrējušiem teliņiem. Vēl viņam ir sieva Gunita, kuru viņš atvilinājis no Vidzemes augstumiem, divi augoši dēli un māte, kas joprojām palīdz saimniekot. Dzīve Skaistā viņam šķiet vienkārša un skaista.
Lauksaimnieks Elvis Lazdiņš Dobeles novada Krimūnu pagastā turpina vectēva un tēva uzsākto uzņēmējdarbību un Zemgalē audzē kviešus, auzas un zirņus. Uzaudzis traktoros un kombainos, Elvis lauksaimniecību uzskata par dzīvesveidu, viņš atzina Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
"Tā ir atšķirība starp bērnu un pieaugušo onkoloģiju. Bērnu onkoloģijā vidēji izārstēšanas procents ir virs 70," Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" pastāstīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) hematoonkoloģe Anna Valaine. Pievērsties medicīnai sieviete izlēma, vēl mācoties vidusskolā, kaut arī atzīst, ka izvēlētā specialitāte ir smaga.
"Šobrīd ir sajūta, ka dzīvoju samērā normālu dzīvi," – tā pēc Latvijā pavadītā pusgada saka ukrainiete Anastasija. Viņas gaitām mūsu valstī skatītāji varēja just līdzi Latvijas Televīzijas jauniešu satura platformas "16+" dienasgrāmatu sērijā, kurā viņa bija redzama allaž smaidīga un jautra. Intervijā LSM.lv viņa neslēpa, ka sākums Rīgā bijis emocionāli smags, taču nu ikdiena iegājusi mierīgākās sliedēs – viņa dodas uz darbu, tiekas ar draugiem, bet aizvien ļoti skumst pēc Kijivas, savas sapņu pilsētas.
Atgriešanās šoks un atsvešinātība – tādas sajūtas mēdz piedzīvot cilvēki, kuri pēc ilgāka prombūtnē nodzīvota laika atgriežas Latvijā. Daži neiztur, tāpēc pārceļas atpakaļ uz savu mītnes zemi, un kā Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis" skaidroja klīniskā psiholoģe Iveta Ozola-Cīrule, reemigranti nereti piedzīvo vilšanos par sadzīvi šeit, kā arī jūtas kā svešinieki starp savējiem.
Lauras Dances saimniecībā "Augustes iedvesmas dārzā" Pabažos šovasar ziedēja astoņu šķirņu hortenzijas, bet viņas vadītā sociālā uzņēmuma mērķis neesot izveidot tieši ziedošu puķu dārzu, bet gan uzņemt viesus un iedvesmot idejām, rosībai, ko aizvest katram uz savām mājām, saimniece pastāstīja Latvijas Radio.
Maizes cepēja Sarmīte Klūga no Sējas pagasta "Stūrīšiem" ilgus gadus dzīvoja Rīgā un studēja jurisprudenci, bet pirms 12 gadiem sāka cept maizi ar zīmolu "Saules klaips". Maize tiek cepta no bioloģiskiem produktiem un nu jau 13 dažādās garšu variācijās, Sarmīte stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
