Dzīve & stils / Cilvēkstāsti
Ir cilvēki, kuri nepazīst bailes, kuriem cieņa ir augstākā vērtība. Pārsteidzošs ir Olhas Zmijivskas stāsts. Viņa ir brīvprātīgā un sabiedriskā darbiniece no Harkivas. Jau vairāk nekā pusgadu atrodas vēsturisko notikumu epicentrā, iemīļotajā Harkivā, cenšoties darīt visu iespējamo – un neiespējamo – dzimtās pilsētas labā.
Liega Krasovska ir aktīva un mērķtiecīga personība, katru darbu darot līdz kaulam, nevis ķeksīša pēc, – iespējams to ietekmē Liegas ilgstošā nodarbošanās ar sportu jau kopš bērnības. Šogad Latvijas Televīzijas raidījums "Gudrs, vēl gudrāks" svin savu 10. sezonu. Raidījuma lielākā vērtība, protams, ir paši jaunieši, – viena no tiem – Liega, kura spēlē šo sezonu laikā piedalījusies četras reizes.
Juris Šleiners Dundagā atgriezās pirms četriem gadiem, kad saprata, ka nevēlas galvaspilsētā bezmērķīgi pelnīt naudu. Bez izglītības lauksaimniecībā Juris atrada sevi zemes darbos un permakultūrā. Ar zinātnisku pieeju un eksperimentiem katru dienu viņš cenšas dabai dot vairāk un negraut tās resursu – augsni. Guntis dara citādāk nekā citi, pats izpēta un pats eksperimentē, viņš stāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Zemes stāsti".
Pavārgrāmatas no dažādām pasaules valstīm, kurās gan izsmalcinātu ēdienu receptes, gan arī dažādu tautu raksturīgais kulinārais mantojums. Šķiet, Latvijā diezin vai ir otra tik apjomīga pavārmākslas bibliotēka. Un tās ir populārā pavāra Mārtiņa Rītiņa mūža laikā sakrātās grāmatas, kuras viņa brāļi tagad nodevuši Brantu muižas saimniecei Ilzei Briedei. Kādu pielietojumu šīm grāmatām saskata maizes cepēja un godu saimniece?
Par pasaules diktātu latviešu valodā, kas notiks nu jau astoto reizi pēc kārtas, šķiet dzirdējuši daudzi, bet fakts, ka tā idejas autore un rīkotāja ir sieviete no ģimenes, kur runā krieviski, iespējams, pārsteidz. Un rodas jautājums – kā tad viņa tik labi prot latviski? Izrādās, astoņdesmitajos gados, kad ģimene pārcēlās no Rīgas, jaunajā dzīvesvietā bijusi tikai latviešu skola. Olga joko, ka tētis nebija vis tālredzīgs 1984. gadā, sūtot viņu latviešu skolā, bet tā vienkārši bija nejaušība, jo tuvākā krievu skola bijusi 30 kilometru attālumā.
Jaunietim vārdā Īden ir 15 gadu, un viņš sevi identificē kā "viņš", lai gan vēl salīdzinoši nesen "viņš" visiem bija "viņa". To, ka viņš nejūtas kā meitene, Īden sāka just aptuveni 12 gadu vecumā. Pirmais protests – vienā brīdī ļoti skaidra vēlme atbrīvoties no garajiem matiem. Par pieredzēto LTV raidījumam "Aizliegtais paņēmiens" stāsta pats jaunietis un viņa mamma.
Viņš piedzima kā zēns, bet jau piektajā klasē sapratis, ka grib būt meitene. Pusaudžu gados nācies iet cauri daudzu depresiju posmam, bijis daudz ciešanu un vientulības sajūtas, līdz 18 gadu vecumā paziņoja, ka ir meitene. Par pieredzēto LTV raidījumam "Aizliegtais paņēmiens" pastāstīja jaunietes mamma.
"Maya" jeb Maija sevi identificē ne kā "viņa", ne kā "viņš". Angļu valodā šādos gadījumos lieto dzimumneitrālu vietniekvārdu "they" jeb "viņi". Latviski gan tāda nav. Par nebināras personas identitāti un ceļu uz to LTV raidījumam "Aizliegtais paņēmiens" stāstīja "Maya".
Guntis Undzēns no Jelgavas novada Platones pagasta zemnieku saimniecības "Undzēni" daudzus gadus strādāja ārzemēs, lai par tur nopelnīto naudu nopirktu zemi, kur tagad audzē zemenes un dažādus dārzeņus. Viņa vecāki savukārt audzē un skābē kāpostus. Visu produkciju Guntis pats ved uz tirgu un pārdod, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Lai gan par to nekad netika sapņojis, pirms 15 gadiem Igors Zabiļevskis pēc 10 gadu dienesta valsts aizsardzības jomā un darbiem citos uzņēmumos dibināja pats savu ģimenes uzņēmumu. Paralēli tam viņš savā dzimtajā ciematā, Līdumniekos, dibinājis biedrību, kas no jauna atjaunojusi kultūras namu, sakopusi apkārtni, atvērusi muzeju, nodarbojas ar amatniecību un pasākumu organizēšanu, Igors stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Monopols".
Jau kopš pavasara desmitiem brīvprātīgo darbojas biedrības “Tavi draugi” telpās Pārdaugavā, palīdzot kara plosītajai Ukrainai un tās iedzīvotājiem. Viņi pieņem ziedotās mantas, palīdzot kara bēgļiem atrast nepieciešamo un veido sūtījumus uz fronti. Starp daudzajiem brīvprātīgajiem viens darbinieks ir ļoti īpašs. Viņu visi ved pastaigās, ņem klēpī, paijā un dod našķus. Tā ir Luna – kucēns, kuru izglāba no Čerņigovas suņu audzētavas un kurš kļuvis par “Tavu draugu” talismanu.
Pie akmeņiem Kaspars Apše nonāca trakajos deviņdesmitajos, kad pēc visai jestrās dzīves sagribējās mieru. Kaspars kopš puikas gadiem ir aizrāvies ar motocikliem jeb močiem, un viņam vienmēr ir bijis klusais sapnis par savu garāžu. Tagad viņš beidzot ticis pie savas 1000 kvadrātmetru garāžiņas Valmieras novada Ķoņu pagastā vecā muižas šķūnī, kas pārtapa akmens apstrādes darbnīcā. Nu jau lieli palīgi darbnīcā ir dēls un meita, bet nenovērtējams ir tas miers, ko var iemantot, kā saka Kaspars pats – mīcot akmeņus un domas.
Laura Strautmane dzimusi Limbažos un beigusi Banku augstskolu, bet pirms četriem gadiem no Pierīgas kopā ar ģimeni pārcēlās uz lauku viensētu Vidzemē, iestādīja ābeļdārzu un izveidoja "Sulnīcu", kur rudens mēnešos spiež sulas ne tikai no āboliem, bet arī citiem augļiem un dārzeņiem. Par savu pieredzi viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Stiprie stāsti".
Ar spilgto un apburošo Janu Sledevsku, brīvprātīgo no Avdijivkas, mēs iepazināmies 2018. gadā, kad apmeklēju reģionu. Šī brīnišķīgā sieviete ap sevi rada neticami mājīgu īstas draudzības, viesmīlības, labvēlības un empātijas gaisotni.
Viens no vēlēšanu iecirkņiem Vācijā tradicionāli bija arī latviešu centrā "Bērzaine". Lai arī pūļi nebija novērojami, tomēr vēlētāju straume neapsīka, un vairāki vēlētāji bija mērojuši ceļu pat no Šveices un Austrijas. Viens no tiem bija šobrīd Austrijā mītošais bijušais Latvijas politiķis un bijušais zemkopības ministrs Jānis Kinna.
Gunārs Laicāns savā dzīvē bijis skolotājs, diskotēku organizētājs, Saeimas deputāts, bet tagad ir savas mājas staļļa muzeja īpašnieks. Sākotnēji gan muzejs radīts paša bērniem un mazbērniem, bet nu nākas uzņemt vairāk nekā 1000 apmeklētājus ik vasaru, viņš stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Monopols".
Šajā svētdienā Latvijā svinama Skolotāju diena, ko mācībspēki visās izglītības iestādēs un savos kolektīvos atzīmē tieši piektdien, saņemot ziedus un skolēnu apsveikumus. Lai celtu skolotāju profesijas prestižu sabiedrībā, šajā septembrī sākta īpaša kampaņa ar nosaukumu "Mans labākais skolotājs", un tās laikā ikviens aicināts stāstīt stāstus par labākajiem pedagogiem, atgādinot, cik nozīmīgu darbu viņi veic. Latvijas Televīzija viesojās pie vienas no skolotājām, kura saņēmusi izcilas atsauksmes.
Kad februāra beigās Krievija iebruka Ukrainā, māksliniecei no Grobiņas Ildzei Balcerei gribējās palīdzēt. Viņa ķērās pie tā, ko prot vislabāk, – gleznošanas ar diegiem, kā viņa sauc savu niansēti izšūto darbu radīšanu. Tā tapa Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska portrets. Lai arī Ildzei bija iespēja šo darbu pārdot Londonā veidotā izstādē, viņa to darīt atteicās un ļoti cer to uzdāvināt Ukrainas prezidentam.
Kad pieauga, Ieva Galiņa uzreiz devās uz Rīgu, kur vēlāk strādāja labā darbā ministrijā, taču naudai nebija vērtības, jo sirds aicināja atpakaļ uz laukiem. Pagājuši jau deviņi gadi, kopš viņa kopā ar vīru un bērniem saimnieko laukos, audzējot gaļas liellopus. Paralēli tam Ieva iegulda lielas pūles, cenšoties atjaunot novārtā atstāto "Iedzēnu" augu selekcijas staciju, viņa stāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Zemes stāsti".
Iveta un Andrejs Savdoni Dobeles novada Auru pagastā pirms 10 gadiem, sāka audzēt lazdas, lai iegūtu riekstus. Tagad tās aug jau 2,5 hektāru platībā un saimnieki tirgo arī to stādus. Papildus Iveta ikdienā nodarbojas arī ar lopbarības piedevu eksportu un importu, bet Andrejs – 15 hektāros audzē puķu, aveņu, vīnogu un citus stādus, vēsta Latvijas Radio raidījums "Stiprie stāsti".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
