"Vairāk nekā pirms 10 gadiem biju nonākusi slimnīcā, un tad vīrs atnesa lazdu riekstus. Radās jautājums, no kurienes tie nāk. Nu, Gruzija un Turcija ir tādas lielvalstis, bet vai tiešām Latvijā arī nevar lazdu riekstus izaudzēt? 2011. gada rudenī mums bija pirmie 100 stādi, pēc tam vēl 100," stāstīja Iveta.
Tolaik lazdu stādi bija ārkārtīgi dārgi, ar visām iespējamajām atlaidēm 30–40 centimetru liels stāds maksāja sešus latus, tāpēc tika ieguldīts liels darbs, lai saprastu, kādus stādus un no kurienes lai iegādājas.
"Sākām pētīt un runāt ar tiem, kas ar to nodarbojas. Piemēram, Salaspils botāniskajā dārzā bija tāds kungs Alfrēds Ripa, kurš lazdas pavairoja. Viņam bija daudzas šķirnes, tad runājām ar viņu, kā audzēt, ko audzēt. Bijām arī Spānijā pieredzes apmaiņā, Polijā.
Tad sapratām, ka var bizness gan sanākt, gan nesanākt, bet gribēšana bija liela," norādīja Iveta.
"Šķirņu ir ļoti daudz, 32 laikam bija. Ir tādas, kurām ir skaisti rieksti, ir tādas, kuras ir tikai kolekcijai. Pamatā tās ņēmām Salaspilī, bet nedaudz arī no Polijas un Lietuvas."
Bizness ar lazdu riekstu tirgošanu gan nav izvērties ļoti plašs, jo lazdas riekstus ražo reizi trijos, četros gados, turklāt saimnieki atsakās no ķīmijas izmantošanas.
"Mēs audzējam, nelietojot ķīmiju, necīnāmies ar smecerniekiem. Arī tādā mitrā klimatā, kāds ir mums, sēnīšu slimības un puve veidojas, kas sabojā riekstus. Mēs pret to necīnāmies ar ķīmiju.
Jā, izmēģinājām dažādus bioloģiskos preparātus, bet risinājumu neatradām, un tāpēc – kad ir rieksti, tad ir, kad nav – nav," skaidroja Iveta.
Saimniecībā toties aug visdažādāko šķirņu lazdas, tostarp ar dažāda lieluma un formas riekstiem, ar sarkanām lapām, sarkanīgas krāsas riekstiem. Andrejs Covid-19 laikā atskārtis, ka tās var pavairot, audzēt stādus un tirgot.
"Mums jau bija 300–400 stādi, vienkārši savā nodabā auguši, kuriem šiltītes ir saglabājušās, bet neviens tiem virsū nav skatījies. Es nodomāju, ka tie jātirgo. Notirgoju un sapratu, ka ieņēmumi ir trīs reizes lielāki nekā visiem riekstiem.
Tad sāku skatīties arī uz citām kultūrām, jo stādu var izaudzēt katru gadu, bet rieksti ir vien reizi trijos četros gados," viņš stāstīja.
Turklāt Andrejs piedāvā cilvēkiem piegādes pakalpojumu, kas pircējiem šķiet ļoti pievilcīgs. Saimniecībā strādā arī četri darbinieki.
Šoruden saimniecībā, kur ir liela augu dažādība, īpaši skaisti zied krizantēmas.
"Ir tas, ko mēs paši audzējam, tātad: lazdu stādus, lavandas, krizantēmas, pelargonijas, nedaudz viengadīgās puķes, bet augi nāk arī no astoņām stādu audzētavām Latvijā un trim Polijā, jo ar trijām precēm cilvēku tagad nepievilināsi," skaidroja Andrejs.