"Maizīte ir svēta lieta; mums, latviešiem, tā noteikti ir. Ja maizes gabaliņš nokrīt, mēs to paceļam un sabučojam. Katrs kārtīgs latvietis ir tā mācīts un tā arī dara, nekaunoties par to," uzsvēra Sarmīte.
Savās lauku mājās lielajā maizes krāsnī no bioloģiskiem miltiem viņa cep rupjmaizi un saldskābmaizi, bet mazos kukulīšus, kuriem pievieno arī dažādas sēklas un citas piedevas, cep elektriskajā krāsnī.
"Īsta rupjmaize ir jācep īstā maizes krāsnī. Tā ir gadsimtiem pārbaudīta vērtība mūsu tautai, kā es saku – kulinārais mantojums. Tās ir tās vērtības, zināšanas, ko mums nekad neatņems," viņa skaidroja.
Sarmīte atzina, ka šobrīd mājās viss pakārtots ražošanai, tāpat arī ikdiena. "Tā tas ir, un droši vien savādāk nemaz nevar būt, jo maizīte diktē savus noteikumus.
Varbūt neviens cits man nevar tos noteikumus diktēt, bet maizīte pilnīgi noteikti liek mani rāmjos.
Tu zini, ka maizīte būs uzrūgusi, tas būs pēc tik un tik ilga laika, un tev pēc konkrēta laika ir neizbēgami jākurina krāsns – tev ir jābūt mājās, jābūt saliktai krāsnij, jāpiešķiļ sērkociņš," skaidroja maizes cepēja.
"Lai uz veikaliem būtu [sacepta] maizīte, tev ir neizbēgami jābūt tikos un tikos mājās, noteiktā laikā, un jāiejauc tas ieraudziņš. Ne solis pa labi, ne solis pa kreisi," viņa turpināja.
Vienlaikus saimniece atzina, ka ar darbu viņai ir palaimējies, jo darbs vienlaikus arī ir hobijs, tāpēc stingrais ikdienas režīms netraucē. Sarmītei ļoti svarīgi arī ir tas, lai maizes izejvielas būtu bioloģiski audzētas. To viņa sapratusi pēc tam, kad iepriekšējā dzīvesvietā dzīvoja industriālo labības lauku ielokā, kur tuvumā migloja laukus.
Sākotnēji atrast bioloģiskos miltus, bioloģisko cukuru bijis grūti, bet tagad bioloģisko izejvielu piedāvājums ir ļoti plašs, vērtēja maizes cepēja.
"Tagad es varu teikt – cepuri nost [par] mūsu latviešiem. Manā maizītē ir Latvijā audzētas bioloģiskās ķirbju sēklas, bioloģiskās linsēklas, kaņepju milti un vēl, un vēl," norādīja Sarmīte.
Dažādās izejvielas saimniecei ļauj cept dažādu veidu maizi. Visi 13 garšu veidi radīti pēc pašas eksperimentiem ar dažādiem miltiem, sēklām, augļiem. Vienlaikus Sarmīte atzina, ka bioloģiskajai maizei ir arī neliels trūkums – karstā laikā tā ātrāk pelē.
"Mana maizīte ir dabīgs produkts, kurā ir saglabājies mitrums, kas nav sausiņš, kas nav cepumiņš, bet kurā ir arī mitrums. Šie siltie sutīgie laika apstākļi dara savu – ja maize stāv saulē, veidojas pelējums. Tas ir pilnīgi normāli, maizīte ir jāēd, nevis jāglabā," skaidroja maizes cepēja.
