Veselības ministrija ieplānojusi kompensējamo zāļu pieejamības uzlabošanai šogad papildus novirzīt vairāk nekā 30 miljonus eiro, liecina publiski pieejamais ministrijas informatīvais ziņojums. Nauda šim nolūkam budžetā jau paredzēta, konkrēta summa esot tikai formāli jāpieprasa Finanšu ministrijā – skaidro Veselības ministrijā. Pacientu organizācijas savukārt norāda: kaut arī summa šķiet iespaidīga, tā tik un tā nesedz viegli paredzamo un ne mazāk iespaidīgo deficītu.
Autora ziņas
Premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") paziņojusi, ka Krievijas dziedātājs Mihailo Mihailovičs Rešetņaks, kurš pazīstams ar skatuves vārdu Miša Marvins, iekļauts valstij nevēlamo personu sarakstā. Asus iebildumus pret 20. aprīlī Rīgā paredzēto mūziķa koncertu sociālās saziņas vietnēs pauda komunikācijas un mārketinga eksperte Vladislava Romanova. Viņa oficiāli vērsās Rīgas domē, Ārlietu ministrijā un Valsts drošības dienestā, jo uzskatīja, ka pasākums jāatceļ.
Alfrēds Nobels izgudroja dinamītu un izveidoja paša vārdā nosauktu prēmiju. Šķiet, to par šo cilvēku zina vai katrs skolēns. Taču kā tas nākas, ka Nobels nodarbojās ar sprāgstvielām, ja paralēli visu mūžu rakstīja romantisku dzeju? Kāpēc ieviesa prēmijas tieši tādās kategorijās un ne citās? Šos un vēl daudzus citus faktus par Alfrēdu Nobelu, ievītus Zviedrijas un pasaules vēsturē, var uzzināt, lasot nule latviski iznākušo apjomīgo Nobela biogrāfiju. To tulkojusi vesela tulkotāju komanda un klajā laidusi izdevniecība "Latvijas Mediji" ar Zviedrijas vēstniecības Latvijā atbalstu. Autore ir Ingrīda Karlberga, zviedru rakstniece un pētnieciskā žurnāliste. Par faktiem, kas mēdzot būt aizraujošāki par rakstnieka iztēles augļiem, rakstniece stāstīja intervijā Latvijas Radio.
Šoreiz grāmatu apskatā trīs grāmatas. Tām ir kopīgas divas lietas: visas trīs nākušas klajā izdevniecībā "Pētergailis" un visas trīs ir bērnu grāmatas. Citādi tās ir pilnīgi atšķirīgas – gan pēc lieluma, gan pēc ilustrācijām, gan pēc autoru izcelsmes: viens ir polis, otrs – norvēģis, trešais – latvietis.
No šī gada sākuma tiek nodrošināts paliatīvās aprūpes mobilo komandu pakalpojums pacienta dzīvesvietā. Tas pieejams, ja pakalpojumu par nepieciešamu atzinis ārstu konsilijs, uzskatot, ka aprūpējamā cilvēka prognozējamais atlikušā mūža ilgums ir līdz sešiem mēnešiem. Ne nedziedināmi slimajiem pacientiem, ne viņu tuviniekiem par pakalpojumu no savas kabatas nav jāpiemaksā, jo izdevumus sedz valsts.
Nataļjas Policjas un Igora Narovska sarakstītā grāmata "Daktera Klauna brīnumainās spēles. Terapeitiski stāsti" laista klajā izdevniecībā "Zvaigzne ABC". Tas ir neliels izdevums ar sarkanu ripuli uz vāka, kas nepārprotami ir daktera klauna pazīšanas zīme – sarkanais deguns. Uz grāmatas aizmugurējā vāka autors Igors Narovskis par sevi teicis šādus vārdus – "rakstnieks, dzejnieks, muļķis, labdarības organizācijas "Dr. Klauns" mākslinieciskais vadītājs", bet otra autore Nataļja Policja ir filoloģe un žurnāliste.
Iepriekš Ģimenes ārstu asociācija bija brīdinājusi, ka ar pašreizējo finansējumu varēs par valsts naudu ārstēt pacientus tikai četras darbdienas nedēļā, bet piektajā nāksies sniegt maksas pakalpojumus. Dodot laiku atrast risinājumus, asociācija bija gatava uz laiku pagarināt līgumus ar pašreizējiem nosacījumiem, taču pašlaik lielākā daļa ģimenes ārstu līgumus bez izmaiņām jau noslēguši, turklāt uz visu nākamo gadu. Tas noticis spiediena un draudu rezultātā, sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure.
Jau devīto reizi ar labdarības projekta "M-Help.com" organizētu palīdzības autobusu ceturtdien, 21. decembrī, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) nogādāti Krievijas karā pret Ukrainu smagi cietušie karavīri. Šoreiz ieradušies vēl 13 ievainotie, bet viņu kopskaits pusotra gada laikā, kopš darbojas šis projekts, sasniedzis 200. Pēc veselības stāvokļa izvērtēšanas daži no ievainotajiem turpinās atveseļoties nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari", bet citi paliks RAKUS.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē paredzēts uzklausīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvju ziņojumu par to, kā veicies, ieviešot Valsts kontroles (VK) ieteikumus, kas izrietējuši no 2021. gada revīzijas par bērnu ar īpašām vajadzībām iespējām iegūt izglītību. VK ieskatā progress situācijas uzlabošanā nav noticis – atbildīgā ministrija ieteikumus noteiktajā termiņā nav ieviesusi. Tikmēr IZM taisnojas, ka speciālās izglītības sistēmas mainīšanai pietrūcis laika un arī politiskās gribas.
Ideālajā pasaulē katram bērnam visdrošākā vieta ir mājas, bet vissaprotošākie un atbalstošākie pieaugušie – vecāki. Realitātē ir jaunieši, kuriem vienīgā siltā pajumte ir skola un vienīgā siltā maltīte – tā, ko pasniedz mācību iestādes ēdnīcā. Tā bija arī Lienei Šteinai, kura bērnībā auga skarbos apstākļos 12 bērnu ģimenē. Vecākiem rūpēm par bērniem nebija laika – bija jādzer un jākaujas.
Veselības ministrijas (VM) sagatavotais informatīvais ziņojums par to, kā uzlabot recepšu zāļu pieejamību Latvijā, ir sasteigts, bet atsevišķi priekšlikumi – nelietderīgi un izšķērdīgi, uzskata Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija, kas paredz, ka plāna īstenošana varētu novest pie 150 attālāku aptieku bankrota.
Latvijas piecpadsmitgadīgo skolēnu kompetence matemātikā un dabaszinātnēs ir augstāka par OECD valstu vidējo līmeni, bet lasīšanā – tuvu vidējam līmenim. Salīdzinot Latvijas skolēnu sasniegumus 2018. un 2022. gadā, tie ir palielinājušies dabaszinātnēs, taču samazinājušies matemātikā un lasīšanā, liecina otrdien, 5. decembrī, publiskotie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas "PISA 2022" pirmie rezultāti.
Agresīvi pacienti vai viņu tuvinieki – tā ir ikdiena, atzīst Latvijas lielākajās slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), kas sniedz palīdzību smagi saslimušiem vai cietušiem cilvēkiem un nereti ārstē pacientus ar vissarežģītākajām diagnozēm. Fiziski vai vārdiski uzbrukumi medicīnas personālam piedzīvoti visos laikos, bet pēdējos gados tie kļuvuši daudz biežāki, tāpēc ārstniecības iestādes ceļ trauksmi: mediķi nejūtas droši un nespēj pilnvērtīgi darīt savu darbu, jo ik brīdi spiesti izjust sabiedrībā augošās spriedzes izpausmes.
Nelaimes gadījumos darbā 2023. gadā līdz 10.novembrim bojā gājuši 25 cilvēki, bet 174 guvuši smagus miesas bojājumus, liecina Valsts darba inspekcijas informācija. Kaut gan gadu no gada traģiskie statistikas dati daudz neatšķiras, tie nav jāpieņem kā pašsaprotami vai nenovēršami, norāda darba drošības eksperti.
Šonedēļ mūžībā devies rakstnieks Juris Zvirgzdiņš. Kaut gan viņš nav rakstījis tikai bērnu grāmatas vien, lielākoties viņš pazīstams, pateicoties devumam tieši mazajiem lasītājiem – viņš ir daudzu Latvijā augstu novērtētu un arī citās zemēs pamanītu literāro tēlu "tētis". 2020. gadā Juris Zvirgzdiņš saņēmis Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) Mūža balvu par izcilu ieguldījumu Latvijas bērnu literatūrā – šo apbalvojumu viņš pievienojis daudziem citiem, arī starptautiskiem.
No nākamā gada sabiedriskās vietās, kurās mēdz būt daudz cilvēku, obligāti būs jābūt ārējiem automātiskajiem defibrilatoriem. Šie aparāti, ar kuriem var izglābt dzīvību, ja gandrīz apstājusies sirds, daudzās citās Eiropas valstīs pieejami pat uz ielas un ir tikpat ierasti kā ugunsdzēšamās ierīces. Latvijā tie patlaban ir drīzāk retums un atrodami uzņēmumos vai iestādēs, kuri defibrilatorus iegādājušies pēc pašu ierosmes.
Valmieras novada iedzīvotāji ir neizpratnē par publiski izskanējušo informāciju par desmit kultūras iestāžu likvidāciju dažādos Valmieras novada pagastos, par ko lemts pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komitejā. Taču novada Kultūras pārvaldē mierina – buldozeri nebraukšot, iestādes netikšot nolīdzinātas līdz ar zemi, jo lielākoties paredzēta vienīgi juridiska un administratīva reorganizācija.
Valdības solītie uzlabojumi onkoloģijas ārstēšanas sistēmā notiek pārāk lēni, tādēļ daudzi vēža pacienti tos nesagaida un nomirst, norāda Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība "Onkoalianse". Lai atgādinātu par vēža pacientu vajadzībām un onkoloģijai nepieciešamo finansējumu, organizācija laukumā netālu no Saeimas rīkoja informatīvu pasākumu "Laiks un vēzis negaida".
Jūrmalas bāriņtiesas rīcība, aicinot ierobežot piekļuvi noteiktām grāmatām, parāda bīstamu tendenci, kas, gluži nemanot, var vērsties plašumā, ieviešot arvien jaunus brīvību un tiesību ierobežojumus, sarunā ar Latvijas Radio norādīja kultūrpētnieks Deniss Hanovs, paužot, ka grāmata ir brīvības avots.
Trauksmi ceļ onkoloģijas pacienti, kuriem nepieciešama ķīmijterapija: rindā var nākties gaidīt pat vairākus mēnešus, bet tad, kad rinda pienākusi, nodaļā var nākties pavadīt vai visu dienu, kaut gan procedūra ir tikai aptuveni stundu gara. Vēža pacientu organizāciju apvienībā "Onkoalianse" uzskata, ka problēmas cēlonis ir ne tikai nepietiekamais ārstu skaits, bet arī organizatoriski jautājumi.
Tiesās pieaug ļaunprātīgu prasību skaits, kuru nolūks ir nevis noskaidrot patiesību un nodrošināt taisnīgumu, bet gan vājināt plašsaziņas līdzekļus un ietekmēt žurnālistu darbu, Latvijas Mediju ētikas padomes rīkotajā diskusijā norādīja juristi, kuri aizstāvējuši žurnālistus tiesas procesos. Žurnālisti pret tā dēvēto stratēģisko tiesvedību neesot pietiekami aizsargāti.
Turpinot meklēt kopš 1. novembra pazudušo 1989. gadā dzimušo Annu Jansoni, Valsts policija (VP) aicina atsaukties iedzīvotājus, kuri ar videoreģistratoru 1. novembrī laika posmā no plkst. 11.00 līdz 17.00 brauca pa autoceļu P101, starp Liepājas šoseju (A9, apdzīvota vieta Kaļķis), un Ventspils šoseju (A10, apdzīvota vietu Kūdra).
2018. gada labdarības maratona "Dod pieci!" devīze bija "Bērns gaida" un "Kopā pa īstam". Mērķis bija sniegt iespēju jaunajiem vecākiem speciālos kursos iemācīties kļūt labākiem un mīlošākiem vecākiem, lai laiks, ko pavada ar bērniem, būtu jēgpilns un piepildīts. Akcijā iesaistīto un arī neiesaistīto organizāciju pārstāvji atzīst – ja šis mērķis būtu valstiski svarīgs un tā sasniegšana – sistemātiski organizēta, iespējams, riska jaunieši šodien nebūtu tik liela problēma.
Finansiālajās grūtībās nonākušajā Daugavpils reģionālajā slimnīcā paredzēts veikt 2022. un 2023. gada saimnieciskās darbības un finanšu auditu, taču jau tagad pagaidu valdei rodas aizdomas, ka iemesli slimnīcas nonākšanai uz bankrota robežas nav tikai nepietiekamais finansējums, bet arī neskaitāmas citas problēmas – gan darba organizācijā, gan iestādes pārvaldībā. Līdzšinējais slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs, kurš oktobra sākumā iesniedza atlūgumu, neredz, ko sev pārmest, – viņš uzskata, ka vadījis slimnīcu pēc labākās sirdsapziņas.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri no "Jaunās Vienotības" par vienu no savām prioritātēm pasludinājis kompensējamo zāļu saraksta pārskatīšanu, kā arī sola meklēt iespējas pazemināt medikamentu cenas. Zāļu valsts aģentūrā uzskata, ka tas ir iespējams, vai nu izmainot formulu, ar kuru aprēķina lieltirgotavu un aptieku piecenojumu, vai samazinot pievienotās vērtības nodokli (PVN) zālēm. Taču lēmums jāpieņem politiķiem, vienojoties ar uzņēmējiem, kuri uzstāj, ka izmaiņām nevajadzētu notikt uz viņu rēķina.
Ne tikai Daugavpils reģionālajā slimnīcā, bet arī citās slimnīcās ārpus Rīgas ir finansiālas problēmas, tādēļ Veselības ministrija plāno izvērtēt slimnīcu tīklu pārvaldību, pieļaujot to daļēju pārņemšanu valsts paspārnē, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" izteicās veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība").