Darba vidē, pievēršot uzmanību sīkākiem negadījumiem, var izvairīties no lielām nelaimēm.
"39 gadus vecs vīrietis nokrita no jumta un slimnīcā mira."
"Vīrietis iekrita lifta šahtā no 5.stāva."
"29 gadus vecs palīgstrādnieks uz salokāmām kāpnēm pie griestiem stiprināja kabeļus, zaudēja līdzsvaru un nokrita kopā ar piekarināto griestu fragmentu."
Tie ir tikai daži no šogad darbavietās bojāgājušajiem vai smagi cietušajiem Visbiežāk tie ir vīrieši – 64% gadījumu, cilvēki vecumā no 45 līdz 54 gadiem ar stāžu attiecīgajā darbavietā līdz vienam gadam. Visbiežāk negadījumi notiek apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā, transporta nozarē, būvniecībā vai veselības un sociālajā aprūpē, pastāstīja Valsts darba inspekcijas pārstāve Sandra Zariņa.
"Ja skatāmies letālos nelaimes gadījumus, pirmajā vietā ir būvniecība," norādīja Zariņa. "Ar tieši tādu pašu skaitu – septiņiem letālajiem [gadījumiem] – seko transporta nozare un trešajā vietā ir lauksaimniecība un mežsaimniecība."
Galvenie nelaimes gadījumu cēloņi darbavietās ir nedroša rīcība, drošības noteikumu neievērošana un darba organizācija.
Tas liecina, ka, iespējams, vajadzīga tikai lielāka darbinieku uzraudzība vai apmācība, kura bijusi vai nu nepietiekama vai tās nav bijis nemaz.
Ja cilvēks darba vietā iet bojā vai gūst smagus savainojumus, darba devējam iestājas gan administratīvā, gan kriminālā atbildība. Valsts darba inspekcija uzskaita arī ne tik smagus negadījumus, par kuriem uzņēmumos veic iekšējo izmeklēšanu, taču, visticamāk, pilna aina par pilnīgi visiem darbavietās cietušajiem inspekcijai nav redzama, minēja Zariņa.
"Protams, tie noteikti nav visi valstī notikušie nelaimes gadījumi. Mēs apzināmies – kaut kāda daļa noteikti tiek slēpta un līdz mums informācija par tiem nenonāk," atzina Zariņa. "Statistika objektīvi varētu būt kādi 75% no valstī notikušajiem [negadījumiem], mēs tā uzskatām."
Valsts darba inspekcijas pārstāve uzsver, ka katrs smagais nelaimes gadījums jau pats par sevi darba devējam ir kā sods un raisa smagas pārdomas. Savukārt Rīgas Stradiņa Universitātes Aroda un vides medicīnas katedras asociētā profesore Jeļena Reste atgādināja par darba drošības piramīdu.
Proti, ir statistiski pierādīts, ka aiz katra letāla nelaimes gadījuma darbavietā ir 30 smagi negadījumi, aiz tiem savukārt 300 vieglāki, aiz tiem – 30 tūkstoši pavisam vieglu un 300 tūkstoši tādu, kam gandrīz vai vispār nepievērš uzmanību,
piemēram, kādam kāja aizķeras aiz paklāja. Taču piramīda darbojas arī apgriezti, proti, ja daudzi tepiķa dēļ paklūp, ļoti iespējams, ka kāds pakritīs, vēl kāds nogāzīsies tā, ka salauzīs kāju vai roku, bet citam šāds klupiens izrādīsies liktenīgs, norādīja Reste.
Tas liecina – smagi nelaimes gadījumi nenotiek vietās, kur godprātīgi izdarīts viss, lai tos laikus novērstu.
