Latvijā pieejama sen gaidītā paliatīvā aprūpe pacienta dzīvesvietā

No šī gada sākuma tiek nodrošināts paliatīvās aprūpes mobilo komandu pakalpojums pacienta dzīvesvietā. Tas pieejams, ja pakalpojumu par nepieciešamu atzinis ārstu konsilijs, uzskatot, ka aprūpējamā cilvēka prognozējamais atlikušā mūža ilgums ir līdz sešiem mēnešiem. Ne nedziedināmi slimajiem pacientiem, ne viņu tuviniekiem par pakalpojumu no savas kabatas nav jāpiemaksā, jo izdevumus sedz valsts. 

ĪSUMĀ:

  • Pakalpojumu sniegs trīs uzņēmumi – "Magnum Social & Medical Care", "MED4U", "Hospiss Māja".
  • Atsevišķa paliatīvās aprūpes mobilo komandu pakalpojuma sniedzēja pagaidām nav Zemgalē.
  • Zemgalē cilvēku aprūpi mājās veiks uzņēmumi, kas darbojas citās teritorijās.
  • Palīdzība ietver gan veselības, gan sociālo aprūpi, gan psihosociālo rehabilitāciju.
  • Atbalsts paredzēts arī pacienta piederīgajiem sērošanas periodā.
  • Caurmērā vidējā dzīvildze pacientam hospisa aprūpē ir 21 diena.

Latvijā pieejama sen gaidītā paliatīvā aprūpe pacienta dzīvesvietā
00:00 / 07:10
Lejuplādēt

Pakalpojumu sniegs trīs uzņēmumi

Dzīves beigās rūpes ir tikpat svarīgas kā sākumā. Paliatīvās aprūpes pakalpojums pie pacienta mājās kā nepieciešamība aktualizēts jau ilgus gadus, arī Latvijas Radio 2019. gada labdarības maratonā "Dod pieci!", bet līdz realizācijai nonācis tikai tagad. Pakalpojums par valsts naudu tika solīts no pagājušā gada 1. oktobra, taču netika uzsākts, jo Iepirkumu uzraudzības birojā tika apstrīdēti pakalpojuma sniedzēja atlases rezultāti un tos nācās anulēt. Tagad šī situācija atrisināta, un līgumi noslēgti ar trīs uzņēmumiem – "Magnum Social & Medical Care" jeb "Rūre", "MED4U" un "Hospiss Māja".

Atsevišķa pakalpojuma sniedzēja pagaidām nav Zemgalē

Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Sintija Gulbe stāstīja, kam pakalpojums pieejams: "Pakalpojumu var saņemt tie pacienti, kuriem ir konsilija lēmums. Uz konsiliju pacientu, kurš ārstējas mājās, var nosūtīt viņa ģimenes ārsts vai speciālists, savukārt, ja pacients atrodas slimnīcā jeb stacionārā, tad konsiliju organizē ārstniecības iestāde."

Kaut gan pakalpojumu sniedzēju pieredze liecina, ka pakalpojums galvenokārt nepieciešams vēža pacientiem, palīdzības saņemšanā izšķirīga ir nevis diagnoze, bet gan konsilija atzinums. Kad tas saņemts, pacients jāpiesaka pie konkrēta pakalpojuma sniedzēja, kurš uzņēmies atbildību par cilvēka dzīvesvietai atbilstīgo teritoriju, vai tā būtu Vidzemē, Kurzemē, Latgalē vai Rīgā un Pierīgā. Atsevišķa paliatīvās aprūpes mobilo komandu pakalpojuma sniedzēja pagaidām nav Zemgalē; paredzēts, ka tur cilvēku aprūpi mājās veiks uzņēmumi, kas darbojas citās teritorijās.

Gan veselības un sociālā aprūpe, gan psihosociālā rehabilitācija

Uz šī pakalpojuma saņemšanu nav pieļaujama rindu veidošanās – kad pieteikums saņemts, attiecīgajam uzņēmumam pirmā vizīte pie sirdzēja jānodrošina diennakts laikā. Pie pacienta mājās vispirms ierodas vesela speciālistu brigāde, jo palīdzība ir kompleksa: tā ietver gan veselības, gan sociālo aprūpi, gan psihosociālo rehabilitāciju, stāstīja viena no pakalpojuma sniedzējiem, sociālā uzņēmuma "Hospiss Māja" valdes locekle Žanete Jansone.

"Tā ir arī tāda pasaules pieredze, ka mirstošam cilvēkam nepietiek tikai ar veselības aprūpi; viņam noteikti ir vajadzīga gan sociālā aprūpe, gan arī psihoemocionālais, garīgais atbalsts. Un ne tikai pašam pacientam – psihoemocionālais, garīgais atbalsts tiek nodrošināts arī viņa ģimenes locekļiem, kuri ir iesaistīti konkrētā cilvēka aprūpē," atzīmēja Jansone.

Pie pacienta vispirms ierodas ārsts, medicīnas māsa un sociālais darbinieks, lai novērtētu dzīves apstākļus un saprastu, kāda veida palīdzība, piemēram, atsāpināšanas terapija vai palīglīdzekļi, ir nepieciešami. 

Jansone sacīja: "Noteikti mēs nākam ar savu funkcionālo gultu, lai nodrošinātu maksimāli ērtu turpmāko dzīvi mirstošajam pacientam. Mēs piedāvājam dažādus citus tehniskos palīglīdzekļus, pieslēdzas mūsu psihologs vai klīniskais psihologs; ja ir vēlēšanās, arī kapelāns."

"Rindu parasti nav"

Jāpaskaidro, ka paliatīvās aprūpes mobilā komanda nenodrošina pacienta aprūpi cauru diennakti; aprūpētāja palīdzība pieejama līdz astoņām stundām diennaktī. Un, kaut gan paliatīvā aprūpe pienākas, ja ārstu konsilija prognozētā pacienta dzīvildze nav garāka par pusgadu, šis "termiņš" ir tikai nosacīta robeža, atzina vēl viena pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma – "Rūre" – dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Kristiāns Dāvis.

"Tas lietas būtību nemaina, tāpēc ka šis termiņš ir prognoze. Pacients var nodzīvot mēnesi, divus, var nodzīvot mazāk, bet var nodzīvot vairāk – pie labas aprūpes, pie labi sakārtotas terapijas var nodzīvot arī ilgāk par sešiem mēnešiem, bet tas nenozīmē, ka viņam tiks atņemts pakalpojums vai palīdzība. No brīža, kad pacients ir saņēmis konsilija slēdzienu un ir piesaistīts kādam pakalpojuma sniedzējam, tam ir pienākums nodrošināt pakalpojumu līdz pēdējai dzīves dienai," norādīja Dāvis.

Jansone papildināja – uzņēmuma pieredzē patiešām ir gadījumi, kad par spīti bēdīgajai prognozei pacienti nodzīvo vēl gadu, pat divus. Tomēr caurmērā vidējā dzīvildze pacientam hospisa aprūpē ir 21 diena.

"Tas tā briesmīgi izklausās, bet pacientu aprite ir diezgan intensīva, līdz ar to tas skaitlis – 721 pacients gadā – to ir iespējams nodrošināt. Rindas parasti nav," pauda Jansone.

Atbalsts arī pacienta piederīgajiem sērošanas periodā

Pakalpojums ietver arī atbalstu pacienta piederīgajiem sērošanas periodā – pēc tam, kad sirdzējs nomiris. Arī tad iespējams saņemt psihologa vai kapelāna palīdzību. 

Par to, vai šī pakalpojumu daļa varētu būt pieprasīta, sprieda uzņēmuma "Rūre" pārstāvis: "Ir pacientu piederīgie, kuriem, protams, ir nepieciešams gan kapelāns, gan psihologs, bet uz kopējā cilvēku apjoma fona tas ir ievērojami mazāk nekā visi pārējie pakalpojumi, kurus mēs nodrošinām šī pakalpojuma ietvarā. Ar ko tas ir saistīts, ir grūti komentēt. Iespējams, tāpēc ka pārsvarā jau mēs strādājam ar cilvēkiem, kas ir sasnieguši pensijas vecumu – statistiski lielākā daļa mums ir tajā vecuma grupā. Teiksim tā – cilvēkiem tas šķiet daudz racionālāk un pieņemamāk, ja piederīgais aiziet savā dzīves izskaņā."

Pakalpojumu sniedzēji tomēr mudina neatteikties no speciālistu palīdzības sērošanas periodā, pat ja izjūt pēc tās nepieciešamību vēlāk, teiksim, pēc trīs vai sešiem mēnešiem. Un aicina arī nevilcināties, ja palīdzība vajadzīga nedziedināmi slimam, mirstošam tuviniekam. Profesionāls atbalsts padarīs vieglāku šāda cilvēka ģimenes locekļu ikdienu, bet pacienta aiziešanu – cieņpilnu, atzina Jansone.

"Tiešām lai cilvēki neciešas līdz pēdējam. Tā ir tāda mūsu tautiešu īpašība – ka negrib, ir kauns lūgt palīdzību, ir neērti lūgt palīdzību, bet tiešām – zvaniet, lūdziet palīdzību, tas atvieglos ne tikai ikdienu, bet arī savstarpējo komunikāciju un attiecības ar mirstošo tuvinieku, jo paliks daudz vairāk laika, lai veltītu aizejošā cilvēka pēdējās dienas jēgpilnām sarunām, nevis nomācošai aprūpei, kura izdedzina ne tikai fiziski, bet arī psihoemocionāli," sacīja Jansone.

Paliatīvās aprūpes mobilo komandu pakalpojums pacienta dzīvesvietā gan sirdzējam, gan viņa tuviniekiem ir par velti, par to nekas nav jāpiemaksā. Kā informēja Nacionālajā veselības dienestā, šogad šim nolūkam piešķirti apmēram 6,5 miljoni eiro 2800 nedziedināmi slimu cilvēku aprūpei.

KONTEKSTS: 

Sākotnēji bija plānots, ka mobilajai paliatīvās aprūpes komandai, kas nodrošinās vairākus veselības aprūpes pakalpojumus, darbs bija jāsāk 2023. gada 1. oktobrī. Taču konkursa pārsūdzības dēļ pakalpojumu ieviešana aizkavējās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti