ĪSUMĀ:
- IZM nav izpildījusi VK 2021. gada ieteikumus, kā uzlabot bērnu ar īpašām vajadzībām iespējas iegūt izglītību.
- Revīzijā atklāja virkni nepilnību, tostarp tādas, kas attiecas uz cilvēktiesībām.
- Ir ieteikumi, kuru īstenošana apstājusies likumdevēja līmenī.
- VK: IZM no kopumā 17 īstenojusi "birokrātiskākos" ieteikumus.
- Vecāki ar "īpašajiem bērniem" joprojām spiesti pielāgoties eksistējošajai izglītības sistēmai.
- IZM: Esam pieķērušies smagajām tēmām, kuras gadiem ilgi neviens negribēja kustināt.
Valsts kontrole pēdējos gados veikusi vairākas revīzijas bērnu tiesību jomā; vienā no tām meklēta atbilde uz jautājumu "Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību?" Šīs revīzijas rezultāti tika publiskoti 2021. gada vasarā, atklājot teju vai visaptverošas sistēmas nepilnības, kā norādīja toreizējais VK vadītājs Rolands Irklis:
"Šīs revīzijas ietvaros mēs esam secinājuši, ka šobrīd šie bērni ir atstāti novārtā un netiek veltīta pietiekama uzmanība tam, lai viņus integrētu, lai viņiem palīdzētu attīstīties, lai viņi varētu pēc tam sekmīgi iekļauties sabiedrībā."
Revīzija atklāja trūkumus visos līmeņos, sākot no pārāk gausajām medicīniski pedagoģiskajām komisijām, kuras izvērtē bērnu attīstību un lemj par to, kāda veida izglītības programmu kurš var apgūt, un beidzot ar apstākļiem speciālās izglītības iestāžu internātos, kuros lielākoties trūkst iespēju pat elementārai personīgās higiēnas ievērošanai.
Internāti kā slēptie bērnunami
Par dažiem no revīzijā konstatētajiem pārkāpumiem atgādināja VK 3. revīzijas departamenta direktore Maija Āboliņa:
"Internātos revidenti pabija uz vietas, izlases veidā.
Tur patiešām ir cilvēktiesību jautājums par tiem sadzīves apstākļiem, kas tur ir. Piemēram, 17 bērni vienā telpā, nešķirojot dzimumus, vecumus.
Ņemam vērā, ka tie visi ir bērni ar speciālām vajadzībām. Par iespējām mazgāties, kas liekas elementāri, tiek stāstīts, ka viņi reizi nedēļā atbrauc no mājām, tad viņi visi tiek dzīti uz pirti. Kas vispār ir tā pirts? Kaut kādas dušas bez slēgtas vides. Pieejama viena tualete stāvā, gan puišiem, gan meitenēm kopā. Ja tur ir brīvā laika atpūtas zona, tad kā tā izskatās – televizors, kas ir ieslēgts skapī."
Tika konstatēts, ka speciālās izglītības iestāžu internāti būtībā bieži vien darbojas kā slēptie bērnunami, jo audzēkņi tajos dzīvo – nereti par spīti tam, ka īstās mājas un arī vecāki atrodas turpat netālu.
Likumprojekta virzība apstājusies
Lai risinātu internātu problēmu, VK ieteica atbildīgajai ministrijai reglamentēt internātu pakalpojumu saturu, pirmām kārtām, nosakot, kādos gadījumos vispār ir pieļaujama bērnu dzīvošana internātā, nevis ģimenē, un, otrkārt, precizējot, ko īsti internāts nodrošina, lai bērniem būtu ne tikai jumts virs galvas, bet arī iespēja apgūt dzīvē nepieciešamās sadzīviskās iemaņas. Šī ieteikuma īstenošana apstājusies likumdevēja līmenī, norādīja Āboliņa:
"Tur ir bijusi jau Labklājības ministrijas (LM) iniciatīva un IZM iniciatīva grozīt likumu. Tā ka tam visam bija jābūt, bet šis likumprojekts nav tālāk pavirzījies.
Likumprojektā bija ietverts deleģējums, VK sniedza iebildumus pret to, ka pārāk šauri, [tas attiecas] tikai uz valsts līmeņa internātiem, neietverot pašvaldības. Tad tas tika labots un paplašināts, savukārt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju šis likumprojekts neizgāja, tas tika atdots uzlabošanai. Virzība nenotiek."
Kā norādīja VK pārstāve, no kopumā 17 ieteikumiem, no kuriem visi attiekušies uz IZM, bet četri bijuši risināmi arī sadarbībā ar LM, īstenoti "birokrātiskākie", taču ne būtiskākie. Tādējādi iestrēdzis ne tikai internātu sakārtošanas jautājums, bet arī, piemēram, medicīniski pedagoģisko komisiju darba uzlabošana.
Vecākiem jāpielāgojas sistēmai
To, ka šīs komisijas vēl arvien darbojas nepieņemami lēni, apliecināja Latvijas Autisma apvienība vadītāja Līga Bērziņa:
"Skolām ir nepieciešams ļoti ātri saprast, kas notiek ar bērnu, kādi atbalsta pasākumi tam ir nepieciešami. Pašlaik nereti, lai saņemtu šo kodu, reizēm paiet pusgads, astoņi mēneši, un nereti vecāki pirms skolas sākuma saņem dusmīgas ziņas, kur jūs bijāt ātrāk, kāpēc neesat nokārtojuši kodu."
Līdzīgi iekavējusies arī VK revīzijā akcentētās likumā noteikto tiesību realizācija bērniem ar speciālajām vajadzībām iegūt atbilstīgu izglītību pēc iespējas tuvāk savām mājām – vai nu speciālajā izglītības iestādē, vai tuvējā skolā, īstenojot iekļaujošās izglītības principu.
Reālajā dzīvē tas vēl arvien nedarbojas – joprojām vecāki ar "īpašajiem bērniem" ir spiesti pielāgoties eksistējošajai izglītības sistēmai, nevis skolas vide pielāgojas bērna vajadzībām.
Nereti notiek pat pilnīgi pretējais – brīdī, kad vecāki atklāj, ka bērnam ir speciālas vajadzības, skola var uzsākt pretdarbību, pasākumi sāk darboties nevis kā iekļaušanas, bet gan izslēgšanas instrumenti. Tāpēc vecāki vai nu slēpj atvases problēmas, kas izraisa jaunu problēmu lavīnu, vai migrē turp, kur pieejama adekvāta izglītība, norādīja Bērziņa:
"Mums ir ļoti daudz vecāku, kuri pārceļas un maina dzīvesvietas, piemēram, uz to pašu Bausku, kur ir izcila pirmsskolas izglītības iestāde tieši bērniem ar autismu. Katru gadu ir vecāki, kuri, piemēram, no Liepājas, Ventspils pārceļas uz to pusi. Kad pirmsskola beigusies, viņi izmisuši pa visu Latviju meklē, kur būs tā skola, kas varētu iekļaut šo bērnu, un tad viņi pārceļas tālāk uz Vidzemes pusi, kur atkal ir laba iekļaujošā izglītība, vai meklē iespējas Rīgā. Tad jūs varat iedomāties, ko vecākiem nozīmē strādāt un attīstīt karjeru, cik kvalitatīvi nodokļu maksātāji viņi valstij var būt šādos apstākļos."
IZM lūdz pagarināt ieteikumu ieviešanas termiņu
Kā norādīja VK, šā gada oktobrī, kad bija pienācis termiņš vairāku būtisku ieteikumu ieviešanai, IZM lūdza tam pagarinājumu. Kāpēc tas bijis nepieciešams, skaidroja izglītības un zinātnes ministres padomniece iekļaujošās izglītības jautājumos Nellija Repina:
"Es saprotu, ka laiks iet un revīzija bija no 2021. gada, bet šis ir jautājums ne tikai man, bet arī tiem cilvēkiem, kuri šo revīziju saņēma, kāpēc reakcijas nebija ātrāk. Ņemot vērā to, kā šobrīd mēs strādājam, es nevaru teikt, ka mēs nedarām un atliekam uz entajiem gadiem. Mēs esam tiešām pieķērušies tām smagajām tēmām, kuras gadiem ilgi neviens negribēja kustināt, piemēram, pedagoģiski medicīnisko komisiju reformu."
Pēc Repinas teiktā, tieši iepriekšējā ministrijas politiskā vadība vilcinājusies ar būtiskāko VK norādīto trūkumu novēršanu, bet, līdzko komanda nomainījusies, sācies aktīvs darbs un, ja runa ir par pedagoģiski medicīnisko komisiju darba reformēšanu, šim nolūkam izveidota darba grupa. Savukārt internātu darbības pilnveide būšot nākamgad paveicams darbs:
"Tas mans lielais uzstādījums, ka mēs pēc Jaunā gada vērsim vaļā Vispārējās izglītības likumu un šo darīsim jau savādāk, neliksim to klāt pie kaut kā.
Brīdī, kad mums izdosies šo jautājumu iegrozīt Vispārējās izglītības likumā, tad mēs varēsim jau strādāt pie Ministru kabineta noteikumiem. Ļoti liela cerība, ka mēs izdarīsim to 2024. gada laikā."
LM savukārt informēja, ka sadarbībā ar kolēģiem IZM izpildīti VK ieteikumi, kas attiecas uz jauniešu ar speciālām vajadzībām arodapmācību un nodarbinātību. Atlikušajos, vēl nepadarītajos darbos, LM tomēr pirmām kārtām gaidot IZM kā galvenās atbildīgās aktivitāti.
