Hanovs pauda viedokli, ka, liedzot bērniem pieeju kvalitatīvai informācijai, tiek pavērta iespēja, ka atbildes uz jautājumiem viņi meklēs internetā. Tad pastāv daudz augstāks risks uzdurties ar mītiem un vardarbību piesātinātai informācijai, kas izkropļo priekšstatus par seksualitāti un intimitāti. Zināšanas turpretī sniedz drošību un palīdz uzņemties atbildību par savu izvēli, uzskata Hanovs:
"Bērnam nedrīkst liegt to, kas nes viņam zināšanas. Cits jautājums, kurā vecumā šīs zināšanas palīdz un ir apgūstamas un kurā nav. Mēs nedodam 1. klasē cilvēkam, teiksim, algebras uzdevumus 10. klasei. Progresu nedrīkst apturēt, bet tas, ka bērniem ir nepieciešama kvalitatīva literatūra, tas ir cits stāsts," pauda Hanovs.
"Šai ziņā es domāju, ka tā ir ļoti bīstama tendence. Šodien grāmata, rītdien filma, pēc dažām dienām kāds mākslas darbs, kā tas ir bijis Daugavpilī.
Tad varbūt kāds studiju kurss, kāds virziens, kāda izstāde, tad varbūt kādu avīzīti vajadzētu aizliegt. Tā mēs sāksim un ļoti ātri nonāksim ļoti, ļoti bīstamā situācijā."
"Esam iestrēguši padomijas pagātnē"
Kā zināms, Jūrmalas bāriņtiesa Jūrmalas Centrālajai bibliotēkai un tās filiālēm aicinājusi ierobežot bērnu piekļuvi grāmatām "Tur lejā", "Diena, kad tētis pārrunāja kutelīgus jautājumus", "Ceļvedis zēniem gandrīz par visu" un "Ceļvedis meitenēm gandrīz par visu".
Kultūrpētnieks norādīja, ka tā saukto aizliegto grāmatu saraksts Eiropas vēsturē pastāvējis inkvizīcijas laikā un Padomju Savienībā, kad kāds sabiedrības vietā izlēma, kādas grāmatas drīkst lasīt un kādas zināšanas iegūt.
"Kāds cits mēģināja līdz ar to kontrolēt arī mūsu brīvību," pauda Hanovs.
Viņš uzskata – ja vien grāmatas kaut kādā veidā nav pārkāpušas Latvijas normatīvos aktus, grāmata un bibliotēka ir brīvības epicentrs. "Tas ir brīvības avots. Un seksualitāte mūsdienās ir tik sarežģīta, tik plūstoša un vienlaicīgi ir un paliek viena no cilvēka brīvības formām tajā brīdī, kad tā nepārtrauc vai nepārkāpj citu cilvēku brīvību," norādīja Hanovs.
Viņš kritizēja Jūrmalas bāriņtiesas aicinājumu bibliotēkām un norādīja, ka tas uzskatāms par apliecinājumu tam, "cik ļoti mēs esam iestrēguši padomijas pagātnē".
Hanovs uzsvēra, ka ir būtiski, lai informācija ir pieejama, bet ap to ir jābūt arī kvalitatīvai sarunai ar vecākiem vai pedagogiem, vai citiem bērnu audzināšanā un izglītošanā iesaistītiem kompetentiem cilvēkiem.
Grāmatu popularitāte augusi
Tikmēr Jūrmalas bāriņtiesa minētajos četros izdevumos ir saskatījusi pornogrāfijas pazīmes.
Jūrmalas bāriņtiesas priekšsēdētāja Una Andersone skaidroja, ka aicinājums ierobežot pieejamību esot attiecināts uz bērniem, kuri uz bibliotēku atnākuši vieni paši, jo, ja mazais lasītājs ir kopā ar vecākiem, tā ir vecāku atbildība un izvēle, vai kādu izdevumu ņemt vai neņemt. Andersone arī norādīja, ka
šajā kontekstā piesauktā un Satversmē noteiktā vārda brīvība nav absolūta norma – to var ierobežot, lai novērstu ļaunumu kādai personu grupai vai sabiedrībai kopumā.
Interese par četrām minētajām grāmatām ir liela, Latvijas Radio atzina Jūrmalas centrālās bibliotēkas vadītāja Māra Jēkabsone:
"Šīs grāmatas ir populāras, un jāsaka, ka šī popularitāte ir iegūta arī šī skandāla dēļ. Visi šie izdevumi mūsu bibliotēkā ir izsniegti, tie ir lasītājiem pieejami, bet uz dažiem izdevumiem ir jāgaida rindā," pastāstīja Jēkabsone, norādot, ka lielākoties par grāmatām interesi izrādot tieši vecāki.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bāriņtiesu metodiskās vadības un uzraudzības departamenta direktore Brigita Veidmane Latvijas Radio norādīja, ka ar šādu rīcību Jūrmalas bāriņtiesa ir pārsniegusi savas kompetences robežas:
"Bāriņtiesa ir vērsusi uzmanību, bet konkrēti bāriņtiesas kompetencē nav norādīt citām iestādēm, konkrēti bibliotēkām, vai būtu cenzējama šī literatūra un kā tā būtu izvietojama bibliotēkās."
Jūrmalas Centrālā bibliotēka atstās grāmatas plauktos
Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Bibliotekāru biedrība otrdien, 14. novembrī, izplatīja atklāto vēstuli, kurā izteica bažas par Jūrmalas bāriņtiesas rīcību kā par ļoti bīstamu signālu demokrātiskā, tiesiskā un sociāli atbildīgā valstī, kas balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, kā arī atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības.
Vēstules autori atgādināja, ka Latvijā cenzūra ir aizliegta; arī bibliotekāri nekādā ziņā nav iesaistāmi cenzūras darbībās. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Attīstības departamenta direktore Katrīna Kukaine Latvijas Radio norādīja, ka Latvijas kā neatkarīgas un demokrātiskas valsts vēsturē šāds solis ir nebijis notikums. Kukaine arī piebilda, ka iztirzāt kāda izdevuma saturu no krimināltiesību aspekta ir policijas vai tiesas uzdevums. Ja kāda grāmata šādā ceļā tiktu atzīta par pornogrāfisku, tikai tad varētu lemt pār tās pieejamības ierobežošanu, bet katrā ziņā ne par pilnīgu aizliegšanu.
Savukārt Jūrmalas Centrālās bibliotēkas direktore Māra Jēkabsone informēja, ka pēc bāriņtiesas aicinājuma saņemšanas sasaukta darbinieku sapulce un notikušas arī konsultācijas ar pārraugošajām institūcijām, izlemjot grāmatas atstāt plauktos:
"Mūsu lēmums bija tāds, ka mēs šīs grāmatas no krājuma ārā neņemam un atstājam tās arī elektroniskajā katalogā,
jo mēs esam publiska bibliotēka un mūsu uzdevums ir piedāvāt iedzīvotājiem un mūsu lietotājiem pēc iespējas daudzveidīgu un universālu literatūru un informācijas resursus."
Esot gan apspriesta doma grāmatu "Tur lejā" un arī izdevumu "Diena, kad tētis pārrunāja kutelīgus jautājumus" pārvietot no bērnu nodaļas uz pieaugušo nodaļu. Vienlaikus Jēkabsone norādīja – ilustrācijas šajos izdevumos var šķist pielīdzināmas pornogrāfijai vienīgi pieaugušo skatījumā, kamēr mazi bērni tajās saskatot vienīgi puķītes un mākonīšus.
KONTEKSTS:
Kā iemeslu minot bērnu attīstībai kaitējošus apstākļus un Valsts policijā uzsākto resorisko pārbaudi, Jūrmalas bāriņtiesas priekšsēdētāja vērsusies pie pašvaldības bibliotēkām un izglītības iestādēm, aicinot ierobežot piekļuvi četrām pretrunīgi vērtētām bērnu grāmatām, kā arī aicinot šīs grāmatas izņemt no skolu bibliotēkām.
Aptuveni divu lappušu garajā vēstulē bāriņtiesas priekšsēdētāja Una Andersone personīgi aicināja bibliotēkas ierobežot četru grāmatu pieejamību nepilngadīgiem apmeklētājiem, bet Izglītības pārvaldi lūdza nodrošināt to, lai šo grāmatu skolās nebūtu vispār.
Vēstulē bāriņtiesas vadītāja atsaucās uz to, ka policija ir uzsākusi resorisko pārbaudi par grāmatas "Tur lejā" atbilstību Pornogrāfijas ierobežošanas likumam un Bērnu tiesību aizsardzības likumam. Viņa norādīja, ka pieeja grāmatai būtu ierobežojama vismaz uz policijas pārbaudes laiku.
Vēstules adresāti gan lielākoties pauduši viedokli, ka konkrētās grāmatas no bibliotēku plauktiem un katalogiem nav jāizņem.
Tikmēr Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) un Latvijas bibliotekāru biedrība (LBB) paudusi, ka Jūrmalas bāriņtiesas aicinājums ir ļoti bīstams signāls demokrātiskā valstī un tas nedrīkst palikt bez ievērības.
