ĪSUMĀ:
- Lietu ierosināja pēc 13. Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko konstitucionālās sūdzības.
- ST uzsvēra – ikvienam Saeimas deputātam ir būtiska nozīme Latvijā kā parlamentārā demokrātijā.
- Tāpēc Saeimas deputātam vajadzētu būt nodrošinātai iespējai izmantot tiesības piedalīties Saeimas darbā.
- Lai arī liegums bija vērsts uz vakcinācijas aptveres palielināšanu, tiesa to nevarēja atzīt par leģitīmu mērķi Saeimas deputātu tiesību ierobežošanai.
- ST: normas, kuras kā priekšnoteikumu deputāta dalībai Saeimas darbā noteica vakcinēšanos pret kovidu, neatbilst Satversmei.
ST atzina, ka normas, kuras kā priekšnoteikumu Saeimas deputāta dalībai Saeimas darbā noteica vakcinēšanos pret Covid-19, neatbilst Satversmes 101. panta pirmajai daļai. Proti, Satversmē noteikts, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.
ST lieta tika ierosināta pēc 13. Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko ("Suverēnā vara") konstitucionālās sūdzības.
Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka ar likuma "Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldības domju deputātu darbam" 2. pantu viņai ir aizskartas Satversmes 96. pantā ietvertās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kā arī Satversmes 101. panta pirmajā daļā ietvertās tiesības piedalīties valsts darbībā.
Satversmes 96. pants
Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.
Satversmes 101. pants
Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.
Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.
Likuma "Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldības domju deputātu darbam" 2. pants
No 2021. gada 15. novembra Saeimas darbā ir tiesīgs piedalīties tikai tāds Saeimas deputāts, kurš šajā likumā noteiktajā kārtībā ir uzrādījis sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, kā arī deputāts, kurš saņēmis klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai konsīlija atzinumu par vakcinācijas atlikšanu uz noteiktu laiku un uzrādījis sadarbspējīgu sertifikātu par negatīvu veiktā testa rezultātu.
Saeimas deputātam, lai viņš no 2021. gada 15. novembra varētu piedalīties Saeimas darbā, bija jāiesniedz Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai konsīlija atzinums par vakcinācijas atlikšanu uz noteiktu laiku kopā ar sertifikātu par negatīvu Covid‑19 testa rezultātu.
Tiem deputātiem, kas to neizdarīja, tostarp Stepaņenko, bija liegta dalība klātienes un attālinātās sēdēs. Mandātu gan Stepaņenko saglabāja un varēja iesniegt priekšlikumus un piedalīties dokumentu apritē. Tomēr, piemēram, savus priekšlikumus sēdēs aizstāvēt nevarēja.
Stepaņenko bija vienīgā deputāte, kura visu minētā likuma darbības laiku nepiedalījās parlamenta darbā, jo bija izvēlējusies nevakcinēties un neuzrādīja arī pārslimošanas sertifikātu vai konsīlija atzinumu.
Izskatot lietu, ST vispirms vērtēja, vai apstrīdētajā normā deputātam noteiktais liegums piedalīties Saeimas darbā atbilst Satversmes 101. panta pirmajā daļā ietvertajām tiesībām piedalīties valsts darbībā.
Vērtējot apstrīdētajā normā ietverto pieteikuma iesniedzējas tiesību ierobežojumu, kas viņai liedza piedalīties Saeimas un tās komisiju attālinātajās sēdēs, ST secināja, ka šis liegums bija vērsts uz vakcinācijas aptveres palielināšanu, lai panāktu ar Covid-19 inficējušos personu skaita samazināšanos, tādējādi atvieglojot slimnīcu noslodzi un visu veselības aprūpes sistēmu. Tātad apstrīdētajā normā paredzētā ierobežojuma leģitīmais mērķis bija sabiedrības labklājības aizsardzība.
ST vērsa uzmanību uz to, ka,
lai gan solidarizēšanās ar sabiedrību Covid-19 krīzes pārvarēšanā un sabiedrības uzticēšanās Saeimai un valstī īstenotajai Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības politikai ir būtiskas vērtības, tās tomēr nevar tikt atzītas par leģitīmu mērķi, kura dēļ būtu ierobežojamas Saeimas deputāta tiesības piedalīties Saeimas darbā.
Secīgi ST vērtēja, vai nelabvēlīgās sekas, kas pieteikuma iesniedzējai radās viņas pamattiesību ierobežošanas rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma guva sabiedrība kopumā. ST secināja, ka ikvienam Saeimas deputātam ir īpaša loma Latvijā kā parlamentārā demokrātijā. Arī tāds viedoklis, ko pauž tikai viens vai daži Saeimas deputāti, ir būtisks Saeimas darbā. Saeimas deputāts var pārstāvēt tautu, tostarp paust tautas gribu, tikai tad, ja viņam tiek nodrošināta iespēja izmantot tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs, runas tiesības un tiesības balsot. Kaut arī pieteikuma iesniedzējai daļa no deputāta tiesībām tika saglabāta, tomēr iespēja tās īstenot nav pielīdzināma iepriekš minētajām deputāta tiesībām, norādīja ST.
"Satversmes tiesa konstatēja, ka sabiedrības ieguvums no tā, ka tiek liegts pilnvērtīgi darboties vienam Saeimas deputātam tādos apstākļos, kad Saeima lēmumus varēja pieņemt attālinātā formātā, tomēr ir mazāks nekā viena deputāta tiesībām nodarītais kaitējums," sacīja ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš.
Vērtējot apstrīdētajā normā noteikto ierobežojumu piedalīties Saeimas klātienes sēdēs, ST secināja, ka tā leģitīmais mērķis ir citu cilvēku tiesību aizsardzība. Vienlaikus ST konstatēja, ka kovida dēļ noteiktā ārkārtējā situācija tika izbeigta ar 2022. gada 1. martu un līdz ar tās izbeigšanu tika atcelta arī virkne ierobežojumu, tostarp attiecībā uz nodarbinātību. Prasība pēc vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta līdz 2022. gada 31. martam tika saglabāta tikai četrām nodarbināto grupām.
Ministru kabinets jau 2022. gada 15. februārī, pamatojoties uz ekspertu atzinumiem, prognozēja, ka situācija uzlabosies. Attiecīgi ST atzina, ka likumdevējam bija pienākums bez kavēšanās reaģēt uz situācijas izmaiņām saistībā ar Covid-19 krīzes pārvarēšanu.
Covid-19 krīzes apstākļos bija nepieciešama koordinēta valsts varas institūciju rīcība. Turklāt bija jāņem vērā katra Saeimas deputāta īpašā loma demokrātiskā tiesiskā valstī un tas, ka ar apstrīdēto normu tika ierobežotas tādas Saeimas deputāta tiesības, kurām ir izšķiroša nozīme Saeimas deputāta darbā. Vēl jo vairāk, arī pati Saeima jau 2022. gada 28. februārī, Saeimas Prezidijam lemjot par to, ka Saeima 2022. gada 3. martā sanāk uz sēdi klātienē, bija atzinusi, ka epidemioloģiskās drošības prasības ir iespējams mīkstināt, saglabājot prasību lietot medicīnisko masku un ievērot distanci starp personām.
ST atzina, ka laikā, kad atbildīgās institūcijas vairs nesaskatīja nepieciešamību saglabāt tikpat stingras epidemioloģiskās drošības prasības, kādas tās bija 2021. gada rudenī, nebija saskatāms arī objektīvs pamats joprojām ierobežot Saeimas deputāta tiesības piedalīties Saeimas klātienes sēdēs.
Ņemot vērā minēto, ST nosprieda, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 101. panta pirmajai daļai. Tā kā apstrīdētā norma atzīta par neatbilstošu Satversmes 101. panta pirmajai daļai, ST atzina, ka izvērtēt šīs normas atbilstību Satversmes 96. pantam nav nepieciešams.
ST atzina apstrīdēto normu par spēkā neesošu no 2021. gada 15. novembra, proti, no brīža, kad pieteikuma iesniedzējai tika liegtas tiesības pilnvērtīgi piedalīties Saeimas darbā.
Konstitucionālo tiesību eksperts: Mācība nepieņemt lēmumus uz emociju vai populisma pamata
Stepaņenko Latvijas Radio skaidroja, ka tiesas lēmums viņai šķiet loģisks.
"Šodien Satversmes tiesa lēma saistībā ar Saeimas deputātu tiesībām darbam Saeimā. Bet 96. pants, kas saistās ar privātās dzīves neaizskaramību pagaidām netika vērtēts, tāpēc izskatās, ka tur būs vēl daudz darba. Mēs gaidām vēl tālāko darbību attiecībā uz citiem darbiniekiem, kuri tika atlaisti nevakcinēšanās dēļ. Sagaidāms, ka nākamā gada sākumā mēs cīnīsimies tālāk, varbūt arī nonākot līdz Satversmes tiesai citos jautājumos," sacīja Stepaņenko.
Tiesā norādīja, ka apstrīdētā prasība neļāva Stepaņenko saņemt paredzēto atalgojumu, tāpēc tagad bijušajai deputātei būs iespēja pieprasīt tā izmaksu.
Tiesas ieskatā prasība pēc sertifikāta deputātiem tikusi saglabāta nesamērīgi ilgi, ņemot vērā, ka deputāti nav, piemēram, ārsti, kas ir ciešā kontaktā ar kovida slimniekiem. Tiesas sēdēs valsts puse, Saeimu aizstāvošais advokāts vērsa uzmanību, ka tas, pirmkārt, darīts sabiebrības interesēs. Otrkārt, bija vajadzīgs palielināt vakcinācijas aptveri un deputātiem tāpēc sabiedrībai bija jārāda piemērs.
Zvērināts advokāts, Saeimas pārstāvis Toms Krūmiņš atzīmēja: "Tas nebija pietiekami, bet arī tas ir neviennozīmīgs jautājums. Saeima vēl joprojām uzskata, ka tieši ar priekšzīmes rādīšanu tik izšķirīgā brīdī, kāds bija toreiz, tā bija nepieciešama rīcība no ikviena Saeimas deputāta. Tiesa ir lēmusi, ka šoreiz viena deputāta tiesības ir svarīgākas par plašākas sabiedrības tiesību aizsardzību."
Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars skaidroja, ka tiesas lēmums bija paredzams. Lai arī ierobežojumu noteikšanai bija leģitīms mērķis, šajā gadījumā tie nav bijuši samērīgi.
"Šo normu atcēla ar atpakaļvērstu spēku. Tas ir pietiekami rets un nozīmīgs signāls. Nolūkā, lai konkrētā deputāte varētu aizstāvēt savas tiesības tai skaitā, lai saņemtu neizmaksāto darba samaksu. Tā ir mācība, ka nedrīkst pieņemt lēmumus uz emociju, populisma vai tādu faktu vai apsvērumu pamata, ar kuriem nevar sasniegt mērķi," sacīja Pastars.
Pastars skaidroja, ka uz šī sprieduma iespējams balstīties arī citos, līdzīgos tiesas procesos.
Līdzīgi uzskata arī Stepaņenko advokāts Artūrs Zvejsalnieks, kurš norādīja: "Cilvēku nevar piespiest būt solidāram ar kādu noteiktu viedokli, kaut vai vispārpieņemtu viedokli, kaut vai visā sabiedrībā izplatītu viedokli. Un personai nav pienākums uzticēties kaut kādai noteiktai valsts politikai, būt solidārai ar šo politiku. Un tā ir, manuprāt, ļoti būtiska atziņa tieši attiecībā uz vārda un pārliecības brīvību, kas izrietēs no šī sprieduma."
Bijušās, 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) Latvijas Televīzijai norādīja, ka pašlaik likums nav spēkā, Saeima pati to atcēla, un ST spriedums jārespektē.
