LM informēja, ka MRI budžets ir veidots no divām daļām – pārtikas groza un nepārtikas izdevumu kategorijām. Grozā ietilpst pārtika, izdevumi par mājokli, saimniecības precēm, apģērbu, kultūras pasākumiem un citām vajadzībām. Tas, kas tajā neietilpst, ir alkohols, cigaretes un ārvalstu ceļojumi, bez kuriem varot iztikt.
Kopumā vēlamie izdevumi atkarīgi no tādiem faktoriem kā dzīvesvieta – vai tā ir Rīga, cita pilsēta vai lauki. No cilvēku skaita mājsaimniecībā un viņu vecuma – proti, vai ģimenē aug arī bērni, jo tās ir vērā ņemamas papildu izmaksas. Summas mājsaimniecību tipiem dažādās dzīvesvietās kopumā var atšķirties vairāk nekā par 150 eiro mēnesī.
Pētnieki noskaidrojuši, ka, piemēram, darbspējīgam cilvēkam Rīgā ir nepieciešami ap 420 eiro, bet laukos – 380 eiro. Senioriem līdzīgi, piemēram, viena pensionāra mājsaimniecībai laukos nepieciešami 362,41 eiro mēnesī. Bet ģimenei ar vienu bērnu vecumā no 15 līdz 17 gadiem, kura dzīvo citā pilsētā, nevis Rīgā, vajadzīgi 797,64 eiro mēnesī.
Interesanti, ka laukos ģimenei ar abiem vecākiem un diviem bērniem vajadzīgs vairāk nekā Rīgā vai citās pilsētās.
"Interesanti, ka laukos tie izdevumi ir augstāki. Un pamatā tur ir runa par transporta izdevumiem, jo transports ir rēķināts mazliet atšķirīgi. Laukos ir rēķināts, ka privātais transports būtībā ir nepieciešamība, Rīgā vairāk tā ir ekstra. Savukārt ir relatīvi dārgs sabiedriskais transports," skaidroja pētījuma izstrādes un aprobācijas vadītājs Māris Brants.
Pētnieki uzsvēra – konkrētie cipari nenosaka to, cik vajadzīgs, lai izdzīvotu, bet to, ar cik daudz eiro pietiktu, lai varētu dzīvot pilnvērtīgi, bez papildu greznībām. Pētījumu īstenoja SIA "Projektu un kvalitātes vadība" kopā ar "SKDS" un zinātnisko institūtu "BIOR".
LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta pārstāve Elīna Celmiņa skaidroja, ka jaunais rādītājs ļauj salīdzināt Latvijas iedzīvotāju spēju nodrošināt tādu dzīves līmeni, kādu sabiedrība uzskata par pieņemamu. Aprēķini palīdzēšot sociālās politikas plānošanā.
"Šis ir viens no rādītājiem, kuru var lietot un ko mēs arī lietosim sociālās politikas analīzei, esošo pabalstu apmēru adekvātuma izvērtēšanai.
Tas būs viens no tādiem atskaites mērījumiem, orientieris, uz kuru tiekties," skaidroja Celmiņa.
LM norādīja, ka iztikas minimuma izstrādes nepieciešamība bija ietverta 2014. gada apstiprinātajā koncepcijā "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu", kur viens no uzdevumiem paredzēja izstrādāt jaunu pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozu dažādiem mājsaimniecību veidiem atbilstoši teritoriālajam sadalījumam.
“Esam ieguvuši Latvijas sabiedrības šī brīža uzskatu par pieņemamu dzīves līmeni, kas tālākās politikas veidošanai būs noderīga analītiska vērtība," ir pārliecināts labklājības ministrs Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija). "Šeit nav tieša saistība uzreiz ar konkrētiem lēmumiem attiecībā uz sociāliem pabalstiem, minimālām pensijām. Šis rādītājs vai indikators ir vēlamais novērtējums, kādi dažādu tipu mājsaimniecību izdevumi mēnesī. Lai novērtētu mūsu sociālās sistēmas adekvātumu."
Atzinīgus vārdus par jauno metodoloģiju izsaka Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Mihails Hazans, īpaši izceļot to, ka pētnieki ņēmuši vērā mājsaimniecību tipus, dzīvesvietu un citus rādītājus, kas ļauj iegūt precīzāku informāciju par nepieciešamo naudas daudzumu vienam cilvēkam. Profesors gan norādīja, ka iegūtos datus svarīgi pielietot rīcībpolitikā.
Latvijā aizvien aptuveni katrs piektais Latvijas iedzīvotājs ir pakļauts nabadzības riskam, un tas īpaši attiecas uz senioriem un ģimenēm ar bērniem.
KONTEKSTS:
Pēc 2014. gada, kad minimālo preču un pakalpojumu grozu pārtrauca aprēķināt, regulāri izskanēja paziņojumi, ka LM piesaistītie eksperti izstrādās mūsdienu metodoloģiju, ņemot vērā aktuālās minimālā patēriņa normas Latvijā.
Valdības komiteja 2014. gada rudenī vienojās diferencēt "iztikas minimumu" dažādām mājsaimniecībām. Šo koncepciju LM izstrādājusi trīs gadu garumā, ņemot vērā arī Pasaules Bankas un vairāku citu starptautisku organizāciju ieteikumus.
Pēdējo reizi par tādiem plāniem tika runāts 2019. gadā, kad par labklājības ministri kļuva Ramona Petraviča ("KPV LV"). Koronavīrusa laikā jaunā minimālā patēriņa groza izstrāde tika pārtraukta, taču pirms vairāk nekā gada atsākta.
