Rīgas Tehniskās koledžas elektroenerģētikas nozares speciālists Maksims Ivancovs skaidroja, ka pārslodzes aizsardzība ir būtiska drošības sastāvdaļa, kas novērsīs dzinēja pārdegšanu un attiecīgi arī ugunsgrēku. „Dzinējs strādā tukšgaitā. Nekādas īpašas slodzes tam nav. Slodzes simulāciju mēs varam kontrolēt elektroniski. Palielinot slodzi, mēs dzirdam, kā dzinējam samazinās apgriezieni. Tas tiek noslogots. Proti, pa vadiem plūst lielāka strāva, un tieši tādēļ pēc kāda laika nostrādās aizsardzība. Jo stiprāk dzinējs ir noslogots, jo ātrāk nostrādā aizsardzība,” pastāstīja Ivancovs.
Savukārt, lai nepieļautu strāvas noplūdi, dzīvesvietā noteikti jābūt uzstādītai noplūdes strāvas aizsardzībai, kas spēs izglābt cilvēkam dzīvību.
Koledžas pasniedzējs Rafails Rauhmans uzsvēra, ka, pateicoties dažādiem drošības aprīkojumiem un cilvēku izglītotībai, elektrotraumu skaits samazinās. To apliecina arī uzņēmuma „Sadales tīkls” dati. 2020. gadā reģistrēti 85 negadījumi, kas ir pēdējā desmitgadē lielākais elektrotraumu skaits, bet pērn to daudzums saruka par trešdaļu, kopumā reģistrējot 56 negadījumus.
Kļūst zinošāki, bet problēma aizvien ir
Salīdzinot abu gadu statistiku, rodas jautājums, kāpēc pagājušajā gadā novērots tāds kritums, ņemot vērā, ka pērn cilvēki mājās pavadīja, iespējams, vairāk laika nekā 2020. gadā, kad Covid-19 pandēmija un ierobežojumi sākās marta vidū.
„Sadales tīkla” pārstāve Alīna Kozlovska informēja, ka sabiedrība sāk vairāk izprast elektrības bīstamību: „Veicam pētījumu „Elektrodrošības indekss”. Tā ir sabiedrības aptauja, kas ataino sabiedrības zināšanas elektrodrošības jomā. Likumsakarīgi mēs redzam, ka vidēji par 7% pieaugusi iedzīvotāju izpratne par dažādiem ar elektrības lietošanu saistītiem jautājumiem. Piemēram, arvien vairāk iedzīvotāju apzinās riskus, kas var rasties, remontējot no sprieguma neatslēgtas ierīces vai lietojot bojātas iekārtas mājās. Tāpat cilvēki kļuvuši zinošāki par to, ka jārūpējas par iekšējo tīklu, [tas ir], ne tikai par ierīcēm, ko mēs izmantojam ikdienā, bet arī par elektroinstalāciju, kas ir sienās.”
Lai gan pagājušajā gadā ķermeņa bojājumus ir guvuši mazāk cilvēku, eksperts Rauhmans uzsvēra, ka problēma vēl joprojām pastāv. Uzņēmums ik gadu reģistrē vidēji no 50 līdz 80 elektrotraumu.
„Diemžēl mūsu ekonomiskajā situācijā ne visi iedzīvotāji var atļauties pieaicināt sertificētu meistaru. Vai varbūt kaut kur ārpus pilsētām meistaru pieejamība nav tik viegla, tāpēc cilvēki cenšas patstāvīgi salabot, pieņemsim, ūdenssūkni. Diemžēl, neatslēdzot no elektriskās strāvas un sprieguma, gūst nāvējošu traumu. Tāpēc es tomēr iesaku un aicinu iedzīvotājus patstāvīgi bez zināšanām neveikt šo elektrisko iekārtu remontdarbus. [..] Pieņemsim, ka pieskaras pie mājas sienas, kur bija rozete bez korpusa, vai, lietojot spiediena mazgātāju, ar ūdens strūklaku pieskaras pie kaut kāda kailvada. Tāpēc līdz ar to no visa varēja izvairīties, ja ļoti uzmanīgi veiktu tos darbus un noteikti tos veiktu bez sprieguma esamības,” skaidroja Rauhmans.
Arī mazāk elektrotraumu bērniem
Salīdzinot ar 2020. gadu, pērn vairāk nekā divas reizes samazinājās elektrotraumu skaits bērniem, kopumā reģistrējot desmit negadījumus. Saskaņā ar „Sadales tīkla” datiem tas ir mazākais elektrotraumu skaits pēdējo desmit gadu laikā.
Vecāku organizācijā „Mammām un tētiem” pieļauj, ka pērn negadījumu bija krasi mazāk, jo vecāki vairāk laika pavadīja mājās un attiecīgi vairāk pievērsa uzmanību savām atvasēm. Biedrības vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa gan uzsvēra – lai gan šo traumu skaits bērniem ir mazinājies, kopējais negadījumu skaits ir pārlieku augsts un gadu gaitā tas nemazinās. To apliecinot Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, kur pēdējos četros gados dažādu traumu ārstēšanā palīdzēja vidēji 20 tūkstoš reižu.
„Mēs tā priecīgi, ka tagad ir tāds kritums un ka tas neatkārtosies nākamgad, – mēs laikam pāragri nesapriecātos un teiktu, ka darbs vecākos un sabiedrībā kopumā ir jāturpina ieguldīt, lai izglītotu sabiedrību.
Es domāju – ja mums piecus gadus būs elektrotraumu samazinājums, tad mēs varēsim teikt, ka ir notikuši ievērojami uzlabojumi,” sacīja Akmentiņa-Smildziņa.
Biedrības vadītāja norādīja – lai samazinātu bērnu traumatismu, valstij nepieciešams izstrādāt vienotu politiku, kurā uzmanība būs pievērsta arī bērnu mirstības samazināšanai. Risinot jautājumu tikai ar atsevišķām kampaņām, problēmu atrisināt nevarot.
Kādus bojājumus nodara strāva
Rīgas Stradiņa universitātes profesors, kardiologs Oskars Kalējs pastāstīja, ka elektrības strāva var nopietni bojāt iekšējos orgānus.
„Var būt asiņošana, var būt tūskas iekšējos orgānos. Smagākā gadījumā tiek izsaukta dzīvībai apdraudoša aritmija. Citā, vieglākā variantā, – bet nekā viegla tur nav – , var ciest arī šūnas, kā rezultātā izveidojas saistaudi. Sirds muskulī saistaudiem vieta nav paredzēta.
Tā kā jebkurā gadījumā pēc elektrotraumas ir nepieciešama mediķu kontrole,” sacīja Kalējs.
Lai samazinātu elektrotraumu skaitu, „Sadales tīkls” apņemas arī turpmāk organizēt kampaņas un citas informatīvi izglītojošas aktivitātes, kas nesot arī vēlamos augļus.
