Labrīt

Karš Ukrainā aktualizējis arī jautājumus par Rietumu pasaules attiecībām ar Ķīnu

Labrīt

Pašvaldības bažīgas par iespēju nodrošināt pirmsskolas izglītību bēgļu bērniem

Par vērienīgu ziedojumu LNB iegādājas vērtīgus izdevumus un atklātnes

Nacionālās bibliotēkas krājumu papildina par ziedojumu iegādāti vērtīgi izdevumi un atklātnes

Pašaizliedzīgi gādīga par dzimtenes kultūru. Tā var raksturot ASV dzīvojošo latvieti Līviju Kalniņš-Buku, kura, būdama cienījamā vecumā, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai ziedojusi desmit tūkstoš eiro. Dāvinājums bibliotēkai ļāvis iegādāties vairāk nekā 300 vērtīgus izdevumus un gadsimtu senas atklātnes. Visi materiāli ir saistīti ar Latviju un tās vēsturi.

"Mēs redzam tiltu Rūjienā, Ārlietu ministriju Rīgā, sabrukušo dzelzceļa tiltu Rīgā, sabrukušo cietoksni Liepājā. Kas ir interesanti – mēs redzam rosību Rīgas Centrāltirgū," rokās turot nelielu kaudzi ar gadsimtu senām pastkartēm, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konrāda Ubāna Mākslas lasītavas bibliogrāfe Līga Goldberga stāsta, ka visas 60 jauniegūtās pastkartes ir saistītas ar Latviju un tās vēsturi. Lai gan vairākas uz kartītēm redzamās fotogrāfijas ir uzņemtas Pirmā pasaules kara laikā, kvalitāte tām ir ļoti augsta.

"Šie attēli ir arī atšifrēti, un tas jau ir liels atspaids. Pastkartes, kas ir izgatavotas uz fotopapīra, nevis tipogrāfijās izdotās, tās atšifrēt nereti ir lielāks cietais rieksts, jo bieži tur nav pierakstītas ziņas klāt," skaidro bibliogrāfe.

Nacionālās bibliotēkas iegādātās atklātnes

Lai vēsturiskās liecības iegādātos, tās meklēja Vācijas antikvariātos. Pastkartes un vēl vairāk nekā 200 dažādu grāmatu, rakstu krājumu un periodisko izdevumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas plauktos nebūtu nonākušas bez ziedotājas palīdzības. Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojošā Līvija Kalniņš-Buka bibliotēkai veltījusi 10 tūkstoš eiro. Tā kā ziedotāja neesot norādījusi, ko vēlas, lai bibliotēka iegādājas par viņas naudu, tad iestāde izvēlējusies nopirkt izdevumus, kuriem ir kāda saistība ar Latviju, stāsta bibliotēkas Krājuma attīstības vadītāja Aivija Everte-Pole: "Saturiski ļoti plašā vēstures kontekstā. Publikācijas, sākot no Livonijas laikiem, Hanza, 18. gadsimts – apgaismības ideju ienākšana Latvijā –, baltvācu personības un baltvācu mantojums, jo tas arī ir saistīts ar mūsu bibliotēkas vēsturiskajām kolekcijām kopumā. Tas, protams, ir 20. gadsimts – lielie pasaules kari – un arī mūsdienas."

Lai gan mūsdienās zinātnē dominē angļu valoda, visi jauniegūtie izdevumi ir vācu valodā. Everte-Pole skaidro, ka Latvijas kultūras vēstures pētniekiem tā ir īpaši svarīga.

Ja salīdzina iespieddarbus ar atklātnēm, tad tie nav tik seni. Vecākajam pirkumam ir vairāki desmiti gadu, taču vairums grāmatu ir izdotas šajā gadsimtā. Bibliotēkas pārstāve stāsta, ka šos izdevumus ieteica iegādāties literatūrzinātnes pētnieki, kuru vidū ir arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Pauls Daija. Viņam visliekāko interesi esot radījušas grāmatas par Vācijas kultūras vēsturi un Vācijas un Latvijas kultūras kontaktiem apgaismības laikmetā.

"Te ir divas grupas, kas pētniekiem ir sevišķi rosinošas, – gan par apgaismības kultūru kopumā, gan īpaši par piētismu un Brāļu draudzi, kas ir ļoti svarīga tēma Latvijas kultūras vēsturē.

Tā noteikti ļaus uzlabot pētnieku darbu Latvijā un arī veicinās lielāku interesi par šīm tēmām," stāsta Daija.

Viņaprāt, dāvinājums ir vērtīgs ne tikai studentiem un kultūras speciālistiem, bet arī plašākam interesentu lokam: "Tie ir vērtīgi ar to, ka ne tikai Latvijā, bet arī ārpus Latvijas, sevišķi Vācijā, ir pētnieki, kas pēta Baltijas kultūras vēsturi, un viņu pētījumi noteikti var palīdzēt mums paskatīties uz sevi no malas."

Lai gan Nacionālā bibliotēka visus izdevumus, grāmatas un citus vērtīgus materiālus iegādājas saviem spēkiem, vairākus informācijas avotus palīdz iegūt bibliotēkas Atbalsta biedrība, kas cenšas piesaistīt ziedotājus.

Krājuma attīstībai saņemto ziedojumu skaits esot liels, taču Līvijas Kalniņš-Bukas dāvinājums ir viens no ražīgākajiem.

Biedrības direktore Kārina Pētersone stāsta, ka pēdējos desmit gados lielāku summu ir dāvinājusi vien "Swedbank" – 10 tūkstoš latu – un kāda anonīma ziedotāja, bibliotēkai veltot 100 tūkstoš dolāru. Atzinīgus vārdus vadītāja velta arī jaunākajam dāvinājumam: "Man ir ļoti liels gandarījums par to, ka Nacionālā bibliotēka ir varējusi iepirkt izdevumus, kas ir akadēmiskajai videi ļoti nozīmīgi. Tie skar gan kultūrvēsturi, gan baltistiku, gan Latvijas pilsētas, jo [krājums] ir ievērojami papildināts ar seno laiku pastkartēm. Tā ir ainava, ko mēs šodien pilsētās redzam savādāku. Līdz ar to mēs ceram, ka tas būs daudzām Latvijas pilsētām gandarījuma un prieka mirklis un ka arī reģionālā prese atsauksies. Mums ir prieks, ka mēs šādi varam atbalstīt Nacionālās bibliotēkas krājuma attīstību un piepildīt sapņus gan lasītājiem, gan arī krājuma veidotājiem."

Ar Līviju Kalniņš-Buku Latvijas Radio tā arī neizdevās sazināties. Bibliotēkas Atbalsta biedrībā teic, ka ziedotāja jau ir cienījamā vecumā, tāpēc no publicitātes atsakās. Lai pateiktos ziedotājai un lai par viņas dāvinājumu zinātu plašāks cilvēku loks, Līvijas Kalniņš-Bukas vārds jau ir iegravēts uz sienas pie galvenās ieejas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti