Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces no Latvijas Radio uzrunāto mazumtirdzniecības veikalu tīkla sortimenta veido vien pāris procentus. Krievijai iebrūkot Ukrainā, virkne Latvijas un arī Baltijas veikalu pārtrauca iepirkt agresorvalsts produkciju. Līdzīgi rīkojušies ar produktiem no Baltkrievijas, kas arī ir iesaistījusies militārajā konfliktā. Viens no pirmajiem Baltijas lielākajiem uzņēmumiem, kas ir pārstājis tirgot abu valstu preces, ir "Rimi Baltic".
Kompānijas daļā "Rimi Latvia" informēja, ka, solidarizējoties ar Ukrainu, tīkls ne tikai pārtraucis iepirkt Krievijas un Baltkrievijas produkciju, bet arī izņēmis to no veikalu plauktiem.
Uzņēmuma Kategoriju direktors Milans Blūms rakstiski atbildēja, ka pārtiku, kurai ir īss derīguma termiņš, piemēram, majonēzi un augu izcelsmes pienus ziedo Latvijas Samariešu apvienībai, savukārt preces, kas tik ātri nebojājas, nonāk centrālajā noliktavā.
Uzņēmuma pārstāvis Juris Šleiers skaidroja, ka no noliktavas produkti, iespējams, nonāks pie izplatītāja, un tālāk to liktenis ir viņa pārziņā.
Savukārt izpārdot agresoru valsts produkciju būtu jocīgi, uzskata "Rimi".
Arī "Maxima Latvija" norādīja, ka jau aizvadītā nedēļā apturēja Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu, un šo valstu produkcija vairs nav nopērkama "Maxima" veikalos.
"No "Maxima" veikaliem izņemtās preces tiek atbilstoši uzglabātas līdz brīdim, kad saņemsim jau detalizētu un praktisku informāciju no atbildīgajām iestādēm par to ziedošanu," sacīja veikalu tīkla komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.
Dažiem tirgotājiem citas domas
Turpretim pārējie Latvijas Radio uzrunātie veikali ir citās domās.
"Latvijas Tirgotāju savienības" vadītājs Raimonds Okmanis, kurš pārvalda veikalu tīklu "Lats", skaidroja: "Prece ir iepirkta jau pirms šīs nelaimes sākuma. Tā nav ātras apgrozības prece, kas ātri bojājas. Tā ir konservi, varbūt kaut kādi degvīni. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir samaksāts. To ātrāk ar atlaidi atdot cilvēkam, nekā izmest ārā. Jebkura veida pārtiku izmest ārā nav labi."
Viņš piebilda, ka abu kaimiņvalstu produkciju cilvēki izpērk ātri un kopumā pret izmaiņām ir saprotoši.
Krievijas un Baltkrievijas preces iztirgo arī veikalos "Top!" un "Mego". Ja tirdzniecības vietās "Lats" un "Top!" abu valstu produktus vairs neiepirkšot, tad veikalos "Mego" tie, iespējams, būs atrodami, jo, kā atzīmēja valdes loceklis Igors Šihmans, uzņēmums rūpīgi izskatīs katru šo valstu preci.
"Mēs neņēmām un nekoriģējām visu sortimentu, bet mēs vērtējam piegādātājus. Mēs cenšamies atrast objektīvu kritēriju, kā mēs varam atdalīt produktus, kurus mēs vairs negribam tirgot, no tiem, kurus mēs uzskatām, ka tiem ir iespēja palikt plauktos, jo tad, kad runājam par Krievijā un Baltkrievijā ražotiem produktiem, runājam par produktiem, kas tur ir ražoti un kas ir starptautiski zīmoli. Ārzemniekiem – Eiropas uzņēmumiem – piederošas ražotnes, kur atrašanās vietas dēļ produkta izcelsmes ir Krievija. Ir virkne gadījumu, kad Baltkrievijā esošās ražotnes īpašnieks ir no Baltijas. Ražotnes atrašanās valsts uzreiz nenozīmē to, ka šī prece ir nepiemērota tirdzniecībai," viņš pauda.
Tādas Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces kā saldumus, tējas, eļļas, alkoholiskos dzērienus un ķermeņa kopšanas līdzekļus veikali apņemas aizstāt ar citu valstu produkciju, liekot uzsvaru arī uz produktiem no Ukrainas. Taču kara dēļ pagaidām piegādes no šīs valsts ir ļoti apgrūtinātas.
Katra paša pārziņā
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs sarunā ar Latvijas Radio norādīja, ka veikalu atšķirīgā nostāja pret Krievijas un Baltkrievijas produkciju pārpalikumiem ir katra uzņēmuma pārziņā. Taču tirgotājiem ir jāizvērtē, kur nonāk nauda par šīm precēm.
"Ja Krievijas prece jau ir nopirkta un apmaksāta, tad īsti motivācijas to iznīcināt vai savādāk likvidēt nav. Tā varbūt tikai tāda demonstrācija pret šo preci. Pašam ir jāizdara sava izvēle. Turpmāk ir jāskatās, kā mēs pērkam un kas saņem naudu par šo preci. Nav pieļaujams, ka nauda nonāk Krievijā un tādā veidā tieši vai netieši tiek sekmēts tālāk karš Ukrainā," viņš teica.
Danusēvičs uzskata, ka attiecībā uz Baltkrieviju vajag izvērtēt. "Domāju, ka situācija ir nedaudz savādāka, bet katrs uzņēmējs pats izlemj un skatās, kas ir naudas saņēmējs tajā galā. Domāju, ka attiecības ar Krieviju agrāk vai vēlāk būs jāatjauno, jo jāsaprot, ka Krievijai ir daudz energoresursu, kas mums ir nepieciešami. Tāpēc pēc iespējas ātrāk jāpanāk, lai Krievija izbeidz karu Ukrainā un lai Ukrainā atgriežas miers, un mēs varam atjaunot komunikāciju ekonomikā ar šo valsti."
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 24. februārī paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus".
Krievijas karaspēka vienības vairāk nekā nedēļu turpina uzbrukumu Ukrainai, kur Krievijas diktators Vladimirs Putins izvirzījis par savu mērķi panākt demokrātiski ievēlētās valdības maiņu. Ukrainas bruņotie spēki un iedzīvotāji sīvi pretojas iebrucējiem, kas mēģina pārņemt savā kontrolē Kijevu un citas pilsētas.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas, bet lielie starptautiskie uzņēmumi sāka aiziet no Krievijas tirgus.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, rietumvalstis noteica sankcijas pret Putina režīmu, tajā skaitā Krievijas bankas tiks atslēgtas no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT, tiks aizliegtas visas Krievijas Centrālās bankas transakcijas un iesaldēs visus tās aktīvus.
