Vairumā galvaspilsētas uzņēmuma "Rīgas satiksme" nodrošinātajos sabiedriskā transporta maršrutos ir iespējams pārvietoties ievērojami lielākajai sabiedrības daļai. Transportlīdzekļi ir pielāgoti gan cilvēkiem ar kustību traucējumiem un invaliditāti, gan arī vecākiem ar maziem bērniem.
Taču, ja paraugās uz tramvajiem, tad lielākajā daļā maršrutu kursē vecie vagoni, kuros iekāpšana dažām sabiedrības grupām rada nopietnas grūtības. Tad rodas jautājums – kā cilvēki var ērti nokļūt no viena galvaspilsētas punkta līdz otram?
"Rīgas satiksmē" problēmas ar mobilitāti gan nemana. "Sabiedriskā transporta maršrutu tīkls ir organizēts tā, ka blakus, pieņemsim, tramvajam kursē arī autobusi un trolejbusi. Līdz ar to, ja, piemēram, māmiņai ar bērnu ratiņiem nav ērti un viņi saredz, ka viņi nevar braukt ar tramvaju, viņi var pāriet uz turpat blakus kursējošo autobusu un trolejbusu," pastāstīja uzņēmuma pārstāve Inese Rozīte.
"Kurš nu var aiziet, ja vēl ir kaut kāda smagāka soma vai pašam sevi jānes, it sevišķi tagad, kad ir tik slidens un glums, kad vienu lieku soli izdarīt nevar. Un staigāt no viena maršruta līnijas uz otru maršruta līniju – mīļie, nav reāli," par "Rīgas satiksmes" apgalvoto sašutusi Latvijas Pensionāru federācijas vadītājas vietniece Dzintra Žilde
Viņa skaidroja, ka gados vecāks cilvēks izvēlas tādu sabiedrisko transportu, kas nogādās viņu maksimāli tuvu mērķim.
Sarežģījumi Sarkandaugavā
Apskatoties "Rīgas satiksmes" maršrutu tīklu, var secināt, ka Rozītes apgalvotais ar to ir pretrunā. Piemēram, 5. tramvaja galapunktā "Mīlgrāvis", kur piestāj tikai vecie tramvaji ar augsto grīdu, līdz tuvākai pieturai, kur apstājas zemās grīdas sabiedriskais transports, ir nepilns kilometrs. Tā atrodas Viestura prospektā netālu no dzelzceļa stacijas "Mangaļi". Lai līdz pieturai nokļūtu, ir jāšķērso vairāku desmitu metru plata dzelzceļa pārbrauktuve. Pēc tās aptuveni tikpat liels ceļa posms ir nelīdzeni bruģēts. Turklāt visa ceļa garumā vietām trūkst ietves, pa kuru varētu droši pārvietoties.
Taču arī šajā gadījumā "Rīgas satiksmes" pārstāve Rozīte problēmas ar mobilitāti nesaskatīja: "Mīlgrāvī, cik man ir zināms, tad līdz šim nav bijuši signāli no pašiem pasažieriem, ka būtu kādas problēmas. Viņi varbūt ir atraduši kādu citu alternatīvu pārvietoties, vai šie gabali nav bijuši tik lieli, lai būtu nepieciešams sabiedriskais transports."
"Tas ir pilnīgs absurds. Ja nav sūdzību, tad problēmas neeksistē – tā nevar uz to skatīties," neapmierinātību pauda Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāve Māra Saukante, norādot, ka Mīlgrāvī problēmas ar transporta pieejamību ir daudzviet.
"Cilvēkiem, kam ir grūtības pārvietoties, kaut vai māmiņām ar bērnu ratiņiem var būt ļoti sarežģīti noiet papildus dažus metrus, lai nonāktu pie cita transportlīdzekļa. Turklāt Sarkandaugavā no Tilta ielas tramvaja līnija aiziet [sāņus], tālāk ir ļoti sarežģīti tikt līdz jebkādam citam transportlīdzekļa veidam. Šāda atbilde no "Rīgas satiksmes" puses ir pilnīgi nepieņemama," sacīja Saukante.
Problēmas arī Maskavas forštatē
Grūtības ar mobilitātes iespējām saskata arī invalīdu un viņu draugu apvienībā "Apeirons", uzsverot, ka arī Maskavas forštates apkaimē sabiedriskais transports nav ērti pieejams.
"Mums ir brīvprātīgie kolēģi, kas uz darbu brauc ar taksometru, jo sabiedriskais transports – viņa dzīvo Maskavas rajonā – nav pieejams. Tur brauc tikai 7. tramvajs. Lai viņa aizietu uz trolejbusu, kas varētu būt 500 vai 800 metri, viņa fiziski to nevar izdarīt. Un arī ar asistenta palīdzību nevar izdarīt, jo iekšpagalmi un ielas ir tādas, pa kurām cilvēks nebrauc. Nebrauc ne jau tāpēc, ka viņš fiziski to nevarētu, bet tāpēc, ka, braucot pa bedrēm, tu salauz savu ratiņkrēslu. Neiespējami pēc tam to salabot un kādam pierādīt, ka tu neesi vainīgs pie tā, ka tas ratiņkrēsls ir salūzis," pastāstīja "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis.
Noraida "Rīgas satiksmes" apgalvoto
Atgriežoties pie sabiedriskā transporta pieejamības Mīlgrāvī, Latvijas Radio vērsās pie Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītāja Olafa Pulka ("Jaunā Vienotība"). Politiķis bija neizpratnē, no kurienes ir informācija, ka galvaspilsētā transporta tīkls ir organizēts tā, ka tramvaja maršrutiem blakus kursē zemās grīdas autobusi un trolejbusi.
Pulks apgalvoja, ka "Rīgas satiksmes" vadība tādu informāciju noliedz: "Kurš jums teica, ka [gadījumā], ja nav zemās grīdas tramvaja, tad var izmantot trolejbusu? Nu nav tā! Tiešām tas ir 5. maršruta tramvajs. Tuvākā desmitgadē, iespējams, pabeigs šo zemās grīdas tramvaja infrastruktūras ieviešanu, bet tam ir vajadzīgi līdzekļi.
Viss "Rīgas satiksmes" tīkls nav tā būvēts, ka tramvaju var aizstāt ar trolejbusu vai ar autobusu."
Lielu uzsvaru dome tagad liek uz vairāku mobilitātes punktu izveidi, kurā cilvēkiem būs ērti pārsēsties no pasažieru vilciena uz cita veida transportlīdzekļiem. Šos punktus gan paredzēts ieviest tad, kad sāks kursēt zemās grīdas vilcieni. Savukārt transporta pieejamība Mīlgrāvī, iespējams, varētu mainīties. Pulks sola jautājumu pārrunāt ar "Rīgas satiksmi".
