“Es gribēju kļūt par zinātnieku jau no skolas laikiem. Mans tēvs bija zinātnieks, fiziķis. Mana māte bija zinātniece, matemātiķe, kura strādāja ar datoriem vairāk kā programmētāja šajā institūtā. Es ar datoriem sāku strādāt jau sestajā klasē, tas bija vēl padomju laikos,” stāstīja LU Cietvielu fizikas institūta EXAFS spektroskopijas laboratorijas vadītājs Kuzmins.
Lai veiktu savus pētījumus, ikdienas darbs Kuzminam saistīts ar jaudīgiem superdatoriem, kas atrodas gan Latvijā, gan citur Eiropā. Viņš pētī materiālu struktūru atomu līmenī, izmantojot rentgena absorbcijas spektroskopijas metodi. Šādā veidā iespējams uzlabot esošus un iegūt jaunus materiālus.
“Pētām nanomateriālus, kas domāti dažādiem sensoriem vai detektoriem. Tie ir ļoti mazi objekti, ar kuriem varam detektēt rentgenstarojumu. Ja paveiksies un viss būs sekmīgi izstrādāts, tālākā nākotnē tos būs iespējams pielietot, piemēram, medicīnā vai kādā citā detektēšanā,” atzina zinātnieks.
Viens no materiāliem, ko pēta Kuzmins, ir kadmija volframāts. Tas tiek izmantots kā sastāvdaļa datortomogrāfijas veikšanai, taisot rentgenu: “Mēs gribam samazināt šī materiāla izmēru. Šobrīd tie ir monokristāli vai kristāli, kuriem izmērs ir centimetros. Mēs strādājam, lai samazinātu izmēru līdz nanometriem. Būs tik maziņš, ka to varbūt varēs iebūvēt mobilajā telefonā.
Telefonam būs ne tikai fotokamera, bet arī rentgena starojuma detektors.”
Kuzmina ikdienas darbs saistīts ar materiālu modelēšanu dažādās vidēs un temperatūrās un datu analīzi. Kopā ar kolēģiem viņš izstrādājis arī jaunas, oriģinālas materiālu analizēšanas metodes.
LU Cietvielu fizikas institūta zinātniskā asistente Inga Pudža vērtēja Kuzminu kā apbrīnojamu zinātnieku un lielisku darba vadītāju. “Ir skaidri redzams, ka viņam patīk tas, ko viņš dara, un to viņš dara ar lielu aizrautību. Tādā veidā viņš motivē citus, arī mani,” atzina Pudža.
“Aleksejs kā zinātnieks ir ļoti mērķtiecīgs, zinošs un orientēts uz rezultātu. Strādājot ar rentgena absorcijas spektroskopijas metodēm, viņš ieiet starptautiskajā apritē un izmanto lielās infrastruktūras, kas Latvijā nav iespējams,” sacīja LU Cietvielu fizikas institūta direktora vietnieks Andris Šternbergs.
“Viņš ir ārkārtīgi draudzīgs, izpalīdzīgs. Pie viņa vienmēr var vērsties pēc padoma, atbildēm uz nezināmiem jautājumiem. Liekas, ka viņš varēs atbildēt uz visiem jautājumiem,” pauda Pudža.
Kuzmins uzskata, ka zinātniekam jādara tas, kas viņu pašu interesē, jo tikai tā var sasniegt maksimālu rezultātu: “Visinteresantākais moments ir, kad jūs atrodat kaut ko jaunu pirmo reizi pasaulē. Tas ir ļoti interesanti.”
