Rīta Panorāma

Rīgā pasaules čempionāts vindserfingā

Rīta Panorāma

Sākas 24. Starptautiskais Garīgās mūzikas festivāls

No Dzintaru koncertzāles līdz arbūzu audzēšanai

«Tas ir kaifs!» Kā Andrejs Kondratjuks nonāca no saimniekošanas Dzintaru koncertzālē līdz savam arbūzu laukam

Andrejs Kondratjuks savulaik vadījis Dzintaru koncertzāli un nodarbojies ar biznesu, taču tuvojoties pensijas vecumam, pievērsās lauksaimniecībai un sāka Latvijā audzēt arbūzus un melones.

Arbūzu un meloņu audzētājs Andrejs Kondratjuks stāstīja, ka viņam kopš bērnības patikuši traktori, jo tēvs visu mūžu strādājis par traktoristu: "Piecu gadu vecumā viņš mani nosēdināja klēpī pie traktora stūres. Man baigi patika. 12 gados es jau varēju patstāvīgi braukt ar traktoru."

Tomēr dzīves gaitas Andreju Kondratjuku aizvedušas citur. Viņš bijis muzikants, deviņdesmitajos gados pievērsies uzņēmējdarbībai un vēlāk kļuva arī par Dzintaru koncertzāles vadītāju. Kādu brīdi darbojās arī politikā.

"Desmit gadus nostrādāju koncertzālē, tad man nebija laika lauksaimniecībai. Man bieži vien sāpēja sirds, braucot kaut kur un redzot, ka cilvēki uz lauka strādā, vāc kartupeļus, stāda vai vēl ko dara," savas izjūtas atcerējās Kondratjuks.

Tuvojoties pensijas vecumam, parādījās nedaudz vairāk brīva laika, un Andrejs kopā ar sievu sāka pievērsties savas zemes apsaimniekošanai. Viņa sieva ar draudzenēm uzsākusi ķiploku biznesu un viņš palīdzējis. Kādā dienā uz lauka saticies ar sev nepazīstamu cilvēku.

"Pienāk pie manis jauns cilvēks. Izrādījās informācijas tehnoloģiju (IT) speciālists. Kā jau “ITišņiķi” kaut ko nesaprotamu murmulē par zemes nomu, ka viņam vajag 2000 kvadrātmetrus. Priekš kam tev? Gribu audzēt melones un arbūzus. Es saku, jaunais cilvēk, bišķiņ pārkarsis esi," stāstīja Kondratjuks.

Beigās abi kopā sākuši eksperimentēt, un tagad Andrejs audzē arbūzus un melones.

Bijušais premjers Andris Bērziņš, raksturojot Kondratjuku, sacīja: "Viņš ir ļoti liels nemiera gars. Viņam vienmēr vajag kaut ko darīt. Un tajā brīdī, kad pēkšņi viņam darāmo darbu paliek mazāk, viņš sāk izdomāt kaut ko savu. Tā viņš ir nonācis pie savas lauksaimniecības, melonēm un arbūziem. Viņš ir cilvēks, kuram ļoti patīk būt cilvēkos, jūtas ļoti komfortabli, kad apkārt ir daudz cilvēku, jo viņš prot komunicēt."

Šī sausā vasara arbūzu un meloņu audzētājiem bija laba. Daudziem izdevās izaudzēt rekordlielu ražu, neskatoties uz to, ka daļu lielo ogu sabojāja putni un stirnas.

"Buks pienāk, uzsit ar kāju. Arbūzs pāršķeļas, jo tam ir plāna miziņa. Izēd visu un ņem nākamo. Viņi gudri, solīdi, nesabojā visus. Apēd pa nakti 3–4 arbūzus,'' Kondratjuks stāstīja par savvaļas dzīvnieku nedarbiem.

Andrejs visu audzē bez ķimikālijām un ir ļoti priecīgs, ka pensijas gados izdevās atgriezties pie lauksaimniecības. Nav nepieciešamas lielas platības. Ja ir vēlme un galva uz pleciem, pietiek ar desmit hektāriem.

"Zeme ir tā, kas, es neteikšu, ka dzen, bet liek kaut ko darīt. Tu redzi, ka platība aug ciet, tev nepatīk, ka augs mokās. Tu viņam palīdzi, un viņš tev atdod atpakaļ daudz vairāk. Zeme vienmēr atdos desmit reizes vairāk, nekā tu tai iedosi. Tas ir kaifs, tas ir gandarījums," tā Kondratjuks par arbūzu un meloņu audzēšanu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt