Rezultātā Madara izgatavojusi plastmasas iepakojumu, kas pilnībā sadalās vidē, nenodarot tai kaitējumu. Lai gan pētījumi norit tikai vienu gadu, jau tagad viņai izdevies iegūt plēvei līdzīgu materiālu.
Iegūto gala produktu viņa dēvēja par laboratorijā iegūtu prototipu, kas vizuāli līdzīgs plēves maisiņiem. Šo materiālu iespējams locīt vai citādi apstrādāt, lai izmantotu iepakojumu izgatavošanai. Tas ir daļēji caurspīdīgs.
"Vēlos Latvijā izstrādāt savu recepti. Mēs varam to iepirkt no citiem, bet varbūt varam arī neiepirkt. Varam izdomāt to paši un tad eksportēt," rezumēja Žiganova.
Viena no veiksmes atslēgām, lai pētījumi sekmētos, ir lieliski darba kolēģi un vēlme dzīvē darīt to, kas pašai patīk.
RTU doktorante Madara Žiganova stāstīja, ka viņai ļoti patikuši balti halātiņi un, izdzirdot nosaukumu “Materiālzinātne”, uzreiz sapratusi, ka tas domāts viņai: "Man vienmēr ir paticis zināt, kas ir lācītim vēderā. Kas no kā sastāv. Ikdienā tu skaties uz ziediem un zini, ka var iegūt ekstraktu."
Tā pamazām Madara Žiganova nonāca līdz materiālzinātnei - zinātnei, kas pēta materiālu struktūru un tā kopsakarības ar materiālu īpašībām.
Madara Žiganova stāstīja, ka materiālzinātnes programmu "atrada" televizorā, redzot, ka notiek papildus uzņemšana Materiālzinātnē.
"Uzreiz sapratu, kas tas ir man, un tā arī sanāca," viņa atcerējās savu studiju sākumu.
