Sadaļas Sadaļas

Rīta Panorāma

Intervija ar Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības vadītāju Andu Jansoni

Rīta Panorāma

ASV jau 600 tūkstoši Covid-19 upuri

Biomateriālu zinātnes lepnums - Loču ģimene

Latvijas biomateriālu zinātnes lepnums – Loču ģimene

Dagnijas un Jāņa Loču ģimene ir ļoti labi zināma Latvijas un daudzu citu zemju zinātnieku aprindās – abi strādā ar dažādiem biomateriāliem. Ar to palīdzību jau tagad un nākotnē vēl plašāk varēs daudz ātrāk un efektīvāk cīnīties ar kaulaudu bojājumiem. Šobrīd viņu laboratorijās tiek pētīts, kā olu čaumalās esošās vielas varētu izmantot cilvēku kaulu atjaunošanai.

Dagnija Loča vada Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas biomaterālu inovāciju un attīstības centru, kurš durvis vēra 2006. gadā. Tajā tiek pētīti materiāli, kas palīdz cilvēka organismam atjaunot kaulus pēc dažādām slimībām vai lūzuma. Savukārt Jānis Ločs vada RTU Vispārīgās ķīmijas tehnoloģiju institūtu.

“Mēs satikāmies studiju laikā. Jau pirmajā kursā viens otru ievērojām, un tā attīstījās mūsu kopīgā nākotne, veidojot jaunus biomateriālus,” stāstīja Dagnija Loča.

“Mēs strādājam cītīgi. Ja dara, tad viss virzās uz priekšu. Mēs esam, vismaz jūtamies, vēl jauni un ap sevi pulcējam jaunus cilvēkus. Aktīvi rakstām dažādus projektus, iegūstam naudu, un tas mums ļauj attīstīties,” sacīja Jānis Ločs.  

2020. gadā abi izveidojuši Baltijas biomateriālu ekselences centru. Tā izveidei un daudziem pētījumiem piesaistīts 30 miljonu eiro liels finansējums. Tiek prognozēts, ka centrs Latvijas tautsaimniecībai nākamo 20 gadu laikā varētu dot 75 miljonu eiro pienesumu.

“Septiņu gadu laikā attīstīsim biomateriālu pētniecību Latvijā un attīstīsim to pilnā ciklā. No idejas laboratorijā līdz pat pielietojumam klīnikā,” teica Ločs.

Centrā tiek radīti un pētīti jauni injicējami un neinjicējami biomateriāli kaulaudu atjaunošanai, sejas, mutes un žokļa ķirurģijai, ortopēdijai un citām jomām.

“Mūsu gadījumā mēs nodarbojamies ar to, ko varētu saukt par zinātnes menedžmentu.

Jaunu partneru meklēšana, tīklošanās, konferences. Tas viss ietver ļoti daudz ceļošanu. Tas ir kā biznesā – ja tur strādā starptautiskā līmenī, tev ir starptautiski jāstrādā,” uzsvēra Ločs.

Šobrīd centra laboratorijas grīda noklāta ar olu čaumalām. Latvijā ik gadu aptuveni 1200 tonnas olu čaumalu nonāk izgāztuvēs. Loči kopā ar norvēģiem, igauņiem un islandiešiem ķērušies pie čaumalu pētīšanas un cer tajās esošās vielas izmantot kā materiālu cilvēku kaulu atjaunošanai. Centrā ir izdevies radīt materiālus, kurus jau tagad Latvijā izmanto klīniskos pētījumos.

Loču izveidotais centrs sadarbojas ar daudziem pētniekiem visā pasaulē. Darbam Rīgā tiek piesaistīti ne vien vietējie talanti, bet arī jauni, perspektīvi pētnieki no ārvalstīm.

Studente no Bosnijas un Hercegovinas Iljana Kovrlija pauda, ka Loči ir apbrīnojami organizatori: “Viņi ir patiesi komandas līderi. Viņi zina, kā vadīt komandu un parūpēties, lai viss notiktu. Lai gan mēs esam daudz studentu, viņi atradīs laiku katram no mums. Tas ir svarīgi jebkuram doktorantūras studentam, īpaši, ja esi no ārzemēm.”

Pētnieks Kristaps Rubenis atzina, ka viņš ir priecīgs par iespēju strādāt kopā ar Ločiem un no viņiem mācīties: “Viņiem ir apbrīnojamas darbaspējas. Jānis un Dagnija ļoti labi jūt darbinieku stiprās un vājās puses un māk virzīt, lai vājās puses kļūtu stiprākas, un māk izmantot darbinieku stiprās puses.

Jānis un Dagnija Loči ir pārliecināti, ka tuvāko piecu gadu laikā no Latvijas būs nākuši vēl virkne ļoti labu biomateriālu, kas nāks talkā daudziem cilvēkiem, kuriem jācīnās ar kaulu bojājumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt