Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: "Baltā apdare būvniecībā"

Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: "Dzīve uz ielas"

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: "Atkritumu aizkulises"

Ekperiments: kādam pārtikas iepakojumam var dot otru dzīvi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Pārtikas produktu iepakojumi sākumā ir skaisti un glīti, un palīdz pārdot preci, bet pēc tam – pārvēršas vienkāršos atkritumos. Ko no tā visa var pārstrādāt teorētiski, un ko reāli jau tālāk no šķirošanas līnijām arī nosūta pārstrādei? To skaidroja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Aizliegtais paņēmiens" operācijā "Pārstrādājam atkritumus".

Par operāciju "Pārstrādājam atkritumus"

Operācijas galvenais uzdevums iepazīties un analizēt dažādus iepakojumu veidus, ko šobrīd savas produkcijas fasēšanai izmanto Latvijas ražotāji un tirgotāji, un pēc kuru produktu apēšanas paliek pāri kā atkritumi. 

Operācijas laikā tiek skaidrots, kādēļ ražotāji izvēlas tieši tādu iepakojumu, kurus no tiem teorētiski var un kurus tomēr nevar pārstrādāt un kādēļ ne, kuri no tiem varētu būt videi draudzīgāki. Raidījums analizē plastmasas pudeles, maisiņus, trauciņus, kopumā vairāk nekā 20 iepakojuma veidus.

Katram iegādātajam produktam ir savs iepakojums, tostarp gan ir plastmasas, gan papīra, gan kartona, gan plēves, gan folija, gan dažādi trauciņi un glāzītes, arī metāla bundža. Izvēle veikta pēc nejaušības principa, īsti pat neraugoties, kurš ražotājs, ko tieši ražojis, vai kurš tirgotājs ko pārdevis.

LTV raidījums operācijā "Pārstrādājam atkritumus" iegādāto pārtikas produktu iepakojumus nodeva pārbaudei Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU), lai atšifrētu iepakojuma veidus un to, kādu funkciju tie pilda.

Pēc tam raidījums ar iepakojumiem devās uz Latvijā lielāko šķirošanas līniju, uz uzņēmumu "Eco Baltia vide", un skaidroja, kuri patiešām tiks tālāk pārstrādāti, kuri tiks sadedzināti un kuri vienkārši tiks deponēti jeb ierakti zemē. 

LTV raidījuma secinājums: pārstrādāt var gandrīz visu no operācijā "Pārstrādājam atkritumus" aplūkotajiem iepakojumiem, ieskaitot "tetrapakas", ja atkritumu apsaimniekotājs to cenšas darīt un atrod tam noietu.

Tiesa, ir arī problemātiski iepakojumi, ko vērts atcerēties produktu ražotājiem. Tās ir čipsu pakas un plastmasas iepakojumi ar vairākām kārtām, kā, piemēram, majonēze.     

Vakuuma iepakojums

Desām, sardelēm, sagrieztiem sieriem, kas galvenokārt veikalos atrodami mīkstās plastmasas iepakojumos, plastmasas veida apzīmējumu ražotāji bieži norāda arī uz paša izstrādājuma, bet tas nav obligāti. Bet šajā gadījumā norāde ir, un tas apzīmēts ar ciparu septiņi. Tas gan nenozīmē neko citu, kā tikai plastmasas veidu.  

Šāda mīkstās plastmasas iepakojuma galvenais uzdevums – palielināt produkta derīguma termiņu.

"Ja uzņēmumam būs šis derīguma termiņš ļoti īss desai, sieram, viņš principā nemaz šajā lielveikalu ķēdē iekšā ar savu produkciju (..), diezgan grūti viņam tur tikt iekšā. Līdz ar to arī uzņēmēji izmanto šo iespēju, pakojot aizsarggāzu vidē vai vakuumā. Tas, ka cilvēkiem dažādi viedokļi, vai tas labi, vai tas ir slikti, es tā kā gribētu teikt, ka šī iepakošana aizsarggāzu vidē pat ir daudz labāka, nekā liekam mēs dažādus konservantus," skaidro Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes Pārtikas tehnoloģijas katedras profesore, Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja Sandra Muižniece-Brasava.

Proti, šo produktu pakošanas laikā ar īpašu tehnoloģiju no produkta vides tiek izsūknēts skābeklis, kas ir galvenais produkta bojātājs.

Līdz ar to tas var glabāties ļoti ilgi, bet tiklīdz plēves tiek atplēstas, produkts sāk bojāties.  

  • "Eco Baltia vide” skaidrojums: šobrīd šādus iepakojumus sūta pārstrādei Polijā un Turcijā, taču tiks vērtēta iespēja pārstrādāt šādu iepakojumu Latvijā. "Ir ļoti grūti dabūt masu, kaut kādu lielu, bet pārstrādāt var sakausējumos," sacīja "Eco Baltia vide" direktors Jānis Aizbalts.

Dažādi plastmasas trauki

Apdrukāti, aplīmēti plastmasas trauki ir krējumam, pudiņiem, mīkstajiem sieriem, arī kāpostiem. Šajā gadījumā ražotāji izmanto vairākus, arī biezākus plastmasas veidus un nereti arī foliju. Labumi no folijas ir divi. Pirmkārt, tā produktu pasargā no temperatūras svārstībām, otrkārt, pircējs var būt drošs, ka produktu neviens cits nav atvēris. Šajā kategorijā - arī vienreiz lietojamie trauki.

  • "Eco Baltia vide” skaidrojums: tagad vāc un sūta pārstrādei ārzemēs - uz Poliju un Turciju, bet nākotnē to varētu darīt Latvijā. "Šobrīd ir tā, ka mēs tieši Jelgavā liekam iekārtu," stāsta "Eco Baltia vide" direktors. "Tā kā šito vajag šķirot. Tas, protams, nebūs tik tīrs (..). Lielākā daļa šķirošanas rūpnīcu šobrīd ir ar mazgāšanas iekārtām, atšķiros piejaukumus, dabūs materiālu."

Plastmasas maisiņi 

Ražotājiem un tirgotājiem ir izvēle un iespēja piedāvāt klientiem bioloģiskos maisiņus, kas dabā noārdās apmēram pusotra gada laikā, bet tie ir apmēram divas līdz trīs reizes dārgāki nekā parastās plastmasas maisi. Uz tiem ir cipars "pieci", kā apzīmē polipropilēnu - materiālu, kam ir labas mitruma barjeru īpašības. Tas nozīmē, ka produkts šādā iepakojumā, kādā iepako arī maizi, nesakaltīs, skaidro LLU speciāliste.

  • “Eco Baltia vide” skaidrojums: plastmasas maisiņus var pārstrādāt. "Maisiņš - ļoti labs materiāls, tas ir sašķirojams, pārstrādājams Latvijā. Vispār nekādu problēmu. Apjomi ir pietiekoši daudz, nav problēmu, tikai jautājums atšķirot," saka "Eco Baltia vide" direktors. "Šobrīd arī mums ir tests Liepājas šķirošanā, kur mēs tieši atsevišķi laidīsim tikai maisiņus, uz savu "Nordic Plast" Olaines pārstrādi būs tikai maisiņu ķīpas (..). Un būs pilnībā tikai maisiņi. Lielāki, mazāki, bet tikai maisiņi."

Plastmasas pudeles

Saistībā ar tām pēdējos gados patērētāju vidū gan valda satraukums, baidoties, lai tām nebūtu pievienota "sliktā" plastmasa bisfenols A, kas sakarstot varot migrēt – kā to saka zinātnieki – no pudeles uz pašu produktu. Bisfenolu, piemēram, šobrīd Eiropas Savienībā aizliegts izmantot bērnu ēdienu pudelītēs.

Būtiski par atkritumu saimniecību

  • Ja iepakojumus nesašķiro, bet sajauc kopā, piemēram, ar ēdienu atliekām, kartupeļu mizām un cittu, un to visu izmet visparastākajā konteinerī, tad gandrīz viss tiek ierakts zemē – atkritumu poligonos.
  • Vienīgais, ko poligoni paši no tā izlasītu, būtu tīras PET un stikla pudeles, kā arī metāla bundžas.
  • Tātad – svarīgi atkritumus šķirot, uz ko arī tiek mudināti cilvēki. Tie, kas to vēl nedara, atkritumu apsaimniekotājiem var pasūtīt īpašos konteinerus. Pierastākais variants – papīram, stiklam un plastmasai, un tad visam pārējam. Tiesa, Latvijā ir dažādi atkritumu apsaimniekotāji, un, izrādās, katram ir sava politika, ko tas nodod tālākai pārstrādei.

LLU eksperte gan norāda: "Ja mēs runājam par ūdens pudelēm, tad jāsaka, ka bisfenola kaitīgums ir pārspīlēts,

jo mēs ikdienā lielā tilpuma plastmasas pudeles nesildām. Savukārt uzņēmumos, kuros notiek šo pudeļu atkārtota uzpilde, tās tiek rūpīgi pārbaudītas zem liela spiediena. Starptautiskās organizācijas, kas uzrauga pārtikas kvalitāti, ir izpētījušas, ka, lai cilvēks uzņemtu minimālo pieļaujamo bisfenola A devu, cilvēkam dienā būtu jāizdzer 60 litri ūdens no šāda veida iepakojuma."

LTV raidījuma iegādāto dzērienu plastmasas pudelēs nekāda bisfenola nav. Taču vienā gadījumā speciāliste norāda uz, viņasprāt, citu trūkumu: "Te apakšā mums ir polimēru pudele, kas mums ir vieninieks, kas mums ir PET pudele, un virsū tai ir šī saucamā termosarūkošā etiķete, kas patiesībā no tāda atkritumu pārstrādes viedokļa ir slikta tāpēc, ka, ja es tagad to pudeli ņemu, izskaloju un tagad attiecīgi uz pārstrādi, tad šitā apkārt etiķe tam ir jādabū nost."

Taču tos, kas īpaši satraucas par dažādu nelabu vielu migrēšanu no trauka uz produktu,

speciāliste aicina nelietot plastmasas pudeles vairākkārt, jo ar laiku tajā veidojas mikroplaisas, kur sliktās vielas sastājas.

Un līdzīgi tas esot arī ar parastajiem māla traukiem. "Jāskatās, vai nav plaisas, vai nav saplaisājuši, jo tajā brīdī, kad ir šīs plaisas, tad arī no šiem māliem nāk ārā tur tādi zili, zaļi brīnumi, kā saka, visa Mendeļejeva tabula."

  • "Eco Baltia vide" skaidrojums: plastmasas pudele der uz pārstrādi. "Pārstrāde Jelgavā, tepat pie mums Latvijā," stāsta "Eco Baltia vide" direktors, gan aicinot PET pudeli pirms izmešanas saspiest. Jau tālāk tepat Latvijā no plastmasas pudelēm pagatavo PET pārslas, kuras savukārt jau tālāk izmanto poliestera šķiedrai, no kā tālāk jau taisa apģērbus, iepakojumus un citas lietas.

Dzērienu pakas

Viena no pazīstamākajām alternatīvām ierastajām plastmasas pudelēm ir dzērieni tā saucamajās pakās, kas, šķiet, videi varētu būt draudzīgākas. Taču konkrētās sulas pakas iepakojuma virsū ir cipars "84" - tas nozīmē, ka paka taisīta no lamināta materiāliem, kam ir vairāki slāņi. Ja lamināti, tad nekāda draudzība ar dabu vairs nesanāk.

Šī paka ir jāpārstrādā, turklāt tas esot sarežģītāk nekā plastmasas pudelēm, jo slāņi viens no otra ir jāatdala.

"Visiem materiāliem, kur mums ir šie daudzslāņu materiāli, principā tas ir problemātiski pārstrādāt, bet tajā brīdī, kad mēs veicam aptaujas Latvijā un jautājam iedzīvotājiem, vai viņi uzskata, ka šīs pakas ir dabai draudzīgas, tad mums apmēram 25% iedzīvotāji pasaka, ka viņi uzskata, ka šī paka ir dabai draudzīga tāpēc, ka viņa ir papīra," stāsta  Muižniece-Brasava.

Līdzīgi, piemēram, tas ir arī ar šo bērniem domāto melleņu piena paciņu. Pirmajā brīdī šķiet - kartons, un varētu domāt, to var mest pat mežā, un tas sadalīsies. Bet marķējums arī te liecina, ka iepakojuma sastāvā ir laminēti materiāli, kas nepieciešami, lai iepakojumu varētu aizkausēt, neielaižot tajā gaisu.

  • "Eco Baltia vide" skaidrojums: ved uz Poliju, kur ir specializētas rūpnīcas. "[Pakā] iekšā ir trīs materiāli - alumīnijs, polimērs, kartons. Ir specializētas rūpnīcas, kas tikai uz to arī strādā, tās pie sevis sadala 3 materiālos," stāsta "Eco Baltia vide" direktors.

"Musli" pakas

Tā saukto musli iepakojums pēc skata izskatās pēc papīra, bet patiesībā ne gluži - mānīgs ir arī šis. Arī šajā gadījumā izmantotas vairākas kārtas, ko nodod spīdošā folija.

Iepakojuma marķējumu veidi, kas atrodami uz produktiem

  • Glāzīte un dakšiņa – iepakojums piemērots pārtikas produktiem.
  • Cilvēciņš, kurš met grozā atkritumus – šo iepakojumu drīkst mest sadzīves atkritumu konteinerā, tie nav bīstami atkritumi.
  • Ja konteiners pārsvītrots, tad kopējā miskastē to mest nedrīkst. Piemēram, elektropreces, lampas, baterijas.
  • Divas bultiņas aplī norāda, ka produkta ražotājs sadarbojas ar Latvijas Zaļo punktu, finansiāli piedalās izlietotā iepakojuma apsaimniekošanā.
  • Trīs treknas bultas trijstūrī – Mebiusa cilpa. Tas nozīmē, ka šis iepakojums daļēji vai pilnībā ir jau ražots no otrreizējām izejvielām.    
  • Bet, ja bultas plānākas un iekšā tajās kāds cipars un zem tā burtu kombinācija – tas norāda uz iepakojuma materiālu. Piemēram, PAP norāda uz papīru, GL – uz stiklu, FOR uz koku, bet, piemēram, PET, PP, PS uz plastmasu.
"Ja mēs skatāmies no materiāla viedokļa, jā, protams, tas, ka folijs ir iekšā, no dabas viedokļa nav tik pozitīvi, kā būtu, ja tas folijs nebūtu iekšā. Bet, kas ir jāatceras - šajā pakā iekšā, it sevišķi, ja mēs runājam par musli, te ir kaltēti augļu gabaliņi iekšā, te ir auzu pārslas, kas ir, un arī attiecīgi tie taukainie produkti.

Ja tam liekam iekšā papīru vienkārši tūtā, tad derīguma termiņš vairs nav tāds, kāds tas ir," uzsver LLU speciāliste.

  • "Eco Baltia vide" skaidrojums: musli paka - dedzināšanai. "Iepakojums laikam ir kompozītmateriāls, kas ir no vairākiem [slāņiem]. Nav minēts, bet, tā kā viņš ir kompozītmateriāls, tad viņš ir uz sadedzināšanu," saka "Eco Baltia vide" direktors.

DUS glāzītes

Glāzītes, kādas šobrīd izplatītas gan degvielas uzpildes stacijās, gan kafijas automātos, it kā ir no kartona, ja neskaita vāciņu. Tomēr, kā norāda LLU speciāliste, lielai daļai šo iepakojumu, kuriem apkārt ir papīrs, iekšējā slānī ir laminētie materiāli, kas ir polimēri.

"Ja mēs skatāmies uz kafijas krūzītēm, piemēram, tad kafijas krūzītes sastāv faktiski no diviem slāņiem - viens ir ārējais, tas ir kartons. Otrs ir iekšā polimērs, bet arī kafijas krūzīte ir pārstrādājama.

Vienīgi, nu, nebūs tā, kad tā vidē pārstrādāsies, bet, protams, tā tiek nodota speciālā pārstrādes rūpnīcā, kur tad tie jau atkal savukārt tiek šķīdināti, atdalīts kartons, un tad tālāk jau tas plastmasas materiāls tiek savākts un tad tālāk jau arī pārstrādāts," stāsta degvielas uzpildes staciju ķēdes "Circle K Latvia" pārstāve Laima Volkova.

  • "Eco Baltia vide" skaidrojums: kafijas glāzīte, kas ir no kartona - pārstrādei, bet plastmasas vāciņš - dedzināšanai.

Majonēzes iepakojumi

Viens un tas pats produkts, majonēze, bet iepakojumi dažādi. Viens ir ar aizgriežamu korķīti, un varētu teikt, patērētājam ērtāks, jo to var nolikt vertikāli un produkts tik ātri nesabojājas. Otrs - parastā kuļķenē. It kā nekādas atšķirības, bet tomēr ir - parastā kuļķene ir labāka.

"Dabai draudzīgāks būs, protams, tas, kas ir viena slāņa, jo ar pārstrādes visām šīm iespējām, ja vien šo materiālu ņems kaut kur uz pārstrādi, tad jebkurā gadījumā vienu slāni ir krietni vieglāk pārstrādāt nekā tad, ja jūs darbojaties ar daudz slāņiem," skaidro Muižniece-Brasava.

  • "Eco Baltia vide" skaidrojums: agrāk majonēzes "kuļķenes" nogādātas noņēmējam Ķīnā - par šo iespēju gan zūd interese piedāvātās zemās cenas dēļ. Majonēze ar uzgali ir kompozītmateriāls - uz dedzināšanu.

Čipsu pakas

Čipsu pakas, izrādās, ir tādas "metalizētas" nevis tāpat vien, bet ar nolūku. Proti, čipsiem, pirmkārt, nepatīk gaisma. Dabai savukārt metalizētais polipropilēns nepatīk nemaz, bet čipsiem tādu vajag.

  • "Eco Baltia vide" skaidrojums: čipsu pakas - dedzināšanai. "Šeit ir dažādu materiālu sakausējums. (..) Nu, ja skatās tos iepakojumus. Bet dedzināšanai tīri labi derēs," saka Eco Baltia vide" direktors.

Putuplasta trauki

Šos traukus daudzi ēdināšanas uzņēmumi izmanto ēdiena līdzi došanai.

"Par šiem traukiem izteiktos diezgan skeptiski, man tā kā tie pašai tā īsti nepatīk. No kāda viedokļa? Tāpēc, ka tas polistirols, bet tas nenozīmē, ka viņi ir slikti. Ar viņiem ir situācija tāda, ja mēs vispār par jebkuru iepakojumu runājam, viss ar šiem iepakojumiem ir kārtībā tikmēr, kamēr viņiem nav plaisas, skrāpējumi, viss pārējais," norāda Muižniece-Brasava.

Jo rezultātā šī materiāla daļas var nonākt ēdienā. Un šis nebūtu tas materiāls, kas iekšķīgi būtu labs veselībai. Bet īslaicīgai produktu pārvietošanai tas der. Lai tas noārdītos dabā, vajadzīgi 70 līdz 100 gadu. Tātad jāpārstrādā, ja tas ir iespējams.

  • “Eco Baltia vide” skaidrojums: Latvijā savāktie putuplasta iepakojuma apjomi ir nepietiekami, lai veidotu īpašas pārstrādes līnijas. Tātad putuplasts - uz dedzināšanu. 
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti