Nedzirdīgajiem

Ielas garumā. Bolderājas centrālās ielas

Nedzirdīgajiem

Atslēgas: «1934. gada 15. maija apvērsums»

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Gribu būt pārdevējs»

Pārdevēju trūkst, bet piedāvātās algas tuvu minimumam

Lai gan lielveikalos trūkst darbinieku, pārdevēju atalgojums Latvijā sasniedz tikai pusi no vidējās algas  - 350 līdz 375 eiro uz rokas. Darbinieki, pat ja nav apmierināti, baidās zaudēt to, kas viņiem ir, tādēļ neprotestē.

Jau drīzumā Rīgā tiks atvērts veikals “Ikea”, kuram meklēs aptuveni 100 darbiniekus - pārdošanā, klientu apkalpošanā, kā arī  noliktavās. Tāpat paredzams, ka drīzumā Rīgā darbu sāks arī mazumtirdzniecības tīkls “Lidl”, kas Rīgā būvē četrus veikalus. Arī tajos būs nepieciešami jauni darbinieki.

Tomēr jau pašlaik pārdevēji ir deficīts. Raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” žurnālisti novērojuši ačgārnību, ka

lielveikaliem trūkst darbinieku, bet tajā pašā laikā bezdarbnieku rindās pārdevēju netrūkst.

Pēc Nodarbinātības valsts dienesta sniegtās informācijas, mazumtirdzniecības pārdevēji bija reģistrēto vakanču pirmajā pieciniekā, kas ilustrē vakanču daudzumu. Tajā pašā laikā pērn vairāk nekā diviem tūkstošiem bezdarbnieku kā viņu pēdējā nodarbošanās reģistrēta tieši mazumtirdzniecības pārdevējs. 

Lai izpētītu, cik lielu atalgojumu saviem potenciālajiem darbiniekiem piedāvā Latvijā populārākie mazumtirdzniecības uzņēmumi, “Aizliegtā paņēmiena” žurnālisti aprīlī īstenoja operāciju “Gribu būt pārdevējs”.

Žurnālisti sacer Curriculum Vitae (CV), kurā norāda nepabeigtu augstāko profesionālo izglītību, darba pieredzi tirdzniecības, klientu apkalpošanas sektorā. Tomēr Latvijā “darba meklētāja” nav strādājusi jau piecus gadus. Viņa nesen atgriezusies no Lielbritānijas, kur strādājusi apkalpojošā sfērā.

“Maxima”

Pirmā darba intervija “Aizliegtā paņēmiena” žurnālistei norit “Maximā”. Lielveikalu tīkls pašlaik darbojas piecās valstīs - Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, kā arī Bulgārijā. Jaunāko datu par 2017.gadu vēl nav, bet 2016.gadā veikalu “Maxima” apgrozījums Latvijā bija aptuveni 690 miljoni eiro, savukārt  peļņa - 12 miljoni eiro. Kopējais darbinieku skaits veikalu tīklā ir tuvu astoņiem tūkstošiem cilvēku.

Veikalos nepieciešami pārdevēji, kasieri, apkopēji, zāles darbinieki, fasētāji un  krāvēji. Kā norāda uzņēmumā, algas esot konkurētspējīgas. 

Darba intervijas vadītāja Jeļena sarunas laikā ieskicē atšķirību starp pārdevēju un kasieri – pārdevējam visu dienu jāstāv kājās, strādājot ar nefasēto pārtiku, kura jāiepako un jāpasniedz klientam, savukārt kasierim ir sēdošs darbs, un klāt nāk materiālā atbildība.

Pārbaudes laikā alga esot 3 eiro, bet pēc tam 3,10 eiro stundā. “Un tā ir summa bruto, no kuras vēl tiek aprēķināti nodoklīši nost, ja, to jūs arī saprotat, ja. Nu, it kā “Maxima” nav no tiem lielu algu maksātājiem, ja, bet es teikšu tā, ka, nu,

tirdzniecībā ir visur aptuveni vienā līmenī tās algas,” stāsta Jeļena.

Ja rēķina, ka mēnesī ir apmēram 160 darba stundas, tad bruto alga mēnesī “Maximā” ir 496 eiro. Ja nav apgādājamo, tad uz rokas tas ir 350 eiro.

Par svētku dienām un virsstundām ir dubultais algas tarifs. Tomēr ar virsstundām uzņēmumā cenšoties neaizrauties. Darbiniekiem tiekot piedāvātas bezmaksas pusdienas, kā arī preces varot iegādāties par zemāku cenu. Tāpat pieci ātrāk apkalpojošie kasieri saņemot algas pielikumu 10% apmērā.

Pēc gada darba uzņēmums arī nodrošinot veselības apdrošināšanu. Nav gan zināms, par kādu summu, un zobārstniecība polisē tiekot iekļauta tikai pēc diviem gadiem. Tāpat 14 stundu darba dienā ir viena neapmaksāta stunda atpūtai.

“Kesko Senukai”

Nākamais veikals, kurā notiek darba intervija, ir “Kesko Senukai” būvniecības, dārza un dažādu sadzīves preču tīkls, kas darbojas Baltijas valstīs un Baltkrievijā. Tā apgrozījums Latvijā 2016.gadā bija apmēram 50 miljoni eiro, zaudējumi – 3,5 miljoni. Latvijā uzņēmumam ir deviņi veikali.

Lai strādātu kasē, būvniecības ekspertam vai dārzkopim jābūt nav, visu parādīšot un izskaidrošot pieredzējuši kolēģi, galvenais esot uzmanīgi pārbaudīt mērvienības.

Stundas likme pārbaudes laikā 3 eiro 70 centi bruto jeb pirms nodokļiem. Pēc pārbaudes laika - 3 eiro 95 centi. Tātad uz rokas, nostrādājot 160 stundas mēnesī, un bez apgādājamiem - aptuveni 450 eiro. Tas ir par 100 eiro mēnesī vairāk nekā “Maximā”. Brīvpusdienu gan šeit nav, un veselības apdrošināšanu arī var sagaidīt pēc gada.

“Dino Zoo”

Pārdevējus meklē arī “Dino Zoo”. Ķēdes īpašnieks ir Čehijas uzņēmējs Dušans Plačeks. Latvijā ir 44 veikali. 2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija aptuveni 13 miljoni eiro, bet peļņa ap 360 tūkstošiem. Pārdevēja darbs šeit gan nozīmē vairāk nekā citur - jāpieņem prece, jāizkārto plauktos, pēc darba beigām jāuzkopj telpas, vēl jātīra akvāriji un jābaro dzīvnieciņi.

Alga pirmajā mēnesī 3 eiro 20 centi stundā jeb uz rokas mēnesī apmēram 370 eiro. Paralēli ir jāmācās, jāiziet kursi par veikala produkciju... un tad uz rokas varot saņemt apmēram 450 eiro. Rēķinot stundas likmēs, sanāk 3,95 eiro stundā.

Pārdevējam vēl jāveic piepārdošana, kas nozīmē, ja cilvēks pērk savam sunim ēdienu, tad vēl jācenšas pārdot kaut kas pret blusām. Ja plāns tiek izpildīts - piemaksa 65 eiro. Veselības apdrošināšanas veikalā nav.

“Promo Cash&Carry”

Veikalu tīkls “Promo Cash&Carry” nodarbojas ar dažādu pārtikas preču vairumtirdzniecību. 2016.gadā tā apgrozījums ap 20 miljoniem eiro, zaudējumi apmēram 700 tūkstoši. Veikalu skaits - pieci.

Šeit alga esot 475 eiro uz rokas pārbaudes termiņa laikā, un 500 eiro pēc tam - par vienu pilnu darba slodzi. Tā esot cietā alga. Pilna slodze savukārt nozīmē, ka divas dienas jāstrādā 12 stundas, pēc tam divas var atpūsties. Sīkāk par to, cik liela ir bruto alga un kā to ietekmē apgādājamo skaits, potenciālajam darbiniekam neizskaidro.

Vēl pēc trim mēnešiem esot veselības polises, un vēl varot lētāk dabūt paša veikala produkciju, kas "ejot uz nocenošanu".

Veikalu tīkls “Top”

Kopumā šobrīd aptuveni 250 veikali visā Latvijā. Kopējais apgrozījums 2016.gadā bija 243 miljoni eiro. Darbinieku skaits ap 3000. Tiesa, visiem veikaliem nav viens īpašnieks, proti, zem zīmola strādā vairāki uzņēmumi, kas nozīmē, ka pārdevēju algu politika arī katrā var atšķirties. 

Žurnālisti apmeklē veikalu Rīgā, Ganību dambī, kas pieder firmai “Essa”. Tiek norādīts, ka pārdevējam arī jāizliek preces, jāuzkopj telpas. Esot jārūpējas, lai viss izskatās skaisti.

“Te ir ļoti svarīgi sekot tam līdzi. Un cik svarīgi ir, teiksim, tos pašus augļus, svarīgi ir viņu izlikt skaisti,

lai viņš labi izskatās, un arī attiecīgi pārlasīt, lai nav bojāta prece veikalā. Jo veikalu jau mums ir ļoti daudz, viens aiz otra, un mums ir ļoti svarīgi, lai nāk tas cilvēks arī pie mums,” stāsta veikalā.

Pie algas jautājuma darba piedāvātāja sapiņķerējas. Pēc viņas teiktā,  it kā stundas likme ir trīs eiro bruto, kas nozīmē, mēnesī uz rokas zem 350 eiro. Tajā pašā laikā tomēr mēnesī esot 500 eiro uz rokas.

Pēc tam, piezvanot un pārvaicājot par atalgojumu, žurnāliste - darba meklētāja - saņem pārmetumus. “Es saprotu, ka jums pieredzes nav pārtikas tirdzniecībā, ja? Pārtikas tirdzniecībā nav, tāpēc katrā vietā ir savas nianses, viss, tā kā paldies. Paldies.”

Veselības apdrošināšanu veikals nepiedāvā, bet ir iespēja saņemt pusdienas par 70 centiem, ko ar kurjeru nodrošina šīs pašas firmas cits uzņēmums “Delicio”.

Veikalu tīkls “Mego”

“Mego” ir 88 veikali visā Latvijā. Lielākais īpašnieks ir pašmāju uzņēmējs Aleksandrs Babenko. Visas grupas 2016.gada apgrozījums bija apmēram 140 miljoni eiro, peļņa  - vairāk nekā četri miljoni eiro.

Vaicājot, kad veikalā nepieciešams darbinieks, žurnāliste saņem atbildi, ka

“viņu vajag jau sen”.

Tomēr darbiniekiem apdrošināšanas nav, brīvpusdienu nav, atlaižu veikalā nav. Alga ir 3 eiro 30 centi stundā bruto. Tātad par 160 stundām mēnesī sanāk 528 uz papīra, uz rokas - 375 eiro.

Maizes ceptuves “Lāči” veikals

Maizes ceptuvei “Lāči” ir  arī savi veikali, tostarp arī lielveikalā “Alfa”, kur darbā piesakās raidījuma žurnāliste. Kopējais uzņēmuma apgrozījums 2016.gadā bija apmēram 7,5 miljoni eiro, peļņa -167 tūkstoši.

Darba intervijā stāsta, ka darba ir daudz un pārdevēji dara pilnīgi visu, sākot no preču pasūtīšanas un beidzot ar grīdu mazgāšanu.

Šajā veikalā alga esot atkarīga no apgrozījuma.

“Stāsts ir tāds, ka, stājoties darbā, ir pārbaudes laiks, visiem pārbaudes laikā tad ir. Ja mēs runājam par to naudu, kas jau iekrīt kontā un kas jau ir jūsu rīcībā uz rokas, pārbaudes laikā tie ir 450, pēc pārbaudes laika pieci [simti]. No kā sastāv tā alga, pārbaudes laikā mums ir 2,70 stundā plus apgrozījuma procenti.

Un pēc pārbaudes laika ir 3 eiro stundā plus apgrozījuma procenti,” stāsta uzņēmuma pārstāve.

“Alko Market”

“Alko Market” ir salīdzinoši jauna alkoholisko dzērienu veikalu ķēde, lielākais tās īpašnieks Gruzijas pilsonis Mikheils Sebua, otrs - Latvijas uzņēmējs Kristaps Bunkus. Patlaban ir astoņi veikali.

Stundas likme šeit ir 2 eiro 70 centi bruto jeb minimālā alga.

“Bet mums vēl ir līdz 232 eiro ikmēneša prēmijas par darbu labu. Ka tu parādi, ka ne tikai stāvi pie kases, ka ir plaukti iztīrīti, veikals ir kārtībā, izskats kārtīgs, darba grafiks izpildīts,” stāsta uzņēmuma pārstāvis. Kopā mēnesī ar algu un prēmiju uz rokas sanāk 472 eiro. 

Nekādu citu labumu te nav. Veselības apdrošināšanu, iespējams, šogad gan ieviesīs.   

Veikalu tīkls “Optio”

Veikalu tīkls “Optio”, kas pārdod lēcas un brilles, arī meklē pārdevējus. Tam Visā Latvijā ir 24 veikali. Pēc CV nosūtīšanas šajā gadījumā algas noskaidrošanai pietiek ar telefonsarunu.

Veikalā skaidro, ka jaunais darbinieks sākumā ir māceklis, kura stundas likme ir 3 eiro 50 centi, un uz rokas sanākot apmēram 400 eiro. Pēc tam var nopelnīt vairāk. 

"Mācekļa pārbaudes laiks ir maksimālais termiņš trīs mēneši, tad ir nākamā pārdevēju kategorija - trešais, otrais un pirmais. 3,70, 4,20 un 4,70 (eiro stundā) plus visiem pārdevējiem ir viens. Ir mainīgā daļa - veikala apgrozījums kopējais mēneša beigās veido arī prēmiju pūlu. Prēmijas pūls ir 0,75% no visa veikala apgrozījuma, kurš sadalās uz pārdevējiem atbilstoši nostrādātajām stundām," skaidro veikala darbiniece.

Veikala apgrozījums nav zināms, tādēļ “pūla” apjoms nav skaidrs, taču stundas likme - 4 eiro 70 centi pašlaik ir līdz šim visaugstāk piedāvātā.

Veikalu tīkls “Aibe”

Līdzīgi kā “Top” arī šeit zem viena zīmola strādā daudzi uzņēmēji. Kopējais visu veikalu apgrozījums ir vairāk nekā 400 miljoni eiro, un veikalu skaits pārsniedz 1300.

Žurnāliste-darba meklētāja tiekas ar kādu Andri, kuram zem “Aibes” zīmola esot četras bodes.

Andris meklē godīgu cilvēku. Viņam nepatīk dzērāji un negodīgi cilvēki.

“Ar tiem man nav pa ceļam. Uz kalkulatora rēķināt mākat?” prasa Andris.

Viņš sola algas pielikumu par labu darbu. “Cilvēki tagad ir tādi dažādi. Es gaidu, kad ātrāk tos indiešus savedīs iekšā, pakistāniešus, lai varētu beidzot normāli dzīvot. Tas nav normāli, kā tagad, kas notiek. Katrs otrais dzer, katrs trešais zog,” pārdomās dalās Andris.

Tajā pašā laikā viņa algas piedāvājums šķiet aizdomīgs. Viņš sola 450 uz rokas, bet to vēlas izmaksāt skaidrā naudā. Citādi bankā rodoties papildu izdevumi. 

Latvijas Neatkarīgo tirgotāju kooperācijas mārketinga speciāliste Jeļena Avdejeva komentē, ka pēc kopējās “Aibes” politikas tā nevajadzētu būt. 

Pat ja tā nav alga aploksnē, nav pārliecības, ka šādā veidā visi nodokļi tiek nomaksāti.

Veikalu tīkls “Rimi”

Latvijas lielākais mazumtirgotājs “Rimi”, kura 2016.gada apgrozījums aptuveni 830 miljoni eiro,  peļņa 32 miljoni un darbinieku skaits ap 5700, pārbaudes laikā pārdevējam piedāvā staundas algu 3 eiro un 30 centi, kas mēnesī uz rokas nozīmē 375 eiro.

Tā kā par virsstundām tiek maksāts dubultā, veikala darbiniece neslēpj - daudzi izvēlas strādāt virsstundas.

Žurnāliste tā arī neuzzina, cik iespējams saņemt pēc pārbaudes laika beigām, kaut arī to vaicā vairākas reizes. 

"Vispār “Rimi” ir ļoti labs, ļoti labs uzņēmums.

Vislabākais no visiem tirdzniecības tīkliem," saka darba intervijas vadītāja.

Ēdināšanas laikā darbiniekam tiek iedots kupons par 1,50 eiro, un viņš var nopirkt pārtiku veikalā. Veselības apdrošināšanu veikalā sola pēc gada.

Lielākie - skopākie

Lielākie tirgus spēlētāji - “Maxima”,“Mego”, “Rimi”- maksā vismazākās algas, secina “Aizliegtais paņēmiens”. Tāpat ir skaidrs, ka “Maxima” pārstāves apgalvojums, ka viņu piedāvātā likme ir norma tirdzniecības sektorā, neatbilst patiesībai, jo ir citi veikali, kur par līdzīgu darbu un tādu pašu slodzi var nopelnīt par aptuveni trešdaļu vairāk.    

Kompānijas “CV Online” veiktais pētījums par atalgojumu 2017.gada visā Latvijā liecina, ka kasieri ar vidēji 400 eiro uz rokas ir otri viszemāk atalgotie darbinieki Latvijā. Pēdējā vieta ir sanitāriem un slimnieku kopējiem, kuri vidēji uz rokas saņem 360 eiro mēnesī.

Ja salīdzina kasieru atalgojumu ar vidējo algu Latvijā, tad tas sasniedz tikai pusi. Proti, vidējā alga pērn uz rokas bija apmēram 700 eiro, bet kasiera alga - 350 līdz 375 eiro.

Ja šo algu salīdzina, piemēram, ar Lielbritānijas līmeni, tad alga ir trīs reizes zemāka.

“Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja Dace Preisa skaidro, ka šogad kasieriem bijis lielākais algas pielikums. Savukārt “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule turpina uzsvērt, ka maksā konkurētspējīgu algu, vērtējot samaksu nozarē.

Abu veikalu pārstāvji norāda, ka viņi saviem darbiniekiem piedāvā dažādus papildu labumus un arī tas jāņem vērā. Piemēram, brīvpusdienas vai atlaides veikalā. Cilvēkiem no reģioniem esot iespēja bez maksas izmantot kopmītnes.

Tāpat abos veikalos veikti ieguldījumi arī pašapkalpošanās kasēs, taču tās netiek izcelta kā iespēja darbiniekiem palielināt algas.

“Lidl” pārmaiņu vēsmas

Spiedienu uz darbinieku algām sola kompānija “Lidl”, kas jau atvērusi veikalus Lietuvā un drīzumā gatavojas atvērt arī vairākus Latvijā.    

Lietuvā “Lidl” piedāvātā stundas likme pārdevējiem ir 4,40 eiro par vienu stundu, kas ir par 33% augstāka nekā “Maxima Latvija”. Turklāt kopumā vidējās algas līmenis Lietuvā ir zemāks nekā Latvijā.

“Lidl Lietuva” korporatīvo attiecību un komunikācijas vadītājs Valds Lopeta apstiprina, ka par vienu slodzi tiek maksāts 600 eiro uz rokas.

“Lidl” mērķis esot būt vieniem no labākajiem darba devējiem Lietuvā, un algas esot viena no svarīgākajām aktivitātēm.

Veikala īpašnieki novērojuši, Lietuvā viņu algu politikai spiesti sekot arī citi tirdzniecības tīkli.

Patlaban Latvijā gan tiekot meklēti un uzrunāti augstākā līmeņa menedžeri, bet drīzumā varētu sākties arī plašāki darbinieku meklējumi. Par termiņiem gan uzņēmums nerunā.

Pārdevēji baidās protestēt

Teorētiski pārmaiņas algu ziņā varētu radīt arī pašu darbinieku spiediens uz savu darba devēju. Darbinieku ir tūkstošiem, tiesa, visas atjaunotās Latvijā laikā nav bijis neviens daudzskaitlīgs streiks, kurā būtu vienojušies privātā sektorā strādājošie.

Neformālās sarunās ar veikalu darbiniekiem, stādoties priekšā kā arodbiedrības pārstāvji, žurnālisti uzzina, ka cilvēki sadzīvo ar zemo algu un baidās pazaudēt to, kas viņiem ir.

“Man liekas, ka Latvijā neviens nav apmierināts. Neviens. Ja mēs saņemam 300 eiro tīro naudu un strādājam tādas lielas stundas - 10-11 stundas, tas ir nenormāli,” saka kāda “Maximas” darbiniece.

Kāda cita “Maximas” darbiniece uz darbu brauc no Rēzeknes. Viņa ir apmierināta, jo dzimtajā pilsētā nopelnīt var vēl mazāk.

Kāds “Mego” darbinieks norāda, ka viņam ar algu ir par maz, jo jāuztur sieva un bērni. Par iespējamu streiku viņš saka, ka nevar tikt, jo strādā. Iepriekš, kad viņam divas stundas ātrāk bijis jādodas prom no darba, lai paspētu uz bērna pasākumu, vīrietim alga atskaitīta par divām dienām.

“Daudzi baidās kaut ko teikt, paši saprotat, viņi turas pie tā, kas ir,” saka “Mego” darbinieks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti