«Aizliegtais paņēmiens»: Vai ārsti gatavi dot izziņas bērnu ēdināšanai skolās veģetāri?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Lai gan strīdā par tiesībām uz veģetāru uzturu skolās tiesa šī jautājuma izlemšanu katra bērna gadījumā atstājusi ārstu, nevis vecāku ziņā, mediķu viedokļi šajā jautājumā atšķiras. Vieni apgalvo, ka nemaz nedrīkst dot šādas izziņas, citi gatavi nākt pretī ģimenēm - veģetāriešiem.

Latvijas skolās bērnus ēdināt bez gaļas nedrīkst. To nosaka valdības noteikumi, kuros, noteikts, piemēram, pieļaujamais sāls un cukura daudzums ēdienā. Tostarp nedēļā bērnam skolā jāuzņem vismaz 200 grami liesas gaļas vai zivs.

Šie noteikumi attiecas uz visām skolām, tostarp arī privātajām. Uz to norādījusi Administratīvajā apgabaltiesā lietā par veģetāru uzturu privāta izglītības iestādē Ikšķiles Brīvā skola.

Skolai gan ir tiesības nodrošināt veģetāras pusdienas, ja saņemta izziņa no ārsta, ka tās ir bērna veselības vajadzībām atbilstošas. Savukārt vecāku piekrišana nav pamats noteikumu neievērošanā.

Ģimenes ārsti bez vienota skatījuma

Saskaņā ar Administratīvās apgabaltiesas norādīto strīdā par veģetāru uzturu Ikšķiles Brīvajā skolā ārstiem būtu jāvērtē, vai bērns var neēst gaļu, un jādod izziņa, ko iesniegt skolai. Vai tiešām no ģimenes ārstiem varētu saņemt izziņu, ka bērns var ēst tikai veģetāru ēdienu?

Ģimenes ārste Vita Berliņa, kuras praksē ir aptuveni 800 bērni, stāsta, ka šādi nemaz nevar rīkoties: “Parasti ir tā, ka sakarā, piemēram, ar celiakiju ir zāles, ir medicīniskas indikācijas, izslēgt no ēdienkartes to un to.

Tīri veģetāriešiem mēs nevaram rakstīt [izziņu], jo tas nav tā, ka medicīniski veselības dēļ nedrīkst ēst to vai to.”

Savukārt, ja vecāks lūgtu tiesas minēto izziņu, ārste norāda: “Es teiktu, ka nav medicīniskas kontrindikācijas neēst gaļu, ka tā ir jūsu izvēle, un es neko nevarēšu uzrakstīt.”

Ģimenes ārste Bernadeta Matuseviča, kuras praksē arī ir aptuveni 800 bērni, stāsta, ka viņas praksē nav bērnu veģetāriešu: “Pašlaik man nav. Man bija, bet viņi izauga. Es pati esmu veģetāriete.”

Viņa gan uzskata, ka bērns ar veģetāru pārtiku nevar uzņemt visu nepieciešamo: “Man liekas, ka tomēr hemoglobīnu nevar uzņemt. Nu, hemoglobīna pamatu – dzelzs pamatu. (..) Lai viņš [bērna organisms] normāli funkcionētu, tomēr kaut kādu olbaltumu jau vajag.”

Par izziņu bērna veģetārajam uzturam ārstei ir pārdomas: “Nezinu. Varbūt, ja vecāki paši ēd [veģetāri], tad varbūt. (..) Atļaut droši vien varētu, ja jau vecāki tā paši dara un normāli jūtas.”

LTV raidījums uzrunāja arī bērnu ārstu Pēteri Kļavu, kurš ir veģetārietis. No vienas puses, viņš norāda – tas vienmēr būs filozofisks jautājums, cik lielā mērā vecāki saviem bērniem var uzspiest savas izvēles un kad bērns pats pieņem lēmumu. Taču no uzturvērtību viedokļa neesot nekādu problēmu bērnam būt veģetārietim.

“Bieži vien tautā ir tāds nepareizs uzskats – tagad ļoti daudzi ir veģetārieši, vegāni un tā ir modes lieta. Bet es gribu oponēt (..) tādam noliegumam – tā nav modes lieta. Pasaule attīstās, sabiedrība inteliģizējas, apziņa inteliģizējas, izsmalcinās, pieaug brīvība.

Cilvēki kļūst smalkāki, jūtīgāk, viņi nav vairs tik mežonīgi, kādi bija pirms 2000 gadiem. Un tā ir dabiska, es vēlreiz saku, garīga izvēle to gaļu ēst vai neēst,” norāda Kļava.

Galvenais – uzmanīt uzturu un veselību

Vecākiem gan obligāti būtu jāseko līdzi tam, kā bērns ēd un kā tas ietekmē viņa organismu.

“Vecākiem jāuzņemas papildu izglītība, papildu slodze to mazo bērnu kontrolēt. Jā, tas nav patīkami varbūt, ka tam bērnam varbūt vienreiz gadā būs jāiedur paņemt vēnā asins. Bet es domāju, ka tas ir civilizēti – moderna pasaule kontrolē sevi. Jo cilvēks [kļūst] attīstītāks, bagātāks, intelektuālāks, viņš kontrolē visu savu oksidatīvo stresu, savu bioķīmisko sistēmu un dažādus izmeklējumus veic, lai prognozētu, un izdara preventīvus soļus dažādu slimību profilaksē,” saka ārsts.

Un viens no pamata elementiem – bērniem jāuzņem slāpeklis. “Slāpeklis ir tas, no kā būvējas ķermenis. Un viens grams slāpekļa ir apmēram 6,25 grami olbaltuma. (..) Piemēram, ļoti daudz bērnu neēd zivis, bet viņš ēd paipalu olu, kas būtu labāk, viņš ēd varbūt biezpienu, bet viņš neēd gaļu,” norāda Kļava.

Pētera Kļavas ieskatā galvenais risks ir tad, ja cilvēki akli pieņem kaut kādas normas pēc savas saprašanas. Tas var ļoti kaitēt veselībai: “Es zinu kādu ļoti jauku meiteni no Latvijas, bija mūsu slimnīcā, kurai bija jau bezsamaņa, bija krampji. Viņai 16 gadi. Un ļoti grūti uzstādīt diagnozi. Tad, pateicoties mūsu izciliem ārstiem tepat Latvijā, tika atrastas minimālas izmaiņas smadzenēs, kas liecina par B grupas vitamīnu trūkumu. Izrādās, ka tai meitenītei bija arī kaut kādi viedokļi, viņa bija salasījusies… Cilvēks grib darīt pareizi, gudri, neēst baltmaizi, neēst glutēnu, kas ļoti moderni. Bet bērns norobežojies no graudaugiem, no B vitamīniem.”

Eiropā šādi un līdzīgi gadījumi atkārtojas gadu no gada. Piemēram, 2016.gadā Milānā no kādas vegānu ģimenes tika izņemts vairāk nekā gadu vecs puika, kura svars bija kā trīs mēnešu vecam zīdainim. Viņam bija būtisks kalcija deficīts. Vecāki tika sodīti.

“Nav nekādu problēmu, ja vecāki vēlas audzināt bērnu, piemērojot alternatīvu uzturu, taču tam ir jāseko līdzi un tas jāuzrauga,” uzsver ārsts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti