Kapseļu ielas bērniem ilgstoši dod spēcīgus un atkarību izraisošus trankvilizatorus

Kapseļu ielas bērnunamā Rīgā vairāki bērni jau agrā vecumā lielās devās saņem trankvilizatorus un citas zāles, kuras var izraisīt atkarības, liecina bērniem pērnā gada nogalē dotu medikamentu saraksts, kas nonācis LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” rīcībā. Inspekcija pārkāpumus nesaskata – zāles dod atbilstoši diagnozēm. Savukārt bērnunamā ne psihiatrs, ne neirologs nestrādā regulāri, un nav skaidrības, kurš pārbauda diagnozes un uzrauga zāļu iedarbību.

Pēc sabiedrisko mediju pievērstās uzmanības Kapseļu ielas bērnunamā notiekošajam un pēc konstatētā, ka bērni netiek pienācīgi aprūpēti un faktiski pamesti novārtā, ir mainīta aprūpes centra vadība, bērni vecumā līdz 4 gadiem tagad ir audžuģimenēs, viens bērniņš ir pat atgriezties savā bioloģiskajā ģimenē. Kopumā bērnu skaits šajā filiālē triju mēnešu laikā no 48 samazinājies līdz 41.  

Zāļu sarakstā – trankvilizatori un atkarību izraisošas zāles

Sociālās aprūpes centra “Rīga” filiālē Kapseļu ielā nonāk no ģimenēm izņemtie bērni un bāreņi, vecāki par četriem gadiem, kuriem konstatētas kādas fiziska vai garīga rakstura problēmas. Daudzi no viņiem ikdienā lieto dažādas zāles. 

Zāles bērniem Kapseļu ielā

Bērns Nr.1, vecums 4 gadi.

Septembris: nātrija valproāts, fenobarbitāls, diazepāms
Oktobris: nātrija valproāts, fenobarbitāls, diazepāms
Novembris: nātrija valproāts, fenobarbitāls, diazepāms

Bērns Nr.2, vecums 5 – 6  gadi.

Septembris: klonazepāms, diazepāms, nātrija valproāts
Oktobris: klonazepāms, diazepāms, levetiracetāms, nātrija valproāts
Novembris: klonazepāms, levetiracetāms, nātrija valproāts

Bērns Nr.3, vecums 15 gadi.

Septembris: diazepāms
Oktobris: diazepāms
Novembris: diazepāms

 “Aizliegtā paņēmiena” rīcībā nonākušais individualizēts zāļu saraksts par pagājušā gada septembri, oktobri un novembri liecina, ka zāles dotas 29 bērniem.  

Bērnu slimnīcas Psihiatrijas centra ārsts Ņikita Bezborodovs, kurš nav strādājis ar Kapseļu ielas bērniem un nezina viņu diagnozes, komentējot medikamentus, raidījumam atzina, ka daži ir novecojuši, daži izraisa atkarības un nepatīkamas blakusparādības.

Bezborodovs skaidroja, ka, piemēram, nātrija valproātu neiroloģijā lieto, lai ārstētu epilepsiju, psihiatrijā šos medikamentus lieto arī cilvēkiem ar garastāvokļa traucējumiem, ko agrāk sauca par maniakāli depresīvo psihozi.

“Runājot par garastāvokļa stabilizatoriem, drošas pierādījumu bāzes tam, ka tie medikamenti būtu palīdzoši tieši uzvedības traucējumu korekcijai, nav,” piebilda ārsts.

Savukārt fenobarbitāls arī ir nomierinošs un pretepilepsijas līdzeklis.  

“Runājot par psihisko traucējumu ārstēšanu, barbiturāti faktiski nevienās vadlīnijās nav tādēļ, ka tie ir veci medikamenti ar ļoti plašu, diezgan nespecifisku darbību un augstām, lielām iespējam par blakusparādību rašanos, un tas ir arī medikaments, pie kura rodas pierašana,” komentēja Bezborodovs.

Bet diazepāms ir trankvilizators, kas ir atļauts lietošanai bērniem, bet “tās indikācijas būtu epilepsijas lēkmes pārtraukšanai, epilepsijas ārstēšanai”.

“Nevienu no trankvilizatoriem nevajadzētu lietot ilgstošāk par četrām nedēļām,” norādīja ārsts.

Bet raidījuma rīcībā esošais saraksts liecina, ka

diazepāms mazam bērnam tiek dots trīs mēnešus katru dienu.

Sarakstā parādās vēl viens trankvilizators klonazepāms. Tam ir “izteikts prettrauksmes efekts, ļoti ātri šis medikaments mazina trauksmi”, komentēja Bezborodovs.

Ārsts norādīja, ka

tas nav domāts ilgstošai lietošanai, jo pēc tam nevar tikt vaļā – vajag vēl un vēl. Saraksts liecina - tas bērnam dots 3 mēnešus katru dienu.

Trankvilizatori klonazepāms un diazepāms ir daudzu bērnu zāļu kartē.  Speciālists gan pieļāva, ka varbūt kādā ārkārtas situācijā ilgstoša to lietošana, iespējams, varētu būtu attaisnojoša, bet tomēr būtu jāmeklē mazāk atkarību izraisoši medikamenti un būtu svarīgi meklēt trauksmes iemeslus.

Vēl viens medikaments, kas parādās vairāku bērnu zāļu sarakstā, ir risperidons. “Šo medikamentu bērnu psihiatrijā pielieto, kad bērniem ar attīstības traucējumiem, tai skaitā, piemēram, ar autiskā spektra traucējumiem, ir ļoti nopietni uzvedības traucējumi, kad ir izteikti psihomotors uzbudinājums, kura laikā bērns var būt uzbudināts, agresīvs vai autoagresīvs, kost sev vai sist galvu pret sienu, nu tādi nopietni uzvedības traucējumi,” medikamenta pielietojumu skaidroja Bezborodovs.

To var lietot, taču arī šajā gadījumā svarīgi meklēt cēloņus. “Tas, ko vajadzētu darīt, ja bērnam ar attīstības traucējumiem ir nopietns psihomotors uzbudinājums vai uzvedības traucējumi, mēs varam lietot medikamentozo terapiju simptomātiski, bet paralēli mums ir jāskatās, kas ir tas, kas notiek vidē, kas provocē šos uzvedības traucējumus,” norādīja ārsts.

Un vēl viens medikaments no saraksta ir triheksifenidila hidrohlorīds, kas tika regulāri dots kādam 14 gadus vecam pusaudzim.

Ar to ārstē blakusparādības, kas gūtas jau no citu medikamentu lietošanas, piemēram, roku trīce, sajūta, ka muskuļi ir savilkti.

“Bērnu praksē, es teiktu, arī pieaugušo praksē, noteikti tā nebūtu arī tāda pirmās izvēles lieta, ko darīt,” ar nopūtu komentēja Bezborodovs.

“Tas ir preparāts, no kura lietošanas mēs cenšamies izvairīties, cik vien tas ir iespējams. [..] Tam [..] arī ir virkne tādu ne visai patīkamu blakusparādību, tai skaitā varētu būt arī  diezgan negatīva ietekme uz kognitīvo funkciju, spēju koncentrēties,” stāstīja ārsts.

Regulāras ārstu uzraudzības nav?

Lai kādi būtu medikamenti, galvenais, lai kāds speciālists regulāri seko šo bērnu veselības pārmaiņām.  

Galvenā persona, kas Kapseļu ielā uzrauga bērnu veselības stāvokli, ir pediatre Dagnija Ozoliņa, kuras paraksts arī redzams zem visām izrakstītajām zāļu receptēm.

Viņa raidījumam stāstīja, ka bērni Kapseļu ielas bērnunamā ir ļoti slimi, galvenokārt tiem ir neiroloģiskas un ģenētiskas saslimšanas. “Neiroloģiskas saslimšanas ir iedzimtas anomālijas vai stāvoklis pēc dzemdību traumas, ko mēs saucam par centrālās nervu sistēmas bojājumu. Ir atsevišķi gadījumi neparasti, bērns veģetatīvā komā, kas ļoti sarežģītu aprūpi prasa,” stāstīja Ozoliņa.

Diagnozes viņa pati nenoteica, tas notika vai nu jau dzemdību namā, vai arī kādā stacionārā, kur bērns ir bijis pirms tam.

Savukārt zāļu terapiju nosaka speciālisti, kas regulāri strādājot ar bērniem, raidījumam stāstīja Ozoliņa.

Psihiatre Ināra Smilga gan bija pārsteigta, kad raidījuma komanda vērsās pie viņas ar jautājumiem.

 “Kāpēc jūs man zvanāt, es tur vispār neskaitos, es tik aizgāju pāris reizes nokonsultēt?” neizpratni pauda Smilga.

Viņa sacīja, ka diagnozes neuzstādīja. “Man palūdza vienkārši gada beigās nokonsultēt, un es aizgāju. [..] Viņiem neviens tur nebija nācis gadiem,” sacīja Smilga.

Viņa uzaicināta vien pāris reižu, pēc mediju vēstītā par Kapseļu ielu, pēdējo reizi –decembrī. Smilga pārliecināta, ka bērnunamā nepieciešams psihiatrs, “jo psihiatrs izvērtē, vai pietiks ar psihologu, vai pie neirologa sūta, un vai viņam tiešām vajag zāles”.  Viņa piekrīt, ka psihiatram būtu bijis jābūt biežāk klāt ikdienas dzīvē, jānovēro.  

Arī neiroloģe Vera Stariņeca, kas pēc pediatres Dagnijas Ozoliņas teiktā esot otra galvenā speciāliste, kas konsultējot un regulāri strādājot ar Kapseļu ielas bērniem, gluži regulāri bērnunamā nestrādā.

Viņas pamata darbavieta ir privātā Rīgas veselības centra filiāle “Imanta”. Kapseļu ielā viņa tikai iegriežas.    

“Es vienu dienu konsultēju trijos mēnešos,” atzina Stariņeca.   

Jautāta par konkrētām zālēm – fenobarbitālu, viņa sacīja, ka to neizrakstīja, droši vien to darījis psihiatrs.  

Terapija jāpārskata divas reizes mēnesī

Konkrētie medikamenti doti posmā no pērnā gada septembrim līdz novembrim. Lai gan šajā laikā iestādē jau notika pārbaudes, labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) atzina, ka šis aspekts aprūpes sistēmā viņam nav bijis zināms: “Pārsteigums ir, jā.”

Ministrs norāda, ka šie fakti būtu jāvērtē arī kriminālprocesa ietvaros, ko par pērn Kapseļu ielā konstatētajiem pārkāpumiem uzsākusi Valsts policija

“Es domāju, ka šīs krimināllietas ietvaros tiks noskaidrota katras amatpersonas un institūcijas vadītāja atbildība,” sacīja ministrs.

Ministrs arī pauda – cerīga esot Kapseļu ielas institūcijas vadītājas amatam izvēlētās Ilzes Dzenes nostāja, kura ministrijai par pirmo darbu esot nosaukusi uzstādīto diagnožu pārskatīšanu visiem bērniem.

Raidījuma rīcībā esošā informācija par Kapseļu ielas bērniem izrakstītajām zālēm nodota arī Veselības inspekcijai, bet nekādi pārkāpumi nav atrasti, jo zāles ir izrakstītas atbilstoši diagnozēm.

“Devas it kā ir noteiktas pareizi, mēs nevaram pateikt, ka ir noticis veselības aprūpes pārkāpums. Tajā pašā laikā, ja mēs runājam par šiem bērniem, ja šāds bērns atrastos ģimenē, viņam noteikti šādas zāļu devas būtu ievērojami mazākas un daļu vispār, iespējams, var reducēt un nedot,” atzina Veselības inspekcijas ārste – eksperte Indra Lāce.

Vienlaikus Veselības inspekcija norāda, ka terapija būtu jāpārskata vismaz reizi mēnesī. Ar psihiatra novērojumiem divas reizes gadā neesot iespējams regulēt devas. 

Bet nav skaidrs, kurš pārbaudīs, vai diagnozes noteiktas pareizi, kā tās mainās zāļu iedarbībā un vai piemērotās zāles bērnos patiešām rada progresu vai pataisa par mūžīgiem dārzeņiem, norāda “Aizliegtais paņēmiens”.

Tikmēr Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere norādīja, ka

“tie ir sistēmas stāsti, nevis Kapseļu ielas stāsti”.

“Tie ir sistēmas stāsti, ka bērns saņem medikamentus un viņa uzvedība tiek koriģēta ar medikamentiem. Ne velti saka, kāpēc nonākot audžuģimenē šie medikamenti vairs nav vajadzīgi – tāpēc, ka ir cita vide,” sacīja Grāvere.

Viņa atsaucas arī uz Eiropas spīdzināšanas novēršanas komitejas pērnā gada rekomendācijām, kurās minēts, ka Latvijā tiek lietoti iepriekšējās paaudzes medikamenti un tādās devās, kurām nav attaisnojuma.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti