Nedzirdīgajiem

Atslēgas: «VDK aģentu kartotēka jeb tā sauktie «čekas maisi» – ko īsti ar tiem iesākt?»

Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Auto tirgotāju pasakas»

Auto tirgotāju pasakas: naiviem pircējiem piedāvā grozītus odometrus un «slīkoņus»

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju cenas dēļ izvēlas pirkt lietotu auto, bet vai lietoto auto tirgotāji par mašīnas vēsturi tās pircējiem saka patiesību? LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” eksperimentā pārliecinājās, ka nobraukuma rādītājus plačos esošajiem auto aizvien vilto un par plūdos un pamatīgās avārijās cietušajiem auto stāsta pasakas.  

ĪSUMĀ:

  • Sodi aizvien neattur no odometru grozīšanas.
  • Latvijā pat joprojām piedāvā grozīt odometra rādītājus par 40 – 50 eiro.
  • Pārdevēji ne vienmēr stāsta par auto avārijām vai “slīkšanu”.
  • Cik labi auto salabots – noteikt būs grūti.
  • Pārkrāsotiem auto ir augstāks korozijas risks.

 

Pēdējos gados darīts gana daudz, lai mazinātu lietoto auto tirgotāju krāpniecību. Piemēram, izveidots Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) reģistrs, kurā jābūt ikvienai pārdošanā nonākušai mašīnai; vēl ir auto tirgotāju reģistrs, kurā katrs var aplūkot mašīnas fiksēto nobraukumu. Pērn grozīts Administratīvo pārkāpumu kodekss, paredzot sodus par odometru rādītāju grozīšanu fiziskajām personām līdz 100 eiro, juridiskajām – līdz 1000 eiro.  

Katrā valstī ir dažādi reģistri un dažādas datus bāzes, kurās par auto tiek fiksēts teju viss - kurš ar to braucis, vai ar mašīnu notikušas nelaimes, cik tās bijušas lielas, un cik daudz ar mašīnu vispār ir braukts. Personas koda vietā katrai mašīnai ir savs VIN jeb šasijas numurs, pēc kura to meklēt. Šobrīd Latvijā populārākais automašīnu vēstures iegūšanas veids ir saite autodna.lv.   

Vai groza odometrus?

Auto nobraukuma samazināšana nepamatoti paaugstina auto vērtību un rada maldīgu iespaidu par tā patieso tehnisko stāvokli. Tas savukārt rada paaugstinātu ekspluatācijas bīstamību.  “Aizliegtais paņēmiens” pārliecinājās, ka sodi aizvien neattur no šādas prakses.

Piemēram, Rumbulā firmas “Autokompleks”  tirgotajam 2006.gada BMW uzrādītais nobraukums ir 196 000 kilometru. Bet vēsture liecina, ka jau 2009.gadā šai mašīnai nobraukums bija 213 000 kilometru. Tā nākusi no Francijas, bet odometra rādītājs sarucis, kad tā reģistrēta Latvijā.

Arī kādam 2012.gada izlaiduma “Audi A6” odometra rādījums -178 000 km. Bet  2016.gadā Francijā tas fiksēts - 274 000, labots pirms tirdzniecības Latvijā.

Vēl vienam 2009.gada izlaiduma “Audi” nobraukums - 212 000 km. Pārdevējs stāsta, ka nezina, vai odometra rādītājs grozīts un, viņaprāt, tas neko nemaina, “tā kā uz to tu vari neskatīties, skaties uz mašīnu, un miers”. Tiesa, šai mašīnai odometra rādījums pat varētu nebūt bijis labots, pēdējais ieraksts no Vācijas liecina, ka 210 000 km arī ir bijuši.

Cits “Audi", 2004. gads, bet nobraukums – nepilni 250 000. Pārdevējs piedāvā pārbaudīt pēc VIN koda, un izrādās, ka auto ir no Zviedrijas, kur 2017.gada beigās fiksētais nobraukums ir 370 000 km. 

Bet kādam 2006.gada BMW nobraukums atbilst patiesībai  -  tagad aptuveni 218 000, un pērnā gada beigās Vācijā arī 218 000 km.

Pārbaudot vēl un vēl, nevar apgalvot, ka Latvijā visām lietotām automašīnām būtu optimizēti nobraukuma rādītāji.  Bet pavisam tomēr šī sērga izskausta nav, un par spīti sodiem un noteiktajai atbildībai odometru rādījumu mainīšana kā pakalpojums Latvijā tiek aizvien piedāvāts un īpaši pat neslēpjoties.

Piemēram, atrodot sludinājumu un sazinoties ar chipauto.lv pārdevēju, raidījums noskaidroja, ka to var izdarīt, vien jābrauc uz Daugavpili, un tas maksās 50 eiro. Ir arī piedāvājums Rīgā par aptuveni tādu pašu cenu.   

Par avārijām nestāsta

Pārdošanā nereti nonāk arī avārijās vai, piemēram, plūdos cietušie auto, un par to pārdevēji nemīl stāstīt.

Piemēram, viens Rumbulā redzētais 2006.gada BMW, kuram nebija grozīts odometrs, izrādās, Vācijā cietis avārijā, un zaudējumu apmērs bijis no 7000 līdz 10 000 eiro, kas liecina, ka avārija bijusi pat ļoti nopietna. Tieši pēc tās auto arī nonācis Latvijā un acīmredzot arī saremontēts.

Trijās avārijās Francijā cietis “Audi A6”, un vēl tas piedzīvojis vandālisma bojājumu - zaudējumu summas svārstās robežās no 1500 līdz 6000 eiro. 

Ne vienmēr, bet nereti auto vēsturē tiek publicētas arī avārijās iegūto bojājumu fotogrāfijas.

Piemēram, Krasta ielā autoplacī “TC Motors” 2017.gada minivenu “Chrysler Pacifica” tirgoja par 37 500 eiro, bet izrādās,  2017.gada janvārī tas cieta pamatīgā avārijā ASV. Pārdevējs gan godīgi atzīst – auto pamatīgi sists, “pat “air bags” bija ārā”, bet esot salabots, tiesa, ne pie viņiem. Pārdevējs arī godīgi izrāda attēlus, kā auto izskatījās pēc avārijas, un atzīst – nākotnē problēmas “var izlīst ārā”.  Auto te tirgo, jo klients ielika tirgošanā, un ko ielika, to viņš pārdod.

“Ja es būtu Rumbulā, noteikti, ka nestāstītu. Šeit es nedrīkstu nestāstīt. Man pret jums ir atbildība. Ja es esmu ietirgojis sūdu, ir patērētāju birojs, kurš ar mani neauklēsies. Vienkārši paņems mani, dabūšu paņemt mašīnu atpakaļ,” atzīst pārdevējs.  

Vēl viens auto – “Wess Select” tirgotais  2011.gada ““Porsche Cayenne” par aptuveni 34 000 eiro, nobraukums - 90 000 km. Spēkrata vēsture liecina, ka 2016.gadā Beļģijā tas bijis iesaistīts avārijā, sadauzīta visa priekša. Turklāt Beļģijā šai automašīnai nobraukums bijis vairāk nekā 100 000 km.  Bet tirgotājs apgalvo, ka avāriju nav bijis.   

Raidījums nolēma šo pārbaudīt un otrajā dienā ar tirgotāja atļauju ieradās, lai pamērītu mašīnas krāsojuma biezumu.

Ja avārijas nav bijušas, tad rūpnīcas krāsojumam jābūt vienmērīgam, un tas nedrīkstētu pārsniegt apmēram 150 mikronus, ja bijusi avārija un virsma ir špaktelēta, tad krāsojuma slānis būs daudz biezāks.

Un šim auto krāsojuma biezums priekšā ir apmēram 400 mikroni, dažviet pat 700.

Pārdevējs skaidro, ka auto “ielikts komisijā”, “cik varam, tik pārbaudām, uztaisām diagnostiku, bet mašīna ir komisijā, mēs jau viņu nepērkam”. Pārdevējs aicina zvanīt uz “Porsche” centru, kas šos rādītājus ir apstiprinājis, bet tur tikai noplāta rokas.

Sistu mašīnu raidījums fiksējis arī autoplacī Mūkusalas ielā SIA “Carcom”. Lai gan tur saka, ka ar  sistiem un “slīkoņiem” nekrāmējoties. “Slīkoņi” ir bīstami, neviens auto tirgotājs ar tiem neņemoties, ja nu vien ņem kā donorus," stāsta placī. Taču pārdošanā ir kāds auto, kas 2015.gadā cietis plūdos Floridā.

2013.gada “Grand Cherokee” tirgo firma “Autohof”, spēkratam avāriju neesot bijis, lai gan vēsture liecina par pretējo. Bet lukturi, bamperis un ātruma kārba jauni, lai būtu svaigāka, stāsta pārdevējs.   

Ko saskata eksperts?

Dabūt uz ekspertīzi automašīnu no plača nebūt nav vienkārši, ja vajag apskatīt, to varot izdarīt viņu servisā.

Raidījuma komandai izdodas tikt pie pieminētā “Grand Cherokee” pārbaudes. Ar tirgotāja evakuatoru par 50 eiro auto aizved uz Ķīpsalu, kur atrodas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) laboratorija.

RTU Autotransporta institūta lektors Ēriks Vonda uzreiz secina, ka sāna bamperī plastmasa kādu iemeslu dēļ ņemta nost. Vajadzēja būt oficiāli motora pārsegam, un auto pārkrāsots ne vienu reizi vien. Motora darbība gan ir normāla, nekādu trokšņu tur nav. Tātad auto bijis sadauzīts, saremontēts un pārkrāsots.

Cik labi tas izdarīts, varēs noteikt, tikai auto lietojot, jo citādi, lai pārbaudītu, piemēram, lietoto detaļu kvalitāti, auto ir jāizjauc. Taču viens brīdinājums ir gan - pārkrāsotām mašīnām ir augstāks korozijas risks, kas var parādīties gada laikā.

Novērtējot cita pārdošanā esoša auto attēlus pēc avārijas, eksperts arī secina, ka šāds auto jānoraksta, “ja ir nesošā konstrukcija aizskarta, atjaunot viņu, it sevišķi pret koroziju, tas ir galīgi neiespējami”.

“Var visu izdarīt, nav neizdarāmo darbu. Visu var izdarīt, bet šai nu nebūs tā stiprība vairs. Un vēl viena lieta - it sevišķi pēc 2000.gada automobiļiem sāk pielietot kompozītmateriālus, kā šeit - alumīnijs ir, metāls ir, plastmasa ir. Agrāk varēja paņemt kaut kādu metināmo, kas praktiski visos servisos ir, un sametināt, bet šos leģētos materiālus nevar vairs metināt, nedrīkst vairs. “Jo būs apmēram tā - pēc skata būs ļoti labs, kad es ar āmuru uzsitīšu, atplīsīs riņķī,” skaidro Vonda.

Motori
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti