Ideju aizliegt deputātiem atturēties balsojumos parlamentā iesniedza domubiedru grupa. Viņu priekšlikumu bija parakstījuši 10 989 pilsoņi.
Saeimas Mandātu un ētikas komisijā strādājošais deputāts Vitālijs Orlovs (“Saskaņa”) paskaidroja, ka grupas pārstāvis šo ideju pamatojis ar to, ka deputāti atturoties mēdz izvairīties no sava viedokļa paušanas un lēmuma pieņemšanas. Piemēram, balsojumā par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem atturējās 40 parlamentārieši. Turklāt daudzās valstīs ar ilgām demokrātiskām tradīcijām – ASV, Lielbritānija, Nīderlande – parlamentos nav tiesības atturēties balsojumā.
Paredzams, ka ideju skatīs Saeimas Juridiskā komisija.
Deputātu vidū pirms lēmuma pieņemšanas gan izcēlās plašas diskusijas.
Piemēram, Ringolds Balodis (“No sirds Latvijai”) pauda, ka atbalsta šo iniciatīvu un no deputātu puses ir nepieciešama lielāka izlēmība. Viņaprāt, laba prakse būtu, ja atturība būtu tikai īpašos gadījumos, nevis kalpotu kā iespēja izvairīties no lēmuma pieņemšanas.
Savukārt Artuss Kaimiņš (neatkarīgais deputāts) atgādināja, ka deputātu zvērestā nav ne vārda par iespēju atturēties balsojumā. Turklāt citiem cilvēkiem savos darbos nav iespējams atturēties no lēmuma pieņemšanas. "Es divus gadus neesmu spējis nospiest pogu "atturos". Es vienmēr balsoju "par" vai "pret", un man gabals nav nokritis," paziņoja Kaimiņš.
Citu nostāju pauda Ivars Brīvers (Latvijas Reģionu apvienība), kurš uzsvēra, ka “atturēšanās poga” ir jāatstāj, jo var būt “objektīvi apstākļi”, kādēļ tā ir nepieciešama. Vienlaikus viņš atzina, ka gan pats, gan viņa pārstāvētā apvienība atturas vien ļoti īpašos gadījumos.
“Priekšlikuma būtība ir ņemt vērā tikai tās balsis, kas ir ''par'' vai ''pret'', līdz ar to vairs nav būtisks jautājums – atstāt balsošanas pogu ''atturos''. Atturēšanās tad nozīmētu patiesu atturēšanos, kas atbilst šī brīža nebalsošanas būtībai, saglabājot sava klātesošā statusu,” sacīja Brīvers.
Toties Ilmārs Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts) pauda, lai arī atturēšanās balsojums ir neskaidrs, jo nedefinē balsotāja attieksmi, tomēr neizskaudīs deputātu praksi izvairīties no viedokļa paušanas. Proti, viņi vispār nepiedalīsies balsojumos.
Līdzīgu viedokli pauda Solvita Āboltiņa (“Vienotība”), kura bilda, ka daudz svarīgāk ir sabiedrībai skaidrot savus lēmumus. Aizliedzot atturēties balsojumos, daļa deputātu “izņems kartīti” no balsošanas iekārtas, tādējādi radot jaunu problēmu – kvoruma neesamību.
Viņa arī debatēs izteicās, ka iespēju atturēties valdošās koalīcijas partiju deputāti izmanto, piemēram, gadījumos, kad jābalso par opozīcijas priekšlikumiem, kuru īstenošanai nepietiek naudas valsts budžetā."Ikviens arī pozīcijā zina, ka pensijas ir mazas un tām vajadzētu būt lielākām. Bet tie, kas ir valdībā, saprot, ka tikpat labi mums ir drošība, veselība un izglītība un ir jāvar atrast [pareizo] priortitāti. Es esmu redzējusi, kā mani kolēģi braukā pie vēlētājiem kaut kur reģionos un rāda: "Mēs jau gribējām tās pensijas palielināt, bet šie bija pret!". Tieši tāpēc mēs atturamies," skaidroja Āboltiņa.
Lielākās opozīcijas partijas „Saskaņa” deputāts Ivars Zariņš savukārt pauž, ka atturēšanās iespēja lieti noderot gadījumos, kad deputāti nav paspējuši iepazīties ar izskatāmo likumprojektu un formulēt skaidru nostāju pret to. "Opozīcijas deputātiem diemžēl ļoti bieži ir tāda situācija, ka viņiem ir sagatavots likumprojekts, ko viņi ir saņēmuši iepriekšējā vakarā pēc darba dienas beigām. Nākošajā rītā viņam par to ir jābalso. Tad pasakiet, kā viņam balsot par likumprojektu, par ko viņam nav bijis iespējams diskutēt un iepazīties - pret šādu likumprojektu vai par šādu likumprojektu? Šeit nav runa par to, ka mēs noņemsim nost vienu balsošanas iespēju. Šeit ir runa par to, ka ir principiāli jāpārkārto Saeimas darbs," sacīja Zariņš.
Saeimas deputātiem galīgais lēmums par to, vai aizliegt balsojumos parlamentāriešiem atturēšanās iespēju, būs jāpieņem līdz nākamā gada 15. janvārim.
