Dienas notikumu apskats

Pie Izglītības ministrijas Vecrīgā notika krievu skolu aizstāvju protesta akcija

Dienas notikumu apskats

Dienu pirms Spānijas Senāta balsojuma katalāņu reģiona valdība paziņos savu rīcības plānu

Valdībai pārmet budžeta uzkrājumu neveidošanu

Valdībai pārmet «drošības spilvena» trūkumu budžeta izstrādē

Fiskālās disciplīnas padomi satrauc tas, ka, veidojot nākamā gada valsts budžetu, valdība audzējusi tēriņus, nedomājot par "drošības spilvena" jeb uzkrājuma veidošanai. Tāpat nepietiekami ir izvērtēta nodokļu reformas ietekme uz valsts budžeta nodokļu ieņēmumiem, pirmdien, 23. oktobrī, Saeimas Budžeta komisijas sēdē norādīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. 

Ekonomiskās izaugsmes laikā valdībai lielāks akcents jāliek uz fiskālā nodrošinājuma rezerves veidošanu, tādējādi uzkrājot līdzekļus grūtākiem laikiem. Šādu viedokli pirmdien notikušajā Saeimas Budžeta komisijas sēdē, kurā deputāti iepazīstināti ar valdības iesniegto budžeta likumu un vidēja termiņa budžeta ietvaru turpmākajiem trim gadiem, pauda Fiskālās disciplīnas padomes vadītājs Platais.

Kas ir Fiskālās disciplīnas padome?

Tā ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota Fiskālās disciplīnas likuma ievērošanas uzraudzībai. Pēc tam, kad gan Latvija, gan virkne citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu piedzīvoja smagu ekonomisko krīzi, 2011.gada nogalē eirozonas valdību vadītāji lēma, ka ir nepieciešams jauns starpvaldību līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Tapa tā dēvētais Fiskālais līgums, lai atturētu ES dalībvalstis no pārmērīga budžeta deficīta un valdību parādu veidošanas.

2013. gadā Saeima pieņēma “Fiskālās disciplīnas likumu”, kas paredz ilgākā termiņā nodrošināt stingru Latvijas valsts fiskālo disciplīnu. Un, lai to uzraudzītu, izveidota arī jau minētā Fiskālās disciplīnas padome. Tā darbu sāka 2014.gada janvārī un padomē ir seši locekļi – padomes vadītājs, bijušais finanšu ministra ārštata padomnieks Jānis Platais, Rīgas Tehniskās universitātes kanclers Ingars Eriņš, publisko finanšu eksperts Andžs Ūbelis, “Swedbank” galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks, Rīgas Ekonomikas augstskolas pārstāvis Mortens Hansens un Igaunijas bankas viceprezidents Ulo Kāsiks.

"Tā ir ļoti vienkārša, elementāra prakse. Ja mēs gribam sliktajos gados aizņemties naudu, tad labos gados ir nepieciešams šos parādus mazināt, atdot," sacīja Platais.

Uzteicama esot prakse ikgadējā budžeta likuma sagatavošanas procesā revidēt budžeta izdevumus, taču to noteikti vajadzētu darīt aktīvāk, sacīja Platais:

"Ir nepieciešams ravēt nezāles. Ir virkne izdevumu, kas ir iesēdušies mūsu izdevumu bāzēs jau ilgāku laiku. Ja tos neizdosies efektivizēt un pārskatīt, tad mēs turpināsim tērēt resursus lietām ar mazāku prioritāti, bet līdzekļu pietrūks citām svarīgākām valdības pozīcijām."

Fiskālās disciplīnas padome ir nobažījusies par nodokļu reformas ietekmi uz valsts budžeta nodokļu ieņēmumiem – tā esot notikusi, neizvērtējot vajadzības, norādīja Platais: "Reformas realizācijā nav pietiekami izvērtēts, cik liels finansējums valstij ir vajadzīgs ilgākā laika posmā. Tā kā reforma ir ļoti plaša, padomes aprēķini neliecina, ka nodokļu ieņēmumu līmenis varētu celties līdz valdības deklarācijā nospraustajiem 33% no iekšzemes kopprodukta.”

Izmaiņas nodokļu reformas sakarā piesardzīgi tiek uzlūkotas arī Saeimā. Deputāts Juris Viļums (Latvijas Reģionu apvienība) atzīmēja: "Jūs esat pieņēmuši lēmumu palielināt [minimālo mēnešalgu] no 380 un 430 eiro, bet tagad mēs saņemam uzņēmēju bažas no reģioniem, ka tas radīs apstākļus, ka uzņēmumiem diemžēl nāksies bankrotēt, jo šis pieaugums ir pārāk straujš." 

Komentējot Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja pārmetumus par rezerves neveidošanu laikā, kad ekonomikas pieauguma rādītāji uzskatāmi par labiem, valdības vadītājs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) teica: "Mēs jau nevaram nodokļu reformas efektu zīmēt gaisā. Es saku, ka būs labāk, bet budžets jau tiek stādīts matemātiski."

Tikmēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kura, tāpat kā Kučinskis, pārstāv Zaļo un Zemnieku savienību, atzina, ka starp Finanšu ministriju un Fiskālās disciplīnas padomi ir domstarpības par izdevumu plānošanu. Viņasprāt, satraukumam par pārlieku pieaugošiem budžeta izdevumiem nav pamata.

"Mēs gadu beigsim labāk, nekā bija plānots. Mums bija plānots budžeta deficīts 1,1% no IKP [iekšzemes kopprodukta], bet jau tagad ir zināms, ka tas nepārsniegs 0,9%. Ar visiem Fiskālās disciplīnas padomes norādītajiem pārkāpumiem mēs strādājam labāk, nekā bija domāts," teica ministre.

Fiskālās disciplīnas padome arī nepiekrīt, ka veselības aprūpes papildu izmaksas tiek finansētas uz budžeta deficīta, proti, aizņemtas naudas rēķina. Gan premjers, gan finanšu ministre arī šiem pārmetumiem īsti nepiekrīt. Turklāt finanšu ministre atgādina, ka veselības aprūpei nauda atvēlēta ar konkrētu mērķi un Eiropas Komisija deva atļauju palielināt deficītu šī mērķa dēļ.  

"Ja Veselības ministrija parāda, ka šie pasākumi ir tādi, kas dos uzlabojumu - būs īsākas rindas, pakalpojums kvalitatīvāks, dzīves ilgums attiecīgi garāks (..). Ja šis plāns nebūs pārliecinošs, mēs netērēsim šo naudu citām nozarēm. Mēs neizmantosim veselības atkāpi, lai palielinātu fiskālo telpu," teica ministre.

Naudas veselības aprūpei ir arī viens no tiem jautājumiem, kas visvairāk interesēja deputātus, jo reformas, kas šai naudai liktas pretim, joprojām ir neskaidras.

Fiskālās disciplīnas padome šogad sagatavojusi jau vairākus neatbilstības ziņojumus. Nākamā gada budžetā plānotais deficīts pārsniedz 290 miljonus eiro.

Budžeta projekta izskatīšana Saeimas komisijā turpināsies otrdien, 24. oktobrī. Trešdien, 25. oktobrī, valsts nākamā gada budžeta projektu pirmajā lasījumā paredzēts apspriest plenārsēdē.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti