Dienas notikumu apskats

Daļa seksuālo varmāku atkārtoti izdara dzimumnoziegumus

Dienas notikumu apskats

Kremlis: Turcijas iebildes nekļūs par šķērsli Sīrijas miera sarunām

Pieņem 2018.gada budžetu - papildu nauda ceļiem, ģimenēm un māksliniekiem

Pieņem 2018.gada budžetu - papildu nauda ceļiem, ģimenēm un sociālā aizsardzība māksliniekiem

Saeima ceturtdien, 23.novembrī, apstiprināja nākamā gada valsts budžetu galīgajā lasījumā. Tā pavadošie likumprojekti paredz pakāpeniski palielināt finansējumu autoceļiem, ieviest sociālo aizsardzību radošo profesiju pārstāvjiem un deleģēt valdībai tiesības noteikt piemaksas pie ģimenes pabalstiem atkarībā no bērnu skaita.

Deputāti pārsvarā ir pieturējušies pie Ministru kabineta rekomendācijām, un gandrīz visi iesniegtie priekšlikumi par papildu naudas piešķiršanu dažādiem pasākumiem ir noraidīti.

Budžeta likumprojektu paketē iekļauti 30 dažādi likumprojekti. Lielākais finansējuma pieaugums – 235 miljonu eiro apmērā – nākamgad paredzēts veselības nozarei. Aizsardzības joma papildus saņems 126,8 miljonus eiro – finansējums šai jomai sasniegs NATO prasītos 2% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2018. gadā plānoti 8,75 miljardi eiro, bet izdevumi – 8,95 miljardi. Deficīts plānots 1% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta.

Šogad deputāti bija vienojušies nedalīt naudu parlamentāriešu izvēlētiem projektiem jeb „deputātu kvotām”. Arī gandrīz visus opozīcijas deputātu priekšlikumus Saeimas vairākums noraidīja.

Autoceļu finansējums

Saeima apstiprināja, ka nākamgad finansējumu autoceļu uzturēšanai palielinās uz papildu akcīzes ieņēmumu rēķina.

Saeima apstiprināja izmaiņas likumā, kas paredz – ja faktiskie naftas akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniegs plānoto, šo starpību novirzīs autoceļiem. Par bāzes gadu akcīzes nodokļu ieņēmumu novērtēšanai noteiks pēdējo gadu, par kuru zināmi akcīzes nodokļa par naftas produktiem faktiskie ieņēmumi.

Savukārt no 2020.gada finansējumu autoceļu fondam paredzēts palielināt vismaz par 5% gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gadā finansējumu, ja nominālā iekšzemes kopprodukta prognoze attiecīgajam gadam pieaug vismaz par 5%.

Valdība līdz 2018.gada 1.jūlijam apstiprinās plānu par pakāpenisku finansējuma palielināšanu autoceļu fondam, līdz tas sasniegs 80% no naftas produktu akcīzes ieņēmumiem un ieņēmumiem no auto ekspluatācijas nodokļa un ceļu lietošanas nodokļa.   

Ārstu darba laika apmaksa

Apstiprinātas arī izmaiņas Ārstniecības likumā, kas  paredz - no 2020.gada mediķiem par virsstundām maksās atbilstoši standartam, nevis kā par normālu darba laiku. 2018.gadā normālais pagarinātais darba laiks nevarēs pārsniegt 50 stundas, bet 2019.gadā - 45 stundas nedēļā.  

Par nostrādātajām stundām, kas pārsniedz darba likumā noteiktās 40 stundas nedēļā, mediķiem būs jāsaņem 2018.gadā ne mazāk kā 1,2 stundas likmes un 2019.gadā - ne mazāk kā 1,35.

No šī gada 1.jūlija  mediķi var strādāt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā. Līdz tam mediķiem varēja noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī, paredzot par tām visām vienādu darba samaksu. Citās nozarēs strādājošajiem normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā.

Pagarinātā normālā darba laika pakāpeniskai atcelšanai 2018.gadā papildus nepieciešami 7,77 miljoni eiro, bet 2019.gadā – 15,68 miljoni eiro. Savukārt 2020.gadā, atgriežoties pie virsstundu standarta apmaksas, šim nolūkam nepieciešami 20,48 miljoni eiro. 

Mājokļa programma jaunajiem speciālistiem

Saeima akceptēja arī likuma grozījumus, kuri paredz, ka nākamgad valsts atbalstu mājokļa iegādei saņems ne tikai ģimenes ar bērniem, bet arī jaunie speciālisti līdz 35 gadu vecumam, kuri ieguvuši profesionālo vai augstāko izglītību. Aplēsts, ka šādu atbalstu nākamgad varētu saņemt aptuveni tūkstotis jauno speciālistu.

Uzturēšanās atļauju cena

Turpmāk termiņuzturēšanās atļaujas pagarināšanai tiem, kas atļaujas saņēmuši par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kapitālsabiedrībās un banku pakārtotajās saistībās, būs jāiemaksā budžetā 5000 eiro. Šo summu varēs maksāt pa daļām –  pirmo daļējo maksājumu 1000 eiro apmērā iemaksāt atkārtotās atļaujas saņemšanas brīdī un turpmāk 1000 eiro ik gadu, reģistrējot termiņuzturēšanās atļauju.

Sociālā palīdzība māksliniekiem

Saeimas pieņemtais Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums ļaus valstij sniegt sociālo atbalstu arī tiem māksliniekiem, kuriem nav darba devēja, piemēram, gleznotājiem, literātiem vai ārštata režisoriem. Valsts tam paredzējusi pusmiljonu eiro gadā. Radošās personas statusu piešķirs radošās apvienības, bet uz pabalstu varēs pretendēt tad, ja radošās personas ienākumi trīs mēnešus pēc kārtas būs mazāki par pusi no minimālās algas.

Atbalstu varēs saņemt tikai aktīvi autori un izpildītāji, kuriem publiskoti darbi pēdējo trīs gadu laikā.  Atbalsta apmērs radošām personām mēnesī nevarēs pārsniegt minimālo mēnešalgu, un to varēs saņemt ne vairāk kā sešus mēnešus viena gada periodā.

Paredzēts finansiāli atbalstīt arī radošas personas pensijas vecumā, tai skaitā ārstniecības un komunālo maksājumu daļējai segšanai.  Kopumā atbalstu varētu saņemt 175 personas. Likums neattieksies uz jaunradi kā amatierkustības izpausmi, amatniecību un ar radošajām jomām nesaistītu zinātnisko jaunradi.

Kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība)Māris Klūga

    "Diemžēl šīs nenoregulētās nodokļu sistēmas dēļ [seniori] ilgstoši nav uzkrājuši sev sociālo atbalstu, tāpēc viņu ienākumi pensijas gados ir stipri zem vidējā. Daudziem tie ir 150 – 200 eiro mēnesī. Tajā pašā laikā viņi visu mūžu ir strādājuši. Ņemot vērā to, ka darba ņēmēji bieži vien ir izvēlējušies autoratlīdzību līgumu, summu nosakot tādu, no kuras viņi pat nevar samaksāt sociālo nodokli un uzkrāt to, mums ir jādomā, kā šos cilvēkus atbalstīt vecumdienās," norādīja kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība).

    Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava sākotnēji bija piedāvājis plašāk definēt radošo personu loku, bet, skatot likumprojektu galīgajā lasījumā, savu priekšlikumu atsauca. To emocionāli komentēja Saeimas ārpusfrakciju deputāts Artuss Kaimiņš: “Dombrava, neatsauc, lūdzu, šo priekšlikumu! Es saprotu, ka tu esi koalīcijas pārstāvis, taču tu vari izdarīt arī kaut ko labu šiem cilvēkiem, kas strādā arī citā sfērā, ne tikai uz skatuves vai raksta ar spalvu. Esi tik labs! Šis ir ļoti labs priekšlikums, šis ir labākais tavs priekšlikums pa visu tavu deputāta dzīvi. Lūdzu ņem savus vārdus atpakaļ, lūdzu atbalstam!”

    “Ja būtu Kaimiņa kungs piedalījies komisijas sēdēs, tad varbūt arī dzirdētu, kādēļ šobrīd nevajadzētu šo normu atbalstīt,” norādīja Dombrava.

    Piemaksas ģimenes pabalstiem atkarībā no bērnu skaita noteiks valdība

    Nākamgad ģimenes valsts pabalstu apmērs nemainīsies, taču ģimenes, kas audzina vairākus bērnus, saņems pabalstu, kura apmēru noteiks valdība. Koalīcija vienojās nākamgad ģimeņu atbalstam atvēlēt 28 miljonus eiro un 32 miljonus - aiznākamgad. Taču pēc ilgām diskusijām un dažu variantu noraidīšanas politiķi vienojās, ka konkrētas piemaksas pie pabalstiem noteiks valdība.

    Par to gandarījumu pauda Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks: "Nekad agrāk tas tā nav bijis. Vienmēr no likuma pieņemšanas brīža tie, kas saņēma stipendiju, tie tika apdalīti. Faktiski šīm ģimenēm... ģimenes valsts pabalsts netika izmaksāts. Turpmāk no 1.janvāra šī kārtība būs mainīta un par katru bērnu, kurš izvēlējies arī profesionālo izglītību, ģimene saņems ģimenes valsts pabalstu."

    Nefinansēs internātskolas

    Tāpat Saeimā atbalstītie grozījumi nosaka, ka jaunu internātskolu dibināšana no 2018.gada 1.janvāra nav atļauta. Savukārt to internātskolu uzturēšanas izmaksas, kas nodibinātas līdz minētajam datumam, no 2018.gada 31.decembra būs jāsedz izglītības iestādes dibinātajam.

    Pret internātskolu slēgšanu asi iestājās partijas "No sirds Latvijai" deputāts Arvīds Platpers. Viņš "Vienotību" pārstāvošo izglītības ministru Kārli Šadurski kritizēja par to, ka pedagogi parastajās skolās nav pietiekami apmācīti, lai varētu strādāt ar internātskolu bērniem: "Jūs neesat strādājis parastā skolā un nezināt. Man diemžēl bija iespēja to darīt 23 gadus. Es varu pateikt vienu – nav viegli. Ir jābūt zināšanām, kā ar šiem bērniem strādāt."

    Azartspēļu uzņēmumiem ikgadējā nodeva 

    Azartspēļu uzņēmumiem, kas azartspēļu pakalpojumu sniegšanā gada laikā izmanto vairāk par 25 azartspēļu iekārtām, ikgadējā nodeva būs 400 000 eiro. Ja iekārtu skaits mazāks, tad ikgadējā nodeva būs 120 000 eiro, paredz Saeimas atbalstītie grozījumi likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli.

    Iepriekš vasarā apstiprinātajām izmaiņām azartspēļu nodokļos, kas no nākamā gada paredzēja ieviest jaunu nodokli kompānijām, kuras piedāvā azartspēļu tiešraides. Uzņēmumi brīdināja, ka šāds nodoklis liks pārskatīt uzņēmumu attīstības plānus Latvijā. Tāpēc Saeimā tika iesniegti nu jau atbalstītie grozījumi.

    Mazāks PVN vietējiem augļiem un dārzeņiem

    No nākamā gada būs mazāka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem – to samazinās no pašreizējā 21% līdz 5%. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas aplēsēm, šādas izmaiņas ļaus augļu, ogu un dārzeņu cenas samazināt par 3%-12%.

    Frakcija “No sirds Latvijai” rosināja PVN likmi samazināt arī pienam, piena produktiem un maizei, kā arī ēdināšanas pakalpojumiem, taču to Saeima neatbalstīja. Tika noraidīts arī līdzīgs deputātes Jūlijas Stepaņenko ("Saskaņa") priekšlikums par samazināto PVN maizei, svaigai gaļai un zivīm, pienam un sviestam.

    Plašākas izmaiņas nodokļu politikā Saeima apstiprināja jau vasarā.

    Turpinās publicēt amatpersonu algas

    Asas debates izraisīja arī “Vienotības” frakcijas deputāta Inta Dāldera priekšlikums saglabāt iestādēm pienākumu katru mēnesi internetā publicēt amatpersonām izmaksāto atalgojumu.

    “Septiņus gadus šī norma strādā. Vairāk nekā 10 000 cilvēku atlīdzības tiek publiskotas internetā. Nevienā instancē nevienas sūdzības nav bijis par šo. Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu! Es domāju, tas ir visu mūsu kopējās reputācijas vārdā,” sacīja Dālderis.

    Dāldera priekšlikumu deputāti atbalstīja par spīti tam, ka atbildīgā komisija lēma noraidoši. Līdz ar to pozitīvais balsojums saņēma arī ovācijas.

    Plašas debates par Policijas akadēmijas atjaunošanu

    Saeimā plašas debates izsauca jautājums par Policijas akadēmijas atjaunošanu. Latvijas Reģionu apvienība rosināja nākamā gada valsts budžetā paredzēt 70 000 eiro priekšizpētei ar mērķi mācības akadēmijā atjaunot līdz ar 2019. gada 1. septembri.

    Pirms koalīcijas vairākums priekšlikumu noraidīja, opozīcijas deputāti tribīnē kritizēja partiju „Vienotība” par to, ka tās vadības laikā 2009. gadā Policijas akadēmija tikusi likvidēta. Deputātu ieskatā tas novedis pie tiesībsargājošo iestāžu darba kvalitātes krituma.

    "Tā bija kļūda, tā bija nepiedodama kļūda un jādomā par Policijas akadēmijas atjaunošanu," sacīja "No sirds Latvijai" (NSL) Saeimas deputāts Ringolds Balodis. "Un man nožēlojami skatīties uz diviem kolēģiem, kuri es nezinu, vai nu frakcijas disciplīnas dēļ skumji skatās atceroties labos laikus policijas akadēmijā. Nu nevar tā darīt! KNAB bijušais vadītājs [Aleksejs] Loskutovs ["Vienotība"]! Nu, iznāciet un pasakiet, kaut vai kā [cits Saeimas deputāts no "Vienotības" Andrejs] Judins un piebalsojiet, ka vispār jau bija taisnība -  nelabi darījām," mudināja Balodis.

    “Vienotības” frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa gan norādīja, ka viena augstskola problēmas neatsisinās un ka Iekšlietu ministrija policistu izglītībai jau izvēlējusies Rīgas Stradiņa universitāti.

    “Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, skatot budžetu, ir skatījusi trīs iespējas par to, kādā veidā policistiem nodrošināt izglītību, un tai skaitā arī par Policijas akadēmijas atjaunošanu. Un, lai policistiem iespējami ātrāk nodrošinātu viņu profesionālo izglītību, tika izvēlēta šī versija, ka tiek izsludināts iepirkums, kurā uzvarēja Rīgas Stradiņa universitāte, kurā jau nākamajā gadā policistiem ir iespējams iegūt izglītību. Jautājumi par to, vai ir atjaunojama speciāla iestāde - vienalga, kā viņu sauks, kurā sagatavos tikai policistus,-  ir Iekšlietu ministrijas dienas kārtībā. Iekšlietu ministrijai nevajag šos 70 tūkstošus, lai šo jautājumu pētītu,” sacīja Āboltiņa.

    Opozīcija budžetu kritizē un neatbalsta





    Saistītie raksti
    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti