Jau ilgāku laiku Rīgas pašvaldībā briest plāni apvienot tās pārziņā esošo Rīgas 1. slimnīcu, Rīgas 2.slimnīcu un Dzemdību namu. Turklāt tā nav vienkārši administratīvo funkciju optimizācija, kā tas nereti ir reorganizāciju gadījumos. Pašvaldībā neslēpj - viens no galvenajiem mērķiem ir atjaunot pirms astoņiem gadiem likvidēto diennakts stacionāro palīdzību 1. slimnīcā. Veselības ministrijā atzīst, ka sarunas notiek, tomēr būtu pārsteidzīgi runāt par vienkāršotu agrāko funkciju atjaunošanu.
Šobrīd Rīgas 1.slimnīcā pamatā ir ambulatorā un dienas stacionāru palīdzība un diagnostika. Kaut slimnīcai 2009.gadā likvidēts neatliekamās palīdzības un daudzprofilu slimnīcas statuss, agrākos laikus tur neaizmirst. No 2010.gada ārstniecības iestādē ieguldīti vairāk nekā 25 miljoni eiro – arī palātās, kuras atkal varētu izmantot diennakts stacionāram. Bet pie tāda varētu tikt tikai daudzprofilu slimnīcas statusa gadījumā.
Daudzprofilu slimnīcas statusu savukārt varētu iegūt, apvienojot dažādās Rīgas pašvaldības īpašumā esošās monoprofila ārstniecības iestādes – 1.slimnīcu ar traumatoloģijā profilēto 2.slimnīcu un dzemdniecībā profilēto Dzemdību namu. Rīgas domes Labklājības departamentā atzīst, ka par to tiek runāts jau vismaz trīs gadus un no šā gada sākuma – arī ar Veselības ministriju.
"Tas mūsu mērķis sarunās ar Veselības ministriju, kas šobrīd notiek, ir panākt veiksmīgu veselības aprūpes pakalpojumu sakārtošanu Rīgā kopumā. Iesaistot jau daudzprofilu slimnīcu, 1. slimnīcu kā daudzprofilu slimnīcu, kas būtu izveidojusies, stacionāro pakalpojumu sniegšanā," skaidro Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte.
Kondrāte uzsver – ģeogrāfiski visas ārstniecības iestādes paliktu tur, kur šobrīd. Tāpat arī visas pašreizējās funkcijas. Bet vienota organizācija palīdzētu sadarbības jautājumos. Piemēram, šobrīd Dzemdību namam vajadzības gadījumā ķirurga pakalpojumi ir jāpērk ārpakalpojumā. Ja būs vienota iestāde, 1.slimnīcā strādājošu ķirurgu viegli varēšot piesaistīt arī Dzemdību namā.
Pašā Rīgas 1.slimnīcā gan uzsver, ka gala lēmuma, līdz ar to galīgās skaidrības, vai un kādas būs pārmaiņas, nav. Taču slimnīca esot gatava darīt vairāk.
"Pirmās slimnīcas speciālistiem aiz muguras ir liela neatliekamās palīdzības pieredze, un jebkurš process ir organizējams, arī process 24/7 ir organizējams, es domāju, ka var. Vajag saprast tikai, kādā veidā un kā uz to iet," atzīst Rīgas 1. slimnīcas valdes priekšsēdētāja Natālija Zlobina.
Veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienības izvirzīta) norāda – tā ir pašvaldības atbildība, ko darīt ar savām kapitālsabiedrībām – apvienot vai neapvienot. Tomēr, vai šādā apvienotā slimnīcā valsts apmaksātu arī plašākas funkcijas, runāt pāragri.
"Šobrīd, ja mēs skatāmies uz neatliekamās palīdzības sniegšanu, tad tās divas vietas, kas Rīgā ir – Stradiņa slimnīca un Austrumu slimnīca – nodrošina pilnā apjomā to pacientu plūsmu, kas ir nepieciešams. Tā kā es nedomāju, ka mums būtu nepieciešama neatliekamās palīdzības trešā slimnīca. Noteikti nē. Mums ir jāskatās tas, kā šīs pacientu plūsmas, runājot gan par ambulatoro, gan stacionāro, vispār Rīgā sadalās. Bet šobrīd nav tāda uzstādījuma, ka šobrīd būtu jāveido vēl viena tāda paša līmeņa uzņemšanas nodaļa," uzskata ministre.
Cik ilgas varētu būr pašvaldības un ministrijas sarunas, pagaidām esot grūti prognozēt. Konceptuālu vienošanos Rīga gan cer panākt līdz šā gada beigām un par detaļām runāt pēc tam.
