Latvija vienīgā Baltijā bez «Magņitska likuma» un aizvien nogaida

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Līdz ar Lietuvas Seima šīsnedēļas lēmumu Latvija no Baltijas valstīm palikusi vienīgā, kura nav pieņēmusi tā saukto Magņitska likumu, ar kuru savā valstī liegtu iebraukt par cilvēktiesību pārkāpumiem vainotiem ārvalstniekiem; pamatā runa ir par Krievijas ierēdņiem. Arī Latvijā par to runāts, tomēr konkrēti soļi nav sperti. 

Korupcijas apkarotāja Sergeja Magņitska nāve ieslodzījumā Krievijā 2009.gadā, kas tika saistīta ar smagiem pret Magņistki vērstiem cilvēktiesību pārkāpumiem, vairākas valstis mudinājusi pieņemt likumu, kas liegtu savā valstī ielaist par šādiem nodarījumiem atbildīgos. Pirmā bija ASV, pēc tam ar līdzīgu likumu sekoja Kanāda, Lielbritānija, Igaunija un šonedēļ šīm valstīm pievienojās arī Lietuva.

Latvija pagaidām nogaida.

“Varbūt tas nenotiks šogad, bet mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma. Viens iemesls ir, ka šogad Latvija pieņēma Nacionālo sankciju likumu, kas tagad atļauj Latvijai piešķirt sankcijas, kas nav saistītas ar NATO vai Eiropas Savienību. Otrs, es nupat biju Kanādā. (..) Viņi uzsvēra, ka to sauc par Magņitska likumu, bet tas nav īsti tas nosaukums. Viņi vienkārši ir mazliet pagrozījuši savu imigrācijas likumu, un tas ir mērķēts uz konkrētiem pārkāpumiem,” skaidro Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (“Vienotība”).

Saeimas Ārlietu komisija runāšot gan ar Ārlietu ministriju, gan Iekšlietu ministriju, kā un vai rīkoties. “Un vienmēr ir jāskatās, kas ir Latvijas interesēs. Ja mēs kaut ko darām, kas varētu kaitēt Latvijas interesēm, tad tas ir jāpārdomā. No otras puses, mums ir jāvadās no principiem. Un, ja var ietekmēt uzvedību vienā kaimiņvalstīm, tad mums ir jāmēģina to darīt,” norāda Kalniņš.

Lietuvā likumu bija rosinājusi opozīcija, bet to atbalstīja arī varas partijas. Tur norāda – tas ir signāls Kremlim, kādu rīcību Lietuva nav gatava pieņemt. Tagad tur sākušās konsultācijas par to amatpersonu sarakstu, kurām varētu uz šī likuma pamata liegt iebraukšanu valstī.

Opozīcijas līderis, Lietuvas Konservatīvās partijas priekšsēdētājs Gabrieļus Landsberģis jau piedāvājis tajā iekļaut vismaz 44 Krievijas pilsoņus.

“Tas būtu līdzīgs saraksts kā Amerikas Savienotajās Valstīs, bet Savienotajām Valstīm tas ir plašāks, ietverot arī Meksikas narkokarteļu pārstāvjus, kas mums savukārt nav aktuāli,” skaidro Landsberģis.

Paredzams, ka Lietuvā likums stāsies spēkā no janvāra. Tas pieņemts dienā, kad aprit astoņi gadi, kopš Krievijas cietumā miris jurists Sergejs Magņitskis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti