Panorāma

Panorāma

Panorāma

Zinātnieki ceļ trauksmi par finansējuma trūkumu

KNAB nesadarbojās ar DP un SAB «oligarhu sarunu» lietā

Drošības policija: «Oligarhu lietā» KNAB nesadarbojās ar drošības dienestiem

Atsevišķas epizodes no viesnīcā “Rīdzene” noklausītajām Ainara Šlesera sarunām būtu bijušas interesantas arī drošības iestādēm – Satversmes aizsardzības birojam un Drošības policijai, bet KNAB par to nav informējis, tā pirmdien, 9.oktobrī, šo iestāžu amatpersonas apliecināja Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Piemēram, būtisks bijis sarunās skartais termiņuzturēšanās atļauju jautājums, ņemot vērā, ka Ainars Šlesers savulaik bija viens no aktīvākajiem lobētājiem plašākai termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanai.

“KNAB vajadzēja šajā brīdī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) nosignalizēt, un tad SAB tālāk arī domātu, kā rīkoties, jo SAB ir tiešākā komunikācija ar KNAB,” norādīja Drošības policijas priekšnieka vietnieks.

“Savukārt, ja arī Drošības policijas rīcībā būtu nonākusi šī informācija, arī jautājumā par termiņuzturēšanās atļaujām, šīs politikas virzīšana uz priekšu varētu būt pavisam savādāka,” sacīja Ints Ulmanis.

Drošības policija šobrīd arī izvērtē deputāta Raivja Dzintara iesniegumu par iespējamo ārvalstu ietekmi uz iekšējiem procesiem “Rīdzenes sarunu” kontekstā.

Sēdes laikā Drošības policijas priekšnieka vietnieks gan arī atzina, ka, šobrīd sākot par to pārbaudi, ir jautājums par tās produktivitāti. Ja šāda informācija drošības iestāžu rīcībā būtu savlaicīgi, būtu iespējas uz to reaģēt. SAB priekšnieka vietnieks Andis Freimanis gan sprieda, ka kopainu operatīvie darbinieki varēja arī uzreiz neredzēt, jo informācija ienāk pamazām.

“Jāņem vērā, ka tanī brīdī šiem darbiniekiem vienkārši šīs informācija bija par maz un varbūt bija citas prioritātes, cita, būtiskāka informācija, lai šis kriminālprocess būtu. Tā kā tas ir ļoti grūti dot kaut kādus tādus secinājumus, nezinot visu šo,” atzina Feldmanis.

Korupcijas novēršanas un apkarošas birojā nevarot minēto situāciju komentēt, jo personas, kuras varēja pieņemt lēmumu par ziņošanu SAB vai Drošības policijai, šobrīd birojā vairs nestrādājot.

Vienlaikus drošības iestādēs uzsver, ka svarīgi izmeklēt arī to, kā šādas sarunas, kas ir valsts noslēpums, varēja nonākt publiskajā telpā.  

Jau sēdes sākumā SAB pārstāvis norādīja, ka žurnāla “Ir” sarunu publiskošanas motivāciju nav pamata saistīt ar valsts drošības apdraudējumu. Bet, runājot par sarunu saturu – atsevišķi jautājumi drošības iestādēm gan būtu bijuši interesanti, ja tie savlaicīgi tām būti zināmi.

SAB un arī Drošības policijā gan atzīst, ka būtu jānoskaidro, kā šī sarunas, kas ir valsts noslēpums, nonākušas publiskajā telpā. No komisijas sēdē runātā gan izriet, ka, pateicoties šai publiskošanai, arī pašas iestādes uzzinājušas to, kas tām būtu bijis noderīgs.    

Komisijas vadītāja Inguna Sudraba pēc pirmdienas sēdes atzina, ka iestāžu sadarbības jautājums ir viens no risināmajiem uzdevumiem. Nākamajā komisijas sēdē, kas notiks 30. oktobrī plānota Aināra Šlesera iztaujāšana.

Jau vēstīts, ka "oligarhu sarunu" parlamentārās izmeklēšanas komisija Saeimā izveidota pēc žurnāla "Ir" publiskotajām “Rīdzenes sarunām”, kurās tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainars Šlesers – un pazīstami uzņēmēji esot pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt