Pagājis gads, kopš spēkā stājušās izmaiņas likumā, kas paredz, ka sods var draudēt ne tikai par nelegālās televīzijas izplatīšanu, bet arī par izmantošanu. Tāpat kopš Latvijā aizliegti Krievijas propagandas TV kanāli, policija pastiprināti strādā nelegālās televīzijas apkarošanas jomā. Bet vai kaimiņvalsts medijus joprojām labprāt skatās pierobežas iedzīvotāji, kuriem arī bez speciālām iekārtām ir pieejama gan Krievijas, gan Baltkrievijas televīzija un arī radio?
Autora ziņas
Bebri Preiļu parkā dzīvo jau pāris gadus, taču lielākus postījumus ūdens tuvumā augošajiem kokiem un košumkrūmiem sāka radīt pagājušā gada vasarā. Tolaik esot meklēti dažādi problēmas risinājumi, taču par labāko un efektīvāko veidu parkā dzīvojošo bebru skaita samazināšanai atzītas medības, un mednieki jau sākuši savu darbu.
Rēzekniešu Alda un Gunas Kišu ģimenē aug trīs bērni – deviņgadīgais Gints, piecgadīgā Aiva un trīsgadīgais Stefans. Abi vecāki ir mūziķi un ikdienā ne tikai muzicē, bet arī strādā par mūzikas pedagogiem. Šobrīd viņi aktīvi gatavo savu pirmo ģimenes koncertprogrammu "Piedzimt mūzikai". Popularizēt ģimeniskās vērtības, priecāties par kopā būšanu un sniegt pozitīvas emocijas – tas esot galvenais šīs koncertprogrammas uzdevums. Šobrīd vēl notiek aktīvs mēģinājumu process, bet jau tagad viņos ir apņemšanās ar koncertiem apceļot Latviju.
Preiļu domes deputātu vairākums lēmis par labu jaunas šķeldas katlu mājas būvniecībai, kuras aptuvenās izmaksas kopā ar siltumtrasi varētu būt 5,4 miljoni eiro. Opozīcijas deputāti šādu lēmumu uzskata par sasteigtu un ekonomiski nepamatotu – neesot izvērtēta iespēja atjaunot jau esošo infrastruktūru un nav bijušas diskusijas ar privāto pakalpojuma sniedzēju par efektīvākajiem risinājumiem apkures problēmām Preiļos.
Pēteris un Maruta Anusāni, piepalīdzot meitai Amandai un dēlam Laurim, savā zemnieku saimniecība "Māras" Preiļu novadā jau vairāk nekā 20 gadus audzē sīpolu lokus. Šobrīd divās apkurināmās siltumnīcās aug jau lociņu otrā raža. Saimnieki stāsta, ka no jaunā gada līdz aprīlim – četrus mēnešus – gulēt sanākot pavisam maz, jo naktī jāceļas kurināt siltumnīcu krāsnis. Toties viņi esot rūdīti un šoziem neesot slimojuši pat ar iesnām. Lociņu sezona zemnieku saimniecībā "Māras" būs līdz pat maija sākumam, kad sāksies tomātu stādu laiks.
Četrās Rēzeknes pilsētas mazākumtautību skolās fakultatīvajās nodarbībās skolēni apgūst krievu valodu un literatūru. Pašvaldība šādas nodarbības finansē kopš 2020. gada, kad mācību programmas ietvaros samazinājās krievu valodas stundu skaits. Finansējums šim mērķim vairāk nekā 20 tūkstoši eiro apmērā piešķirts arī šogad. Pilsētas domes opozīcijas deputāti šādu iniciatīvu nosoda, uzskatot, ka integrācijas veicināšanai un skolēnu konkurētspējas uzlabošanai mazākumtautību skolās jāstiprina tieši latviešu valodas zināšanas.
Latvijas Sarkanā Krusta Jēkabpils nodaļā strādā trīs brīvprātīgās – Broņislava, Margarita un Lilija. Jaunākajai no viņām ir 75 gadi, vecākajai - 83. Lai arī vecums viņām cienījams, sievietes atzīst – mājās vienas nosēdēt nevar. Tur esot tikai televizors un ledusskapis. Sarkanajā Krustā viņas strādā ar cilvēkiem, un tas dod dzīvei nepieciešamo enerģiju un sajūtu – esi vajadzīgs.
Pusotru mēnesi pēc plūdiem Jēkabpils ir atguvusi savu ierasto dzīves ritmu. Pašlaik akūtākie plūdu radītie postījumi pilsētā ir novērsti. Pašvaldība pavasara plūdiem esot gatava, dambis kritiskākajās vietās ir nostiprināts. Turklāt vismaz pašlaik ūdens līmenis Daugavā ir zems un tā svārstības nelielas.
Gada balvas "Boņuks 2022" pasniegšanas ceremonijā, kas norisināsies 4. martā, par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godinās fotomākslinieku, fotovēsturnieku un daudzu Latgalei veltītu fotogrāmatu veidotāju Igoru Pliču. Šobrīd viņš pats fotografē reti, bet vairāk ir pievērsies fotogrāfijas vēstures izpētei un pasaulslavenā fotogrāfa Jāņa Gleizda arhīva kārtošanai. Igors Pličs par savu misiju uzskata kalpošanu cilvēkiem, un šis ir pirmais "Boņuks", ko saņems fotogrāfs.
Pirms pieciem gadiem Rēzeknes novada Dricānu pagastā iegādājās pamestu lauku īpašumu, kuru atjauno un iekārto pašu spēkiem, izmantojot videi draudzīgu pieeju. Covid–19 laiks esot licis domāt plašāk, un nu jaunieši iegādājušies Hailandes šķirnes govis un neliela auguma zirgus – Konikus. Nesen sākuši audzēt arī vistas. Radošā sēta "Leiceiši" – tā viņi sauc savu lauku īpašumu, jo ikvienā nodarbē meklē radoši praktiskus risinājumus.
Februārī latviešu valodas apmācības Ukrainas civiliedzīvotājiem vairākās Latvijas vietās uzsāka Latvijas Sarkanais Krusts. Viena mācību grupa trīs reizes nedēļā tiekas Rēzeknes novada Adamovā, kur bijušajā skolas ēkā dzīvo 90 ukraiņi. Daudzi no viņiem Latvijā ieradušies jau pirmajās kara nedēļās, taču latviešu valodā joprojām zina vien dažus vārdus. Ikdienā lielākajai daļai latviešu valoda nav nepieciešama. Arī tie, kas strādā, lielākoties ar kolēģiem un klientiem komunicē krieviski.
Raimonds Beitāns savā dzīvoklī Rēzeknē nu jau gandrīz desmit gadus nodarbojas ar klūgu grozu un paplāšu pīšanu. Amatu Raimonds apguvis Latvijas Neredzīgo biedrības rīkotajās apmācībās. Sākumā tas bijis viņam kā vaļasprieks, bet tagad, zināšanām un prasmēm pilnveidojoties, tā kļuvusi par nodarbošanos, ar ko viņš pelna iztiku.
Autoveikalam laukos ir nozīmīga loma – gan pārtikas un pirmās nepieciešamības preču sagādē, gan arī kā iespējai socializēties un senioriem saglabāt savu patstāvību. Tā kā laukos cilvēku paliek arvien mazāk, autoveikali nereti slēdz vai saīsina savus maršrutus, un vietējiem jārod jauni risinājumi pārtikas iegādei. SIA "TASS" autoveikals uz Rēzeknes novada lauku ciemiem trīs dažādos maršrutos brauc katru darba dienu. Tā pārdevējai ziemā līdzi vienmēr ir lāpsta un smiltis, kas lieti noder, ja kādreiz gadās iestigt.
Lai arī par ābolu laiku uzskatām rudeni, Rēzeknes tirgū pieprasījums pēc vietējiem āboliem palielinājies tieši tagad. Rēzeknes novada zemnieku saimniecības "Ķirši" noliktavās vēl esot vairāk nekā 50 tonnas ābolu, kas jāpārdod līdz aprīlim, kad pircēji kā vitamīnu avotu vairāk sāks izvēlēties pirmos pavasara dārzeņus. "Ķiršu" saimnieks Dimitrijs Pavlovs aizvien ir jaunu ābolu šķirņu meklējumos, lai Latvijā izaudzētie āboli veikalos ne tikai garšas, bet arī izskata ziņā spētu konkurēt ar ievestajiem augļiem no Polijas.
Dabas liegums "Lubāna mitrājs" ir unikāls Eiropas un pasaules nozīmes dabas komplekss, kas aizņem 513 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Tas izveidots 2009. gadā, apvienojot 12 mazākus dabas liegumus. Līdz šim spēkā bija katram liegumam individuālie dabas aizsardzības noteikumi, taču nu tapis pirmais kopīgais dabas aizsardzības plāns visai Lubāna mitrāja teritorijai. Pašlaik notiek plāna sabiedriskā apspriešana, un vietējie iedzīvotāji pauduši satraukumu par tajā ietverto pasākumu negatīvu ietekmi uz viņu īpašumiem un dzīvesveidu.
To, vai zušu masveida bojāeja Rāznas ezerā var atkārtoties, paredzēt nevar, norādījuši eksperti. Pērn septembrī Rāznas ezera krastā masveidīgi izskaloja beigtas zivis, kas pamatā bija zuši. Savākt beigtās zivis talkā Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) bija devušies gan vietējie iedzīvotāji, gan makšķernieki, gan arī pašvaldība. Kopumā savākti aptuveni 560 kilogrami beigtu zivju, kas tika nodotas tālākai utilizācijai. DAP secināja – zivis Rāznas ezerā gāja bojā vairāku faktoru izraisītas novājinātas imunitātes dēļ.
Rēzeknē dienas aprūpes un rehabilitācijas centrā "Spārīte" šonedēļ atklāts baseins, kurā fizioterapijas pakalpojumu saņems bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Baseins ir aprīkots ar pacēlāju, lai tas būtu pieejams arī bērniem invalīdu ratiņos. Nodarbības pirmām kārtām ir paredzētas dienas centra "Spārīte" klientiem, kas ir deinstitucionalizācijas projektā iesaistītie mazie rēzeknieši. Fizioterapijas pakalpojums jaunajā baseinā Rēzeknes pilsētas teritorijā deklarētajiem bērniem būs bez maksas.
Raimonds Vāverāns ir skārdnieks ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Amatu apguvis pie meistara un savu uzņēmumu izveidojis Rīgā, kur taisījis jumtus Jūrmalas un Rīgas privātmājām un sabiedriskiem objektiem. Nu jau vairākus gadus atgriezies Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, kur bijušajā aptiekas mājā ierīkojis skārdnieka darbnīcu. No skārda Raimonds prot izgatavot visu – sākot no pelnu liekšķeres līdz sarežģītas konstrukcijas baznīcas jumtam un dizaina objektam. Skārdnieka darbs esot ļoti grūts, tāpēc šajā profesijā ilgstoši strādā vien retais.
Rēzeknes sieviešu koris "Medicus" ierakstījis šūpuļdziesmu albumu ar nosaukumu "Čučiet!". Tajā iekļautas astoņas kompozīcijas, no kurām sešas ir latgaliešu komponistu radītas. Šūpuļdziesmas nav tipisks žanrs korim, taču albuma veidotāji atzīst, ka sieviešu korim tās ļoti piestāv. Dalība korī esot nepārtraukts mācīšanās un pilnveidošanās process, un darbs pie albuma palīdzējis "Medicus" celt arī kora kvalitāti.
Jēkabpils novada pašvaldība izplatījusi paziņojumu ar aicinājumu iedzīvotājus veikt savu īpašumu, tajā skaitā pagalmu un dārzu, atsūknēšanu no palu ūdens. Nu jau četru dienu garumā savus pagrabus no ūdens cenšas atbrīvot Zvejnieku ielas iedzīvotāji. Tā ir viena no tām ielām, kas, sākoties plūdiem Jēkabpilī, applūda visātrāk. Tā atrodas Daugavas kreisajā krastā, un te vēl rīta pusē brīdinājums par evakuāciju nebija atcelts, taču Latvijas Radio novēroja, ka iedzīvotāji atradās savās mājās, cīnoties ar plūdu radītajām sekām. Lielākā daļa uzrunāto te dzīvojošo savus īpašumus ir apdrošinājuši un cer uz kompensācijām.
Lubāna ezers ir vislielākais iedambētais ezers Eiropā. No visām pusēm to ieskauj četri dambji. Pirms pieciem gadiem ilglaicīgo lietavu rezultātā tika izskalots Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā esošā Ziemeļu dambja krasts, pietuvojoties bīstami tuvu gar ezeru izbūvētajam ceļam. Toreiz izskalotās dambja nogāzes tika nostiprinātas ar dolomīta šķembām, bet jau tad bija skaidrs, ka nepieciešami nopietnāki dambja atjaunošanas darbi. Šobrīd Ziemeļu dambis ir atjaunots, samazinot plūdu draudus gandrīz 32 tūkstošu hektāru plašajā teritorijā Rēzeknes, Gulbenes, Madonas un Balvu novadā.
Antonu Slišānu pazīst kā rakstnieku, novadpētnieku un kultūras darbinieku no Upītes. Lai arī Antons jau vairāk nekā desmit gadus ir aizsaulē, viņa iesākto darbu dzimtā novada tradīciju kopšanā un latgaliešu valodas popularizēšanā turpina viņa bērni un mazbērni. Šobrīd tiek atjaunotas un ierakstītas Antona Slišāna pasakas latgaliski, ko drīzumā varēs noklausīties "YouTube" kanālā. Top arī krāsaina Antona Slišāna pasaku grāmata, kuras ilustrāciju autors ir viņa mazdēls divpadsmitgadīgais Jēkabs Slišāns.
Šobrīd Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 44 tūkstoši Ukrainas bēgļu. Viņi ierodas Latvijā katru dienu – lielākā daļa no viņiem mūsu valsti šķērso tikai tranzītā, daļa te paliek uz ilgāku laiku. Biedrības "Tavi draugi" un "Gribu palīdzēt bēgļiem" Grebņevas un Silenes robežkontroles punktos ir izveidojušas palīdzības sniegšanas punktus. No 12. janvāra šāds punkts atvērts arī Terehovā. Inga Zagorska nu jau četrus mēnešus regulāri brauc uz Grebņevas robežkontroles punktu Ludzas novadā un darbojas tur kā brīvprātīgā, sagaidot ukraiņus uzreiz pēc tam, kad viņi šķērso robežu un ierodas Latvijā no Krievijas. Brīvprātīgā Inga Zagorska stāstīja par to, kāda ir ikdiena uz robežas un kur viņa rod spēku sniegt palīdzību citiem.
Rēzekne līdz šī gada beigām plāno izveidot infrastruktūru, lai varētu nodrošināt siltumu pilsētā, izmantojot tikai atjaunojamus dabas resursus. Pilsētas Centra rajonā nesen darbu sākusi jauna šķeldas katlu māja, ko pagājušajā gadā ir uzbūvējis privāts investors. Tāpat noslēdzies SIA "Rēzeknes siltumtīkli" rīkotais iepirkums par jaunas šķeldas katlu mājas izbūvi. Pilsētas iedzīvotāji cer, ka līdz ar pāreju no dabasgāzes uz granulu un šķeldas kurināmo, Rēzeknē samazināsies arī maksa par apkuri.
Velta Mītke ir zemnieku saimniecības "Mītkes" īpašniece. Pašā pierobežā, Baltinavas pagastā, viņa kopā ar saviem dēliem apstrādā tūkstoš hektārus zemes, audzējot kviešus, auzas un griķus. Kopš pagājušā gada saimniecība ir ieguvusi bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu. Velta graudu novākšanas laikā pati brauc ar traktoru, viņai patīk sēdēt arī pie kombaina stūres, bet ziemā beidzot ir laiks ģimenei. Par nozīmīgu ieguldījumu Balvu novada uzņēmējdarbības attīstībā Velta Mītke valsts svētkos saņēma domes Atzinības rakstu.
Upīte ir neliels ciems Ziemeļlatgalē, Balvu novada Šķilbēnu pagastā, kas plašāk pazīstams ar savu nemateriālo kultūras mantojumu un vecāko latgaliešu festivālu "Upītes uobeļduorzs". Ar mērķi attīstīt tūrismu vietējā biedrība pirms trīs gadiem iegādājās likvidētās Upītes pamatskolas ēku. Nu jau pusotru gadu bijušajā angļu valodas klasē profesionālus ierakstu studijas pakalpojumus sniedz Māris Keišs, kurš aizgājis no labi apmaksāta darba Rīgā un pārcēlies uz dzimto pusi Latgalē, lai pievērstos savam bērnības sapnim un darbotos skaņas apstrādes pasaulē.
Šogad apritēs 10 gadi, kopš Rēzeknē atklāta koncertzāle "Gors". Toreiz daudzi rēzeknieši pauda bažas par Rēzeknes Kultūras nama nākotni. Pašvaldībā solīja novārtā Kultūras namu neatstāt, bet veidot darba grupu par turpmāku tā darbības vīziju un stāstīja par ieplānoto nama rekonstrukciju. Tikmēr, aizritot teju desmit gadiem, plānotā rekonstrukcija vēl nav sākta, un tautas mākslas kolektīvi darbojas drēgnās telpās ar tekošu jumtu.