Laura Ieviņa

Latvijas Radio korespondente

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Pierobežā cilvēki patērē gan Latvijas, gan kaimiņvalstu medijus. Par karu runāt izvairās
Pierobežā cilvēki patērē gan Latvijas, gan kaimiņvalstu medijus. Par karu runāt izvairās
Pagājis gads, kopš spēkā stājušās izmaiņas likumā, kas paredz, ka sods var draudēt ne tikai par nelegālās televīzijas izplatīšanu, bet arī par izmantošanu. Tāpat kopš Latvijā aizliegti Krievijas propagandas TV kanāli, policija pastiprināti strādā nelegālās televīzijas apkarošanas jomā.  Bet vai kaimiņvalsts medijus joprojām labprāt skatās pierobežas iedzīvotāji, kuriem arī bez speciālām iekārtām ir pieejama gan Krievijas, gan Baltkrievijas televīzija un arī radio?
Bebri vai kultūras piemineklis – Preiļu muižas parkā sāk šo grauzēju medīšanu
Bebri vai kultūras piemineklis – Preiļu muižas parkā sāk šo grauzēju medīšanu
Bebri Preiļu parkā dzīvo jau pāris gadus, taču lielākus postījumus ūdens tuvumā augošajiem kokiem un košumkrūmiem sāka radīt pagājušā gada vasarā. Tolaik esot meklēti dažādi problēmas risinājumi, taču par labāko un efektīvāko veidu parkā dzīvojošo bebru skaita samazināšanai atzītas medības, un mednieki jau sākuši savu darbu.
«Mīlam viens otru un šo pasauli» – Kišu ģimene no Rēzeknes gatavo koncertprogrammu «Piedzimt mūzikai...
«Mīlam viens otru un šo pasauli» – Kišu ģimene no Rēzeknes gatavo koncertprogrammu «Piedzimt mūzikai»
Rēzekniešu Alda un Gunas Kišu ģimenē aug trīs bērni – deviņgadīgais Gints, piecgadīgā Aiva un trīsgadīgais Stefans. Abi vecāki ir mūziķi un ikdienā ne tikai muzicē, bet arī strādā par mūzikas pedagogiem. Šobrīd viņi aktīvi gatavo savu pirmo ģimenes koncertprogrammu "Piedzimt mūzikai". Popularizēt ģimeniskās vērtības, priecāties par kopā būšanu un sniegt pozitīvas emocijas – tas esot galvenais šīs koncertprogrammas uzdevums. Šobrīd vēl notiek aktīvs mēģinājumu process, bet jau tagad viņos ir apņemšanās ar koncertiem apceļot Latviju.
Preiļos dome plāno būvēt jaunu šķeldas katlu māju; opozīcija iebilst
Preiļos dome plāno būvēt jaunu šķeldas katlu māju; opozīcija iebilst
Preiļu domes deputātu vairākums lēmis par labu jaunas šķeldas katlu mājas būvniecībai, kuras aptuvenās izmaksas kopā ar siltumtrasi varētu būt 5,4 miljoni eiro. Opozīcijas deputāti šādu lēmumu uzskata par sasteigtu un ekonomiski nepamatotu – neesot izvērtēta iespēja atjaunot jau esošo infrastruktūru un nav bijušas diskusijas ar privāto pakalpojuma sniedzēju par efektīvākajiem risinājumiem apkures problēmām Preiļos.
«Lociņu audzēšana ir mūsu ģimenes kaislība». Kā Anusānu ģimene saimnieko Preiļu pusē 
«Lociņu audzēšana ir mūsu ģimenes kaislība». Kā Anusānu ģimene saimnieko Preiļu pusē 
Pēteris un Maruta Anusāni, piepalīdzot meitai Amandai un dēlam Laurim, savā zemnieku saimniecība "Māras" Preiļu novadā jau vairāk nekā 20 gadus audzē sīpolu lokus. Šobrīd divās apkurināmās siltumnīcās aug jau lociņu otrā raža. Saimnieki stāsta, ka no jaunā gada līdz aprīlim – četrus mēnešus – gulēt sanākot pavisam maz, jo naktī jāceļas kurināt siltumnīcu krāsnis. Toties viņi esot rūdīti un šoziem neesot slimojuši pat ar iesnām. Lociņu sezona zemnieku saimniecībā "Māras" būs līdz pat maija sākumam, kad sāksies tomātu stādu laiks. 
Rēzeknē šogad piešķir 21 000 eiro krievu valodas fakultatīvajām nodarbībām; opozīcija nosoda
Rēzeknē šogad piešķir 21 000 eiro krievu valodas fakultatīvajām nodarbībām; opozīcija nosoda
Četrās Rēzeknes pilsētas mazākumtautību skolās fakultatīvajās nodarbībās skolēni apgūst krievu valodu un literatūru. Pašvaldība šādas nodarbības finansē kopš 2020. gada, kad mācību programmas ietvaros samazinājās krievu valodas stundu skaits. Finansējums šim mērķim vairāk nekā 20 tūkstoši eiro apmērā piešķirts arī šogad. Pilsētas domes opozīcijas deputāti šādu iniciatīvu nosoda, uzskatot, ka integrācijas veicināšanai un skolēnu konkurētspējas uzlabošanai mazākumtautību skolās jāstiprina tieši latviešu valodas zināšanas.
Arī pēc 75 gadu vecuma var dot lielu artavu brīvprātīgajā darbā – Broņislavas, Margaritas un Lilijas...
Arī pēc 75 gadu vecuma var dot lielu artavu brīvprātīgajā darbā – Broņislavas, Margaritas un Lilijas pieredze
Latvijas Sarkanā Krusta Jēkabpils nodaļā strādā trīs brīvprātīgās – Broņislava, Margarita un Lilija. Jaunākajai no viņām ir 75 gadi, vecākajai - 83. Lai arī vecums viņām cienījams, sievietes atzīst – mājās vienas nosēdēt nevar. Tur esot tikai televizors un ledusskapis. Sarkanajā Krustā viņas strādā ar cilvēkiem, un tas dod dzīvei nepieciešamo enerģiju un sajūtu – esi vajadzīgs.
Jēkabpilieši pavasara plūdiem esot gatavi
Jēkabpilieši pavasara plūdiem esot gatavi
Pusotru mēnesi pēc plūdiem Jēkabpils ir atguvusi savu ierasto dzīves ritmu. Pašlaik akūtākie plūdu radītie postījumi pilsētā ir novērsti. Pašvaldība pavasara plūdiem esot gatava, dambis kritiskākajās vietās ir nostiprināts. Turklāt vismaz pašlaik ūdens līmenis Daugavā ir zems un tā svārstības nelielas. 
Augšdaugavas musturdeķis tuvojas Ginesa rekordam
Augšdaugavas musturdeķis tuvojas Ginesa rekordam
Naujenes Novadpētniecības muzejā turpinās darbs pie lielā Augšdaugavas musturdeķa izveides. Šī akcija sākās 2011. gadā par godu muzeja 15 gadu jubilejai. Šobrīd musturdeķis jau sasniedzis 508 metru garumu, un tā darināšanā iesaistījušies vairāk nekā 5000 cilvēku no visas Latvijas un ārvalstīm.
Vissvētākā misija – kalpot cilvēkiem. Fotomākslinieka Igora Pliča mūža ieguldījums latgaliešu kultūr...
Vissvētākā misija – kalpot cilvēkiem. Fotomākslinieka Igora Pliča mūža ieguldījums latgaliešu kultūrā
Gada balvas "Boņuks 2022" pasniegšanas ceremonijā, kas norisināsies 4. martā, par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godinās fotomākslinieku, fotovēsturnieku un daudzu Latgalei veltītu fotogrāmatu veidotāju Igoru Pliču. Šobrīd viņš pats fotografē reti, bet vairāk ir pievērsies fotogrāfijas vēstures izpētei un pasaulslavenā fotogrāfa Jāņa Gleizda arhīva kārtošanai. Igors Pličs par savu misiju uzskata kalpošanu cilvēkiem, un šis ir pirmais "Boņuks", ko saņems fotogrāfs.
Ingūnas un Jāņa bezbudžeta projekts – lauku saimniecība ar videi draudzīgiem risinājumiem
Ingūnas un Jāņa bezbudžeta projekts – lauku saimniecība ar videi draudzīgiem risinājumiem
Pirms pieciem gadiem Rēzeknes novada Dricānu pagastā iegādājās pamestu lauku īpašumu, kuru atjauno un iekārto pašu spēkiem, izmantojot videi draudzīgu pieeju. Covid–19 laiks esot licis domāt plašāk, un nu jaunieši iegādājušies Hailandes šķirnes govis un neliela auguma zirgus – Konikus. Nesen sākuši audzēt arī vistas. Radošā sēta "Leiceiši" – tā viņi sauc savu lauku īpašumu, jo ikvienā nodarbē meklē radoši praktiskus risinājumus.
Ukraiņi Rēzeknes novadā neizjūt grūtības latviešu valodas nezināšanas dēļ
Ukraiņi Rēzeknes novadā neizjūt grūtības latviešu valodas nezināšanas dēļ
Februārī latviešu valodas apmācības Ukrainas civiliedzīvotājiem vairākās Latvijas vietās uzsāka Latvijas Sarkanais Krusts. Viena mācību grupa trīs reizes nedēļā tiekas Rēzeknes novada Adamovā, kur bijušajā skolas ēkā dzīvo 90 ukraiņi. Daudzi no viņiem Latvijā ieradušies jau pirmajās kara nedēļās, taču latviešu valodā joprojām zina vien dažus vārdus. Ikdienā lielākajai daļai latviešu valoda nav nepieciešama. Arī tie, kas strādā, lielākoties ar kolēģiem un klientiem komunicē krieviski.
Rēzeknes mērs Bartaševičs iztur neuzticības balsojumu
(papildināts)
Rēzeknes mērs Bartaševičs iztur neuzticības balsojumu (papildināts)
Rēzeknes domes piecu deputātu paustā neuzticība pilsētas mēram Aleksandram Bartašēvičam atbalstu pārējo deputātu vidū neguva. Opozīcijas pārmetumus, toskait par nacionālā naida kurināšanu, Bartaševičs, kurš Rēzekni vada jau gandrīz 14 gadu, sauca par "klajiem meliem".
Rēzeknes pusē daļai mājsaimniecību joprojām nav atkritumu konteineru
Rēzeknes pusē daļai mājsaimniecību joprojām nav atkritumu konteineru
Rēzeknes novadā daļa mājsaimniecību nav iesaistītas atkritumu savākšanas sistēmā, jo tām joprojām nav atkritumu konteineru. Pašvaldībā norāda, ka vēl joprojām ir cilvēki, kas atkritumus dedzina vai izmet nepiemērotās vietās, uzskatot, ka par to viņiem nav jānes atbildība.
Autoveikals no Viļāniem pēc pieprasījuma atved arī segas un gultasveļu
Autoveikals no Viļāniem pēc pieprasījuma atved arī segas un gultasveļu
Autoveikalam laukos ir nozīmīga loma – gan pārtikas un pirmās nepieciešamības preču sagādē, gan arī kā iespējai socializēties un senioriem saglabāt savu patstāvību. Tā kā laukos cilvēku paliek arvien mazāk, autoveikali nereti slēdz vai saīsina savus maršrutus, un vietējiem jārod jauni risinājumi pārtikas iegādei. SIA "TASS" autoveikals uz Rēzeknes novada lauku ciemiem trīs dažādos maršrutos brauc katru darba dienu. Tā pārdevējai ziemā līdzi vienmēr ir lāpsta un smiltis, kas lieti noder, ja kādreiz gadās iestigt.
Saimnieks Latgalē meklē jaunu ābolu šķirni, lai konkurētu ar poļu augļiem
Saimnieks Latgalē meklē jaunu ābolu šķirni, lai konkurētu ar poļu augļiem
Lai arī par ābolu laiku uzskatām rudeni, Rēzeknes tirgū pieprasījums pēc vietējiem āboliem palielinājies tieši tagad. Rēzeknes novada zemnieku saimniecības "Ķirši" noliktavās vēl esot vairāk nekā 50 tonnas ābolu, kas jāpārdod līdz aprīlim, kad pircēji kā vitamīnu avotu vairāk sāks izvēlēties pirmos pavasara dārzeņus. "Ķiršu" saimnieks Dimitrijs Pavlovs aizvien ir jaunu ābolu šķirņu meklējumos, lai Latvijā izaudzētie āboli veikalos ne tikai garšas, bet arī izskata ziņā spētu konkurēt ar ievestajiem augļiem no Polijas.
Izstrādā Lubāna mitrāja dabas aizsardzības plānu; iedzīvotāji satraukti
Izstrādā Lubāna mitrāja dabas aizsardzības plānu; iedzīvotāji satraukti
Dabas liegums "Lubāna mitrājs" ir unikāls Eiropas un pasaules nozīmes dabas komplekss, kas aizņem 513 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Tas izveidots 2009. gadā, apvienojot 12 mazākus dabas liegumus. Līdz šim spēkā bija katram liegumam individuālie dabas aizsardzības noteikumi, taču nu tapis pirmais kopīgais dabas aizsardzības plāns visai Lubāna mitrāja teritorijai. Pašlaik notiek plāna sabiedriskā apspriešana, un vietējie iedzīvotāji pauduši satraukumu par tajā ietverto pasākumu negatīvu ietekmi uz viņu īpašumiem un dzīvesveidu. 
Vai zušu masveida bojāeja Rāznas ezerā var atkārtoties?
Vai zušu masveida bojāeja Rāznas ezerā var atkārtoties?
To, vai zušu masveida bojāeja Rāznas ezerā var atkārtoties, paredzēt nevar, norādījuši eksperti. Pērn septembrī Rāznas ezera krastā masveidīgi izskaloja beigtas zivis, kas pamatā bija zuši. Savākt beigtās zivis talkā Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) bija devušies gan vietējie iedzīvotāji, gan makšķernieki, gan arī pašvaldība. Kopumā savākti aptuveni 560 kilogrami beigtu zivju, kas tika nodotas tālākai utilizācijai. DAP secināja – zivis Rāznas ezerā gāja bojā vairāku faktoru izraisītas novājinātas imunitātes dēļ.
Rēzeknē pieejams baseins bērniem ar funkcionāliem traucējumiem
Rēzeknē pieejams baseins bērniem ar funkcionāliem traucējumiem
Rēzeknē dienas aprūpes un rehabilitācijas centrā "Spārīte" šonedēļ atklāts baseins, kurā fizioterapijas pakalpojumu saņems bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Baseins ir aprīkots ar pacēlāju, lai tas būtu pieejams arī bērniem invalīdu ratiņos. Nodarbības pirmām kārtām ir paredzētas dienas centra "Spārīte" klientiem, kas ir deinstitucionalizācijas projektā iesaistītie mazie rēzeknieši. Fizioterapijas pakalpojums jaunajā baseinā Rēzeknes pilsētas teritorijā deklarētajiem bērniem būs bez maksas.
Tādu meistaru paliek arvien mazāk. Saruna ar skārdnieku Raimondu Vāverānu
Tādu meistaru paliek arvien mazāk. Saruna ar skārdnieku Raimondu Vāverānu
Raimonds Vāverāns ir skārdnieks ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Amatu apguvis pie meistara un savu uzņēmumu izveidojis Rīgā, kur taisījis jumtus Jūrmalas un Rīgas privātmājām un sabiedriskiem objektiem. Nu jau vairākus gadus atgriezies Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, kur bijušajā aptiekas mājā ierīkojis skārdnieka darbnīcu. No skārda Raimonds prot izgatavot visu – sākot no pelnu liekšķeres līdz sarežģītas konstrukcijas baznīcas jumtam un dizaina objektam. Skārdnieka darbs esot ļoti grūts, tāpēc šajā profesijā ilgstoši strādā vien retais.
Rēzeknes sieviešu koris «Medicus» izdod šūpuļdziesmu albumu
Rēzeknes sieviešu koris «Medicus» izdod šūpuļdziesmu albumu
Rēzeknes sieviešu koris "Medicus" ierakstījis šūpuļdziesmu albumu ar nosaukumu "Čučiet!". Tajā iekļautas astoņas kompozīcijas, no kurām sešas ir latgaliešu komponistu radītas. Šūpuļdziesmas nav tipisks žanrs korim, taču albuma veidotāji atzīst, ka sieviešu korim tās ļoti piestāv. Dalība korī esot nepārtraukts mācīšanās un pilnveidošanās process, un darbs pie albuma palīdzējis "Medicus" celt arī kora kvalitāti.
Jēkabpilieši savos īpašumos cīnās ar plūdu radītajām sekām
Jēkabpilieši savos īpašumos cīnās ar plūdu radītajām sekām
Jēkabpils novada pašvaldība izplatījusi paziņojumu ar aicinājumu iedzīvotājus veikt savu īpašumu, tajā skaitā pagalmu un dārzu, atsūknēšanu no palu ūdens. Nu jau četru dienu garumā savus pagrabus no ūdens cenšas atbrīvot Zvejnieku ielas iedzīvotāji. Tā ir viena no tām ielām, kas, sākoties plūdiem Jēkabpilī, applūda visātrāk. Tā atrodas Daugavas kreisajā krastā, un te vēl rīta pusē brīdinājums par evakuāciju nebija atcelts, taču Latvijas Radio novēroja, ka iedzīvotāji atradās savās mājās, cīnoties ar plūdu radītajām sekām. Lielākā daļa uzrunāto te dzīvojošo savus īpašumus ir apdrošinājuši un cer uz kompensācijām.
Atjaunots Lubāna ezera Ziemeļu dambis
Atjaunots Lubāna ezera Ziemeļu dambis
Lubāna ezers ir vislielākais iedambētais ezers Eiropā. No visām pusēm to ieskauj četri dambji. Pirms pieciem gadiem ilglaicīgo lietavu rezultātā tika izskalots Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā esošā Ziemeļu dambja krasts, pietuvojoties bīstami tuvu gar ezeru izbūvētajam ceļam. Toreiz izskalotās dambja nogāzes tika nostiprinātas ar dolomīta šķembām, bet jau tad bija skaidrs, ka nepieciešami nopietnāki dambja atjaunošanas darbi. Šobrīd Ziemeļu dambis ir atjaunots, samazinot plūdu draudus gandrīz 32 tūkstošu hektāru plašajā teritorijā Rēzeknes, Gulbenes, Madonas un Balvu novadā.
Ģimene atjauno un ieraksta rakstnieka un novadpētnieka Antona Slišāna pasakas latgaliski
Ģimene atjauno un ieraksta rakstnieka un novadpētnieka Antona Slišāna pasakas latgaliski
Antonu Slišānu pazīst kā rakstnieku, novadpētnieku un kultūras darbinieku no Upītes. Lai arī Antons jau vairāk nekā desmit gadus ir aizsaulē, viņa iesākto darbu dzimtā novada tradīciju kopšanā un latgaliešu valodas popularizēšanā turpina viņa bērni un mazbērni. Šobrīd tiek atjaunotas un ierakstītas Antona Slišāna pasakas latgaliski, ko drīzumā varēs noklausīties "YouTube" kanālā. Top arī krāsaina Antona Slišāna pasaku grāmata, kuras ilustrāciju autors ir viņa mazdēls divpadsmitgadīgais Jēkabs Slišāns.
Izdzīvot karu, tajā neiesaistoties. Saruna ar brīvprātīgo Ingu Zagorsku
Izdzīvot karu, tajā neiesaistoties. Saruna ar brīvprātīgo Ingu Zagorsku
Šobrīd Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 44 tūkstoši Ukrainas bēgļu. Viņi ierodas Latvijā katru dienu – lielākā daļa no viņiem mūsu valsti šķērso tikai tranzītā, daļa te paliek uz ilgāku laiku. Biedrības "Tavi draugi" un "Gribu palīdzēt bēgļiem" Grebņevas un Silenes robežkontroles punktos ir izveidojušas palīdzības sniegšanas punktus. No 12. janvāra šāds punkts atvērts arī Terehovā. Inga Zagorska nu jau četrus mēnešus regulāri brauc uz Grebņevas robežkontroles punktu Ludzas novadā un darbojas tur kā brīvprātīgā, sagaidot ukraiņus uzreiz pēc tam, kad viņi šķērso robežu un ierodas Latvijā no Krievijas. Brīvprātīgā Inga Zagorska stāstīja par to, kāda ir ikdiena uz robežas un kur viņa rod spēku sniegt palīdzību citiem.
Rēzeknē cer līdz gada beigām izveidot infrastruktūru siltuma ražošanai bez dabasgāzes
Rēzeknē cer līdz gada beigām izveidot infrastruktūru siltuma ražošanai bez dabasgāzes
Rēzekne līdz šī gada beigām plāno izveidot infrastruktūru, lai varētu nodrošināt siltumu pilsētā, izmantojot tikai atjaunojamus dabas resursus. Pilsētas Centra rajonā nesen darbu sākusi jauna šķeldas katlu māja, ko pagājušajā gadā ir uzbūvējis privāts investors. Tāpat noslēdzies SIA "Rēzeknes siltumtīkli" rīkotais iepirkums par jaunas šķeldas katlu mājas izbūvi. Pilsētas iedzīvotāji cer, ka līdz ar pāreju no dabasgāzes uz granulu un šķeldas kurināmo, Rēzeknē samazināsies arī maksa par apkuri.
Pati braucu ar traktoru un graudus «komandēju» ar datoru. Saruna ar Veltu Mītki
Pati braucu ar traktoru un graudus «komandēju» ar datoru. Saruna ar Veltu Mītki
Velta Mītke ir zemnieku saimniecības "Mītkes" īpašniece. Pašā pierobežā, Baltinavas pagastā, viņa kopā ar saviem dēliem apstrādā tūkstoš hektārus zemes, audzējot kviešus, auzas un griķus. Kopš pagājušā gada saimniecība ir ieguvusi bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu. Velta graudu novākšanas laikā pati brauc ar traktoru, viņai patīk sēdēt arī pie kombaina stūres, bet ziemā beidzot ir laiks ģimenei. Par nozīmīgu ieguldījumu Balvu novada uzņēmējdarbības attīstībā Velta Mītke valsts svētkos saņēma domes Atzinības rakstu.
«Plaša profila speciālists» Māris Keišs no Rīgas pārcēlies uz Upīti, lai īstenotu sapni par ierakstu...
«Plaša profila speciālists» Māris Keišs no Rīgas pārcēlies uz Upīti, lai īstenotu sapni par ierakstu studiju
Upīte ir neliels ciems Ziemeļlatgalē, Balvu novada Šķilbēnu pagastā, kas plašāk pazīstams ar savu nemateriālo kultūras mantojumu un vecāko latgaliešu festivālu "Upītes uobeļduorzs". Ar mērķi attīstīt tūrismu vietējā biedrība pirms trīs gadiem iegādājās likvidētās Upītes pamatskolas ēku. Nu jau pusotru gadu bijušajā angļu valodas klasē profesionālus ierakstu studijas pakalpojumus sniedz Māris Keišs, kurš aizgājis no labi apmaksāta darba Rīgā un pārcēlies uz dzimto pusi Latgalē, lai pievērstos savam bērnības sapnim un darbotos skaņas apstrādes pasaulē.
Rēzeknē šogad sāks atjaunot Kultūras namu
Rēzeknē šogad sāks atjaunot Kultūras namu
Šogad apritēs 10 gadi, kopš Rēzeknē atklāta koncertzāle "Gors". Toreiz daudzi rēzeknieši pauda bažas par Rēzeknes Kultūras nama nākotni. Pašvaldībā solīja novārtā Kultūras namu neatstāt, bet veidot darba grupu par turpmāku tā darbības vīziju un stāstīja par ieplānoto nama rekonstrukciju. Tikmēr, aizritot teju desmit gadiem, plānotā rekonstrukcija vēl nav sākta, un tautas mākslas kolektīvi darbojas drēgnās telpās ar tekošu jumtu.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd